Liepājas dzintars 2006

2005. gadā festivāls nenotika. Pasākuma solītās 30 gadu jubilejas svinības tika pārceltas uz 2006. gadu.

18.–19.08.2006. festivāla 2 dienās 30 jubilejas koncertos uzstājās 100 mūziķi – kādreizējie “Liepājas dzintara” laureāti, dalībnieki, konferansjē. Pasākuma grafisko dizainu veidoja Guntars Ošenieks.

Festivāls šoreiz notika stadionā “Daugava”, to apmeklēja 12.000 skatītāju.

Grupu konkurss nenotika.

2019. gada maijā ar konferenci, kā arī ar koncertzālē “Lielais dzintars” tika atzīmēta festivāla 55. jubileja.

Liepājas dzintars 30 programma

18. augusts, koncertestrāde Pūt, vējiņi!

•  pulksten 20 "Puķu bērnu" bērnu nakts
• labākā Liepājas dzintara laika mūzika
• Ivara Godmaņa ekskluzīva autorprogramma
• pirmo reizi Liepājas dzintarā piedalās Ufo
• sirdī kopā ar visiem vienmēr esošais Andris Freidenfelds
• festivāla priekšnama šefs Māris Žigats
• diskotēku vada Igo un DJ Mirdza

19. augusts, stadions Daugava

• no pulksten 17 līdz 18.20 Rietumu radio raidījums Tunelis piedāvā labākās Liepājas jauno mūziķu grupas,
• no pulksten 18.30 līdz 18.55 – festivāla Liepājas dzintars video mirkļi
• pulksten 19 (I daļa) – Vērojumi, mirklis un mūžība
• Liepājas simfoniskais orķestris (diriģents Jēkabs Ozoliņš)
• Liepājas jauniešu koris Intis (diriģente Ilze Valce)
• Zdzislavs Romanovskis – labākais dziedātājs 1964. gadā, pirmajā festivālā Liepājas dzintars
• Raimonds Pauls – ilggadējs festivāla žūrijas priekšsēdētājs
• Ojārs Grīnbergs – labākais dziedātājs 1966. gadā, ansambļa Zvaigznīte sastāvā
• Pauls Butkēvičs – labākais dziedātājs 1967. gadā, ansambļa Zvaigznīte sastāvā
• Harijs Bašs – labākais pianists 1979. gadā, ansambļa Inversija sastāvā
• Olga Pīrāgs – labākā dziedātāja 1979. gadā, ansambļa Inversija sastāvā
• Gunārs Rozenbergs – labākais instrumentālists 1967. un 1968. gadā, ansambļa Zvaigznīte sastāvā
• Aivars Hermanis – labākais ģitārists 1974. gadā, Liepājas Kultūras un atpūtas parka grupa
• Visvaldis Tilibs – trešā vieta 1968. gadā, grupa Neptūns
• grupa Neptūns – pirmā vieta 1976. gadā
• Ēriks Ceļdoms – labākās latviešu tautas dziesmas apdares autors 1971. un 1972. gadā
• grupa Tumsa – pirmā vieta 1998. gadā
• Jānis Lūsēns (Zodiaks) – Lielā balva 1987. un 1989. gadā
• Maija Lūsēna (Zodiaks) – labākā dziedātāja 1989. gadā
• Zigfrīds Muktupāvels (Zodiaks) – labākais dziedātājs 1989. gadā
• Arnis Mednis (ODIS) – Lielā balva un labākais dziedātājs 1990. gadā
• Mārtiņš Brauns (Sīpoli) – Lielā balva 1988. gadā
• Niks Matvejevs (Sīpoli) – labākais dziedātājs 1988. gadā
• Ainars Pūpols – labākās oriģinālkompozīcijas autors 1994. gadā, grupa The Cucumbers
• Raivis Krūms (Credo) – pirmā vieta 1979. un 1980. gadā
• Juris Pavītols – Liepājas Kultūras nama ansamblis, diplomands 1974. gadā
• Valērijs Jarušins – grupa Ariel (Čeļabinska), pirmā vieta 1972. gadā (Валерий Ярушин, "Ариэль", Челябинск)
• Imants Kalniņš – pirmā vieta 1970. gadā ar grupu 2XBBM
• Liepājas brāļi

- ap pulksten 22 Muzikāli vēsturiska atkāpe

Uz Mazās skatuves: Mango Džems (dziesmas no 2XBBM repertuāra), Gaismiņa (Credo dziesmu popurijs), Habemus (dziesmas no Remix repertuāra), Andretty (dziesmas no Līvu repertuāra)

- ap pulksten 22.30 (II daļa) Karstums un kaisle

• Menuets – pirmā vieta 1976. gadā
• Rebel – pirmā vieta 1993. gadā
• Bet Bet – Lielā balva 1992. gadā
• Melnā princese – pirmā vieta 1997. gadā
• Ivo Fomins – grupas Libau un The Cucumbers, labākais dziedātājs 1992. un 1994. gadā
• Lādezers – otrā vieta 1996. gadā

- ap pulksten 24 (III daļa) Atradums un sajūsma

• Arkaim – trešā vieta 2003. gadā
• Double Faced Eels – otrā vieta 2004. gadā
• Olga Rajecka – labākā dziedātāja 1990. gadā, grupas Tango sastāvā
• R.A.P. – trešā vieta 2001. gadā

- ap pulksten 1 (IV daļa) Sajūtas un dzintara meklējumi

• Jumprava – pirmā vieta 1986. gadā
• Pērkons – pirmā vieta 1985. gadā
• Igo – labākais dziedātājs 1984. gadā

- ap pulksten 2 (V daļa) Dziļums, mirdzums un vilinājums

• Liepājas simfoniskais orķestris (diriģents Jēkabs Ozoliņš)
• Līvi – pirmā vieta 1980. un 1987. gadā
• Igo, Aivars Brīze, Tomass Kleins

- labāko ģitāristu šovs

• Vjačeslavs Mitrohins (1972),
• Aivars Hermanis (1974),
• Aleksandrs Vasiļenko (90. gadu labākais blūza ģitārists Krievijā), 
• Aivars Gudrais (1989),
• Ainars Virga (1987),
• Igors Novikovs (1993)
• plus Zigmars Liepiņš – labākais instrumentālists 1970. gadā, ansambļa Santa sastāvā

- Festivāla dziesmas pirmatskaņojums un salūts

- No pulksten 3 līdz 6 Dzintara nakts dejas, robežsargi par jūras robežas tuvumu nemaz nekreņķējas.

************************************************************************************************

Muzikoloģes un latviešu populārās mūzikas vēstures pētnieces Daigas Mazvērsītes:

Novērtējums

Festivāls “Liepājas dzintars” bija ļoti nozīmīga mūziķu un viņu klausītāju pulcēšanās vieta, radot objektīvu priekšstatu par pašmāju populārās mūzikas attīstības līmeni, iespēja salīdzināt to ar citvalstu mūziķu priekšnesumiem. No lokāla Liepājas sarīkojuma tas pārvērtās par visā republikā un arī aiz tās robežām būtisku mūzikas notikumu, piedalīšanās un uzvara tajā bija nozīmīga ikviena mūziķa un kolektīva biogrāfijā. Uz festivāla dienām Liepāja kļuva par Latvijas populārās mūzikas galvaspilsētu, “Liepājas dzintars” deva mūziķiem iespēju satikties, sadraudzēties, iepazīt vienam otra jaunākos skaņdarbus, attīstības virzienus. Tas, ka festivāls notika vasarā, brīvdabas estrādē, veidoja neformālu gaisotni tā apmeklētāju vidū. 60./70. gadu mijā uz “Liepājas dzintaru” devās daudz radošās jaunatnes, neformālu kustību pārstāvji, padarot festivālu par īpaši brīvas gaisotnes notikumu.

Kopš festivāla dibināšanas tajā startējuši 303 muzikālie kolektīvi. Latvija festivālos bijusi pārstāvēta ar 170 grupām un mūziķu kolektīviem. “Līvi” festivālā uzstājušies 14 reižu, “Neptūns” – 10, “Zvaigznīte” – 8.

Lielā balva pirmoreiz pasniegta 1969. gadā, savu īpašnieku tā atradusi 17 reižu. Lielo balvu ieguvuši tikai Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārstāvji. Pa astoņām reizēm tas izdevies Latvijai un Lietuvai, vienu reizi balva aizceļoja uz Zviedriju.

Trīs kolektīvi Lielo balvu ieguvuši divas reizes – Oktava un Ekranas no Lietuvas, kā arī “Zodiaks” no Latvijas.

Interesantu apceri par festivālu veidojis Sandris Vanzovičs, konstatējot, ka Liepājas dzintaru nekad nav izdevies sarīkot gados, kas beidzas ar pieci: 1965., 1975., 1985., 1995. un pat 2005. gadā, kad bija jāatzīmē jubileja, prestižais mūzikas pasākums nenotika. 

iņu senču laikos klausītais. Šai ballītei īpašu programmu būs sagatavojis ekspremjers Ivars Godmanis, kas varbūt pat sēdīsies pie bungām, lai atcerētos, kā bija toreiz...

Par mūziku gādās Radio SWH raidījuma Priekšnams vadītājs Māris Žigats, kā arī Igo un dīdžeje Mirdza. Pasākumu vēl kuplinās Liepājas džezroka grupa The Briefing, pēc ilgāka pārtraukuma tautas masām atrādīsies Willow Farm ar Emīlu Dreiblatu priekšgalā, bet visas nakts garumā jautrību uzturēs Ufo. Daudziem atmiņā ir Liepājas dzintari, kas noritēja vairāku dienu garumā, tādēļ jūras, Liepājas un festivāla gaisotnes sajušanai ar vienu dienu būtu par maz.

Simts uz skatuves, tūkstošiem – zālē

Galvenais jubilejas akords gan, protams, būs 19. augustā – šoreiz stadionā Daugava. Koncertuzvedumā piedalīsies tādas personības, par kurām kaut ko plašāk klāstīt būtu vienkārši nepiedienīgi. Liepājas dzintara organizatori piedalīties koncertā aicinājuši arī dažādu gadu konkursu uzvarētājus, ieskaitot paša pirmā pasākuma 1964. gadā labāko dziedātāju Zdislavu Romanovski. Plānots, ka koncerta laikā uz skatuves kopumā kāps vairāk nekā simts mūziķu.

Jāpiebilst, ka uz festivāla vērienīgo jubilejas koncertuzvedumu brauks arī leģendārās Čeļabinskas grupas Ariel līderis Valērijs Jarušins. 1972. gadā grupa plūca uzvarētāju laurus, un Krievijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks V. Jarušins labi atceras to laiku notikumus. "Liepāju atceros ar labām izjūtām. Toreiz, pateicoties Raimondam Paulam, gandrīz kļuvu par Ogres iedzīvotāju. Pēc uzvaras dzintarā sekoja mani lielākie muzikālie panākumi, tādēļ Liepāju atceros kā vietu lieliskam startam," stāsta mūziķis. Liepājā viņš gatavojas izpildīt divas dziesmas latviešu valodā – Upe nesa ozoliņ" un Liedagā.

Festivāls jau sācies

Patiesībā Liepājas dzintars 30 ir jau sācies. Liepājas Vēstures un mākslas muzejā vakar tika atklāta izstāde, kurā apskatāmi dažādu laiku un formu festivāla suvenīri.

Savukārt jau iepriekšējā mēnesī Liepāju apdzīvoja Latvijas TV cilvēki, kas uzņēma dokumentālu filmu par Liepājas mūzikas leģendām. Aizvien bijis aktuāls jautājums, kur slēpjas Liepājas kā muzikālās Mekas noslēpums un fenomens? Uz šo jautājumu atbildi centās rast LTV filmēšanas grupa režisores Svetlanas Rudzītes vadībā, iemūžinot sarunas ar mūziķiem, kas ilgāk vai ne tik ilgi savu mūžu saistījuši ar vēju pilsētu. Filmā būs redzami arī dažādos laikos filmēti un ar Liepājas dzintaru saistīti dokumentāli kadri. Lai gan filmas pirmizrāde LTV 1. kanālā paredzēta 26. augustā, jau no 14. jūlija piektdienu vakaros tiks rādīti arhīva materiāli par festivāla vēsturi.

Dzintara leģenda

Tiesa, labāk iepazīšanos ar Liepājas dzintaru neatstāt TV rīcībā, bet gan darīt to klātienē. Interesanti, ka festivālā šoreiz būs arī neparasta viešņa – Dzintara meitene.

Šopavasar, veicot koncertestrādes Pūt, vējiņi! apskati, kādā sienā, kurā klaudzinot atklāja dobumu, atrastas dzintara krelles. "Ir pilnīgi skaidrs, ka šīs krelles piederējušas Dzintara meitenei, kura noteikti meklējama mūziķu vidū, taču līdz šai dienai nav saglabājusies neviena pilnīgi ticama liecība, lai mēs zinātu, tieši kura no dāmām, kas visos šajos gados kāpusi uz Liepājas dzintara skatuves, bijusi un, mēs ticam, joprojām ir Dzintara meitene…" vēsta organizatoru sarūpētā leģenda.

Dzintara meitenes krelles šobrīd var aplūkot Latvijas 1. rokkafejnīcā, bet, iespējams, jau 19. augustā tiks rasta, gaismā vesta, godāta un apbrīnota jaunā Dzintara meitene. Organizatori nolēmuši turpināt šo pašu izdomāto leģendu un meklēt kreļļu jauno īpašnieci. Iespējams, tieši viņa varētu kļūt par iemeslu, lai turpinātos arī paša Liepājas dzintara leģenda un šis festivāls atkal notiktu ne tikai 2007. un 2008. gadā, bet, kas zina, varbūt pat ar lāstu apveltītajā gadā, kas beidzas ar ciparu 5 – 2015. gadā..

***

Liepājas dzintars skaitļu valodā

Kopš festivāla dibināšanas tajā startējuši 303 muzikālie kolektīvi, kas kopumā pārstāvējuši 20 valstis

Latvija festivālos bijusi pārstāvēta ar 170 grupām un mūziķu kolektīviem, Lietuva – ar 44, Igaunija – ar 18, Krievija – ar 15, Zviedrija – ar 9, Baltkrievija – ar 8, Lielbritānija un Gruzija – pa 7, Moldova – ar 5, Armēnija, Ukraina un Dānija – pa 3, Vācija, Polija un Itālija – pa 2, Francija, Norvēģija, Somija, ASV un Kanāda – pa 1.

Līvi festivālā uzstājušies 14 reižu, Neptūns – 10, Zvaigznīte – 8

Prestižā Lielā balva jeb Grand Prix pirmo reizi pasniegta 1969. gadā, bet savu īpašnieku tā atradusi tikai 17 reižu – nereti žūrija galveno balvu nolēma nepiešķirt nevienam. Lielo balvu ieguvuši tikai Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārstāvji.

Pa astoņām reizēm tas izdevies Latvijai un Lietuvai, bet vienu reizi balva aizceļoja uz Zviedriju, turklāt tas notika iepriekšējā festivālā 2004. gadā, kad Grand Prix ieguva grupa Tony Clifton.

Tikai trīs kolektīvi Lielo balvu ieguvuši divas reizes – Oktāva un Ekrāns no Lietuvas, kā arī Zodiaks no Latvijas

Tikai 1989. gadā Liepājas dzintarā pirmo reizi uz skatuves kāpa īstie ārzemnieki, par kuriem tika uzskatīti ārpus bijušās PSRS dzīvojošie mūziķi

Liepājas dzintars nekad nav noticis tajos gados, kas beidzas ar ciparu 5

Avots