Augusts Kirchensteins
Augusts Kirchensteins
- Data urodzenia:
- 18.09.1872
- Data śmierci:
- 03.11.1963
- Inne nazwiska/pseudonimy:
- Augusts Kirhenšteins, Mārtiņa dēls, Август Кирхенштейн, А́вгуст Марты́нович Кирхенште́йн
- Kategorie:
- , , , Bohater Pracy Socjalistycznej, biolog, członek akademii nauk, członek korporacji studenta, minister, mąż stanu, organizator/uczestnik represji, poseł, profesor, uczestnik I wojny światowej, weterynarz
- Narodowość:
- łotewska
- Cmentarz:
- Rīgas Raiņa kapi
Augusts Kirhenšteins, formerly spelt Kirchenšteins was a Latvian microbiologist and educator.
He was prime minister of Latvia June 20, 1940-August 25, 1940 and Acting President of Latvia July 21, 1940-August 25, 1940. It was Kirhenšteins pro-Soviet government that requested the incorporation of Latvia into the USSR after the annexation of the country in 1940.
He became a member of the Communist Party in 1941, despite 4 his brothers were killed in Russia (USSR) in 1938 purges
He was Chairman of the Presidium of the Supreme Soviet of the Latvian Soviet Socialist Republic 1940-1952.
Źródło informacji: wikipedia.org, news.lv
| Nazwa miejsca | Aktywne od: | Aktywne do: | Zdjęcia | Język | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | ||
 | The Foreign Minister of the Republic of Latvia | 00.00.1918 | en, lv, ru | ||
 | Privātmāja Lielupē, Jūrmala | lv |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju
27.07.1940 | Notiek pēdējais Kara skolas izlaidums. Tajā piedalās A. Kirhenšteins
30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā
1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.
02.08.1940 | Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā
Pēc Latvijas okupācijas, PSRS izveidotā marionešu valdība uzsāka aktīvu darbību Latvijas aneksijas "oficiālai noformēšanai"/ 1940.gada 2.augustā Padomju Latvijas delegāti Augusta Kirhenšteina vadībā noliek vainagu Ļeņina mauzolejā
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
14.06.1941 | Litene. Latvian "Katyn"
After occupation of Latvia in 1940, part of "neutral" former Latvian Army officeers were included in the staff of Red Army. On 14 of June 1941, under cover of the military manouvres about 400 Latvians were surrounded, disarmed and those who captured, sent to Norilsk. Major part of deported were killed in exile (80 or ~20% survived)
14.06.1941 | Soviet act of genocides against non-russians. The June deportations
01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks
13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus
02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja
08.05.1945 | WW2. Courland pocket. Ezere. Signing place of surrender of German Army
23.02.1946 | Zūru kauja
Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.
14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu
1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
25.03.1949 | Acts of genocide: 94779 Estonians, Latvians and Lithuanians, labeled as enemies of the people, were deported
Operation Priboi ("Coastal Surf") was the code name for the Soviet mass deportation from the Baltic states on March 25–28, 1949, called March deportation by Baltic historians. Very often historians mismatch these acts of genocide with politically based purges in Soviet Union.
