Pastāsti par vietu
lv

Šveice referendumā nobalso pret sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanās

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
01.02.1959

Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km².

Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas, taču oficiālas galvaspilsētas Šveicei nav. Vairums valsts centrālo iestāžu atrodas Bernē, bet nozīmīgas visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē.

Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.

Kopš 1815. gada Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos, kas norisinājušies Eiropā. Šajā valstī atrodas vairāku starptautisku organizāciju galvenās mītnes, piemēram, Sarkanā Krusta galvenā mītne. Valsts daudzējādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru.

Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retromāņu.

Par valstiskās neatkarības sākumu ir uzskatāms 1291. gads, kad Šveice izveidojās, apvienojoties vairākām zemēm un veidojot kantonus.

Par Konfederāciju tā kļuva 1848. gadā, kad tika izstrādāta Šveices konstitūcija.

Šveicē vidējais iedzīvotāju mūža ilgums ir 79 gadi. Valsts oficiālā naudas vienība ir Šveices franks.

Sievietēm Šveicē balstiesības ir kopš 1971. gada, bet konstitūcijā tiesību vienlīdzība atzīta 1981.g.

Par pirmo sievieti- prezidenti Šveicē kļuva Ruta Dreifusa, ko ievēlēja 1998. gadā.

Šveices prezidentu ievēl speciāls septiņu biedru konsuls uz vienu gadu

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Apšaudē Cīrihē (Šveicē) Islama centrā 3 ievainotie un 1 atrasts mirisApšaudē Cīrihē (Šveicē) Islama centrā 3 ievainotie un 1 atrasts miris19.12.2016en, lv
2Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiemDienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem27.04.1994lv
3Lihtenšteinā sievietes pirmo reizi piedalās vēlēšanāsLihtenšteinā sievietes pirmo reizi piedalās vēlēšanās02.02.1986lv, ru
4Referendums par balstiesību piešķiršanu sievietēm LihtenšteināReferendums par balstiesību piešķiršanu sievietēm Lihtenšteinā01.07.1984lv
5Katrina Svitcere - pirmā sieviete, kura noskrien Bostonas maratonuKatrina Svitcere - pirmā sieviete, kura noskrien Bostonas maratonu19.04.1967en, lv, ru
6Šarls de Gols piedāvā Alžīrai neatkarības referendumuŠarls de Gols piedāvā Alžīrai neatkarības referendumu16.09.1959lv, ru
7Francijas sievietes pirmo reizi drīkst piedalīties vēlēšanāsFrancijas sievietes pirmo reizi drīkst piedalīties vēlēšanās21.10.1945en, lv, ru
8Starptautiskā sieviešu dienaStarptautiskā sieviešu diena08.03.1908lv, pl, ru
9ASV tiek arestēta aktrise un peldētāja Anete Kelermane. Viņa tiek vainota nepiedienīga peldkostīma valkāšanāASV tiek arestēta aktrise un peldētāja Anete Kelermane. Viņa tiek vainota nepiedienīga peldkostīma valkāšanā29.07.1907lv
10Latvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesībasLatvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības03.12.1905en, lv, ru
11Austrālija ļauj sievietēm piedalīties vēlēšanās ar "Commonwealth Franchise Act 1902"Austrālija ļauj sievietēm piedalīties vēlēšanās ar "Commonwealth Franchise Act 1902"12.06.1902lv
12
Francijas Senāts dod atļauju sievietēm strādāt advokatūrā14.11.1900lv, ru
13Sievietes pirmoreiz piedalās vēlēšanās Jaunzēlandē Sievietes pirmoreiz piedalās vēlēšanās Jaunzēlandē 28.11.1893lv
14Nodibināta pirmā latviešu sieviešu organizācija „Latviešu palīdzības biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem dāmu komiteja" Nodibināta pirmā latviešu sieviešu organizācija „Latviešu palīdzības biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem dāmu komiteja" 06.03.1867lv

Karte

Avoti: wikipedia.org

    Birkas