Varšavas pogroms

1881. gada Ziemassvētkos Varšavas Svētā Krusta baznīcas apkaimē izcēlās panika, jo kāds sāka saukt, ka baznīca ir aizdegusies. Panikas rezultātā tika samīdīti 29 cilvēki.

Tūlīt pēc notikušā izplatījās baumas, ka paniku izraisījuši jūdu kabatzagļi, un sākās jūdu grautiņš ("pogroms"), kura rezultātā 2 dienas tika postīti ebrejiem piederošie īpašumi un arī vairāki cilvēki noslepkavoti.

Virkne ebreju un poļu vēsturnieku (Simon Dubnow, Yitzhak Gruenbaum, Frank Golczewski, Magdalena Micinska) norāda, ka grautiņu visdrīzāk izplānoja un realizēja cariskās Krievijas slepenpolicija, kuras ierasts rusifikācijas un nacionālo minoritāšu iznīcināšanas līdzeklis šo okupēto minoritāšu dzimtajās teritorijās bija to sarīdīšana savā starpā. Gan kādreizējā Eiropas lielvalsts, kura spēja gadsimtus Eiropu (arī Baltiju) pasargāt no krievu- tatāru ordām, gan poļu katoļu ticība, gan, protams, arī jūdaisms "traucēja", jo nepakļāvās krievu šovinistu pārvaldībai.

Uz dienestu iesaisti norāda gan daudzi līdzīgi grautiņi citviet, gan arī šajā gadījumā tūlītēji atrastie panikas izraisīšanas "vaininieki", no kuriem 2 kabatzagļi atradās cietumā jau pirms viltus ugunsgrēka izraisītās panikas.

Tāpat,- poļu inteliģence tobrīd tūlītēji reaģēja ar daudzām nosodošām publikācijām laikrakstos, norādot, ka šie grautiņi ir pretēji poļu interesēm un izdevīgi vienīgi krievu šovinistu politikai okupētajā Polijā, jo cietēji būs poļi un ebreji, bet ne Krievijas okupanti.