PSRS genocīda akcijas pret nekrievu tautām. Rīkojums № 1428—326cc. Pirmā "korejiešu operācija"

Pavēle paredzēja visu korejiešu deportāciju no to pastavīgajām dzīves vietām Krievijas Tālajos Austrumos (171,781 persona) uz Uzbekiju un Kazahiju; korejiešu tautības virsnieku un ierēdņu atbrīvošanu no ieņemamiem amatiem (tika arestētas praktiski visas korejiešu tautības personas ar augstāko izglītību- vairāk kā 2500 personas), un izkliedētu izmitināšanu jaunajās dzīves vietās, lai panāktu ātrāku rusifikāciju. Korejieši veidoja apmēram 1/4 no visiem Tālo Austrumu reģiona iedzīvotājiem, tāpēc pēcrevolūcijas gados tika lemts pat par Korejiešu autonomā apgabala dibināšanu. Pret to iebilda gan valdošā nācija (vietējie krievi), jo korejiešu dzimstība bija ievērojami lielāka, kā krieviem (korejiešu skaits 10 gados trīskāršojās atseviškos rajonos), bet vēlāk iebildumi radās arī kompartijas centrālajām institūcijām, kuri sekoja cariskās Krievijas uzstādījumiem okupētajās pierobežās aizstāt pamatiedzīvotājus ar slāviem (pirmsrevolūcijas laikā ar kazakiem, vēlāk vienkārši nometinot krievus). Tāpēc jau 1926. gada 6. decembrī PSKP CK vadība pieņēma slepenu lēmumu par korejiešu deportāciju. Tomēr dažādu apsvērumu un apstākļu dēļ sākotnēji plāns netika realizēts, jo krievi primāri vēlējās nodrošināt krievu dominanti citu tautu okupētās zemes PSRS centrālajā daļā- galvaspilsētas Maskavas tuvumā.

***

Genocīda akcijās Krievijā (PSRS)  no savām vēsturiskajām dzīvesvietām tika izsūtīti vai uz vietas iznīcināti desmitiem pamattautību, bet to vietā nometināti krievi. Cariskās Krievijas laikā aizsākto tradīciju bez pārtraukuma turpināja Krievijā varu ieguvusī lielinieku (Komunistiskā) partija. Pēc samērā īsas izrēķināšanās ar "šķiras ienaidniekiem" 1917.-1920., g. izmantojot šo pašu "sķiru" lozungu, komunisti sāka faktiski etnisko tīrīšanu,- vispirms jau centrālās Krievijas sagrābtajās auglīgajās zemēs, kuras vēsturiski apdzīvoja citas tautas. Pamattautību iznīcināšana notika plānveidīgi- sākot no "jaunajai" komunistu galvaspilsētai - Maskavai esošām tuvākām zemēm, un etnisko represiju "vilnim" veļoties arvien tālāk, atbrīvojot arvien plašāku "dzīvestelpu" "padomju krievu tautai".

Jau 1920.-1922. g. komunisti izraisīja mākslīgu badu auglīgajā Pievolgas reģionā, tādā veidā iznīcinot apmēram pusi šī reģiona vēsturiski dzīvojošo tautu- tatāru, Pievolgas bulgāru, nogaju, baškīru un ukraiņu

Tiek lēsts, ka badā tika nomērdēti apmēram 6 miljoni cilvēku. To vietā tika nometināti krievu zemnieki.

Otrais etniskā genocīda vilnis aptvēra jau tālākas teritorijas aiz Pievolgas.

1929-1932.g. plānveidīgi tika iznīcinati ap 2 miljoniem Kazahijas un nākošos gados-  Ukrainas pamatiedzīvotāji, badā nomērdējot vai citādi iznīcinot līdz 10 miljoniem iedzīvotāju (un atkārtoti- to vietā nometinot krievus).

Ja pirmie 2 genocīda viļņi netika īpaši izcelti kā etniski pamatoti (parasti tika lietots duāls jēdziens- "cīņa par lauku reģionu kolektivizāciju / neraža", trešajā vilnī, kas krievu un ārzemju presē pazīstams kā 1937.-38. g. represijas, vairs netika slēpti patiesie iemesli- katras pavēles nosaukums ietvēra konkrētas nekrievu tautības nosaukumu. Šajās akcijās īpaša uzmanība vairs netika pievērsta "valsts krieviskā centra", bet pretēji "perifērijas" pārkrievošanai.

***

Korejiešu deportācijas rezultātā no sala, bada u.c apstākļiem pirmajos 2 gados nomira ap 25% izsūtīto (vairāk, kā 40,000 personas), ievērojami (par 33%) pieauga korejiešu bērnu mirstība, jo pārvietotajām ģimenēm nebija normālu dzīves apstākļu, par medicīnisko palīdzību pat nerunājot. Korejiešu operācijā krievi ieguva gan nepieciešamo teritoriju - Vladivostokas, Habarovskas apgabalu pārkrievošanu, kā arī panāca ievērojamu korejiešu dzimstības kritumu (jeb samazināja izdzīvojošo bērnu daudzumu). Savukārt, deportēto izvietošana izkliedētā teritorijā panāca to pilnīgu pārkrievošanu jau 2 paaudzēs (radās pat jauns pārkrievoto korejiešu apzīmējums "korjo-saram")

Atšķirībā no citām tautībām, korejiešiem netka piemērots "Dzimtenes nodevēju" statuss un krievu avoti apgalvo, ka tiem jaunajās dzīvesvietās bijuši nodrošināti pat bezmaksas būvmateriāli un laba zeme kolhoziem. Tas varētu būt patiess apgalvojums, jo "specpārvietoto" statuss (statuss, kas liedza pārvietošanās brīvību un atgriešanos dzimtenē) deportētajiem korejiešiem tika piešķirts tikai 1945. gada 2. augustā,- kad PSRS gatavojās karam ar Jāpānu.

***

Trešais nekrievu operāciju vilnis (zināmi vairāki desmiti dažādas nekrievu "operācijas"), kad plānveidīgi tika iznīcināti vai deportēti to Krievijas nāciju piederīgie, kuru vēsturiskais apdzīvotās teritorijas Krievijas bija okupējusi (kolonizējusi)- skāra desmitiem tautu- somus, korejiešus, vāciešus, poļus, latviešus, ķīniešus, rumāņus, afgāņus u.c.