ua

Garlieb Merkel

Добавить новую картинку!
Дата народження:
01.11.1769
Дата смерті:
09.05.1850
Дівоче прізвище персони:
Garlieb Helwig Merkel
Додаткові імена:
Garlieb Merkel, Garlībs Merķelis, Garlieb Helwig Merkel
Категорії:
Масон, Письменник, громадський діяч
Громадянство:
 німець
Гробниця місце:
G. Merķeļa kapa vieta
Кладовище:
Ķekavas pagasts, Katlakalna kapi

Garlieb Helwig Merkel (* 21. Oktoberjul./ 1. November 1769greg. in Loddiger, (Lēdurga), Gouvernement Livland, heute im Landkreis Limbaži, Lettland; † 27. Apriljul./ 9. Mai 1850greg. Depkinshof bei Riga, (heute: Rāmavas muiža, Ķekavas novads)) war ein deutsch-baltischer Publizist und Schriftsteller.

Da sein Vater, wegen seiner aufklärerischen Haltung als Landpastor amtsenthoben, früh starb, musste Merkel sich sein Wissen autodidaktisch erarbeiten. Er arbeitete zunächst als Hauslehrer auf Gütern des baltischen Adels.

Früh mit dem Elend der Landbevölkerung konfrontiert, schrieb er das Buch Die Letten, vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts, das 1796 in Leipzig erschien. Dieses Buch ist eine der Grundlagen der estnischen und lettischen Geschichtsschreibung.

Merkel studierte ab 1796 in Leipzig und in Jena und wandte sich 1797 nach Weimar. Er ging dann nach Frankfurt (Oder), wo er promovierte.

Er lebte von 1799 bis 1806 in Berlin; gab dort gemeinsam mit August von Kotzebue den Freimüthigen heraus, zerstritt sich allerdings mit jenem, so dass er bald der Hauptautor wurde. Mit der napoleonischen Besetzung musste er Berlin verlassen. Er ging nach Riga, von wo aus er seine antinapoleonischen Schriften weiterführte. Er war ein entschiedener Gegner der Leibeigenschaft. Seine Werke beeinflussten später die lettische nationale Bewegung. Seit 1808 besaß er den Depkinshof bei Riga.

Gegen die Restauration, die nach den Befreiungskriegen alle demokratischen Ansätze erstickte, schrieb er Über Deutschland, wie ich es nach einer zehnjährigen Entfernung wiederfand, das er als Buch erst 1818 in Riga veröffentlichen konnte, da es in Deutschland verboten wurde.

1838 gab er wegen Schwierigkeiten mit der Zensur alle journalistische Tätigkeit auf.

Джерело: wikipedia.org

назва з до зображень мови
Rāmavas, Depkina muižaRāmavas, Depkina muiža00.00.1745lv

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Daniels MerķelisБатько00.00.1782
        2
        Ernsts MerķelisСин00.00.181000.00.1863
        3
        Emīls LēmanisВнук00.00.184912.01.1936
        4
        Karls Gothards GrassДруг08.10.176710.07.1814
        5Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsЕдиномышленник13.12.194315.06.2007
        6Filipo PaulučiFilipo PaulučiЕдиномышленник00.00.177913.01.1849

        02.10.1802 | Kauguru nemieri. Sacelšanās sākums

        Розмістити спогади

        10.10.1802 | Kauguru nemieri. Kauja

        Розмістити спогади

        14.07.1812 | Napoleona karaspēks nesekmīgi cenšas ieņemt Dinaburgas cietoksni Daugavpilī

        Розмістити спогади

        19.07.1812 | Iecavas kauja

        Розмістити спогади

        10.08.1812 | Ķekavas kauja jeb Kauja pie Doles baznīcas

        Розмістити спогади

        12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

        Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

        Розмістити спогади

        27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā

        Розмістити спогади

        26.03.1819 | Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē

        Pateicoties itāļu grāfa Pauluči veiksmīgajai darbībai Rīgas, vēlāk Baltijas gubernatora amatā Napoleona uzbrukuma laikā un pēc tā, cars Aleksandrs I ņēma vērā viņa ieteikumus valsts pārvaldē. Viena no šādām reformām bija dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijas guberņās notika divas paaudzes (40 gadus) ātrāk, kā citās Krievijas okupētajās teritorijās.

        Розмістити спогади

        20.11.2020 | Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni

        Розмістити спогади

        Ключові слова