Vācu pilsētā Maincā grautiņos tiek nogalināti 6,000 ebreji, kurus apsūdz buboņu mēra izraisīšanā

Reliģisku iemeslu dēļ Vācijas- Francijas pierobežā (Reinas ielejā) ebreju grautiņi bija regulāra parādība. Sadursmes īpaši saasinājās neražas gados, kā arī slimību uzliesmojumu gadījumos. Maincā, kurā bija viena no lielākajām ebreju kopienām apkārtnē, uzliesmoja mēris. Pisētnieki bija pamanījuši, ka ebreji retāk saslimst ar mēri un citām lipīgām slimībām, kas radīja aizdomas par "slimības uzlaišanu". Iemesls patiesībā bija visai vienkāršs- ebreju tradicionālās higiēnas prasības, sākot ar regulāru roku mazgāšanu un beidzot ar rituālu regulāru apmazgāšanos, bija klajā pretstatā viduslaiku kristiešu tradīcijai uzskatīt ūdeni un mazgāšanos par kaitīgu.

Mēra izraisīšanā tika vainoti ebreji un sākās grautiņi. Maincā tobrīd bija lielākā ebreju kopiena Eiropā. Sākotnēji labi organizētie ebreji spēja noturēties pret vācu un franču, pārsvarā, zemnieku pūļu uzbrukumiem- un tajos tika nogalināti līdz 200 "kristiešu" uzbrucēju. Tas izsauca visu "kristiešu" naidu un tie organizēti iebrūkot ebreju pilsētas daļā 24. augustā nogalināja visus turienes iemītniekus- apmēram 6000.