Kēnigsbergas Universitātes dibināšana
Kēnigsbergas Universitāte (Albertus-Universität Königsberg, Albertina) bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Tā bija viena tuvākā augstākā mācību iestāde Livonijas, vēlāk arī Kurzemes-Zemgales hercogistes mācīties gribētājiem.
Tā pastāvēja no 1544. gada, kad to atklāja hercogs Albrehts (Alberts) Hohencollerns, līdz 1945. gadam, kad pēc Potsdamas konferences Prūsija nonāca PSRS varā, savukārt vietējā vāciešu kopiena tika iznīcināta vai deportēta.
Alberts bija Teitoņu ordeņa pēdējais Lielmestrs un pirmais Prūsijas hercogs (no 1525). Viņš aiz Kēningsbergas katedrāles uz Kneiphofas salas Prēgeles upē nopirka zemi un 1542. gadā uzcēla ģimnāzijas ēku.
1544. gada 20. jūlijā viņš izdeva lēmumu par Alberta Kolēdžas (Collegium Albertinum) dibināšanu un tā paša gada 17. augustā tā tika iesvētīta
***
Otra vecākā Livonijas (Latvijas, Igaunijas) iedzīvotājiem pieejamā universtitāte tika atvērta Tartu, 1632. gadā, un tā bija īpaši populāra Vidzemes latviešu vidū.
***
Pirmā (vecākā) universitāte Krievijā, Pēterburgā tika atvērta tikai 180 gadus vēlāk. Krievijas impērijai ierobežojot pilsoņu iespējas apgūt studijas ārzemēs, arī tā kļuva populāra latviešu vidū.
