ua

Winston Churchill

Добавить новую картинку!
Дата народження:
30.11.1874
Дата смерті:
24.01.1965
Поховання дата:
30.01.1965
Додаткові імена:
Sir Winston Churchill, Vinstons Čērčils, Sir Winston Leonard Spencer-Churchill; Vinstons Leonards Spensers-Čērčils, Сэр Уинстон Черчиль, Sir Winston Leonard Spencer-Churchill, Winston Churchill
Категорії:
Військова людина, Дворянин, Депутат Парламенту, Журналіст, Масон, Міністр, Нобелівська премія, Полководець, Учасник Другої світової війни, Учасник Першої світової війни
Гробниця місце:
Statue of Winston Churchill, Parliament Square
Кладовище:
St Martin Churchyard

Sir Winston Leonard Spencer Churchill (30. november 1874 Blenheimi loss, Woodstock, Oxfordshire – 24. jaanuar 1965 London) oli Suurbritannia poliitik. Ta oli Suurbritannia peaminister 10. maist 1940 kuni 26. juulini 1945 ja 26. oktoobrist 1951 kuni 7. aprillini 1955.

Churchill oli vabamüürlane ja kuulus loožidesse Studholme Alliance ja Rosemary.

Lapsepõlv ja perekond

Winstoni ema Leedi Randolph Churchill ehk Jennie Jerome (1854–1921) oli New Yorgi finantsmaakleri ja miljonäri Leonard Jerome'i tütar. Winstoni isa Lord Randolph Churchill (1849–1895) oli seitsmenda Marlborough' hertsogi poeg. Kuna Lord Randolph oli oma nooruses playboy ja temaga käisid kaasas mitmesugused skandaalid, siis tüli tõttu Walesi printsi – hilisema kuninga Edward VII-ga pagendati Churchillid Iirimaale, kus Winstoni isa oli Dublini asekuningas. Lord Randolph põdes süüfilist ja suri noorelt, 24. jaanuaril 1895 45-aastaselt.

Nagu kõrgklassi poisid enamasti, veetis ka Winston suurema osa oma lapsepõlvest internaatkoolides. Seitsmeaastasena viidi ta St. George'i kooli Ascotis. 1888. aasta kevadel võeti ta tänu perekonna mõjutustele vastu Harrow'sse, kus sai ta tihti karistada edenematuse eest õppetöös ja oma mässumeelse loomuse tõttu. Hästi läks Winstonil inglise keeles ja ajaloos. Ta oli ka kooli vehklemismeister.

Vahel harva tuli Winstoni ema Leedi Randolph talle internaatkooli külla. Winston armastas oma ema väga ning kirjutas talle kirju, milles soovis, et ema tuleks kas temale külla või annaks isa Winstonile loa mõneks ajaks koju minna. Täiskasvanuna oli Winstonil emaga väga lähedane suhe. Isaga ta eriti ei suhelnudki, kuid järgis pühendunult tema karjääri. Winston leidis üksildase lapsepõlve ajal tuge oma lapsehoidjalt Elizabeth Anne Everestilt.

Tunnustused ja aunimetused

Winston Churchill pälvis 29. aprillil 1925 I liigi 1. järgu Eesti Vabadusristi.

Aastal 1950 sai ta Sonningi eriauhinna.

Aastal 1951 valiti ta Ameerika Filosoofiaseltsi välisliikmeks.

Aastal 1953 pälvis ta Nobeli kirjandusauhinna.

Aastal 1956 sai ta Karl Suure auhinna.

Aastal 2002 BBC korraldatud 100 suurima briti valimisel sai Winston Churchill esimese koha.

 

Джерело: wikipedia.org, mod.uk

назва з до зображень мови
Blenheim PalaceBlenheim Palacede, en, lv, pl, ru
Royal Albert HallRoyal Albert Hallen

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Randolph  ChurchillRandolph ChurchillБатько13.02.184924.01.1895
        2Jennie  ChurchillJennie ChurchillМама09.01.185429.06.1921
        3Randolph ChurchillRandolph ChurchillСин28.05.191106.06.1968
        4
        Diana ChurchillДочка11.07.190920.10.1963
        5Sarah ChurchillSarah ChurchillДочка07.10.191424.09.1982
        6
        Marigold ChurchillДочка15.11.191823.08.1921
        7Mary  SoamesMary SoamesДочка15.09.192231.05.2014
        8John Strange  Spencer-ChurchillJohn Strange Spencer-ChurchillБрат04.02.188023.02.1947
        9Clementine  ChurchillClementine ChurchillДружина01.04.188512.12.1977
        10George MiddletonGeorge MiddletonСвикровь/тесть16.04.184609.04.1892
        11Vic OliverVic OliverЗять08.07.189815.08.1964
        12Duncan SandysDuncan SandysЗять24.01.190826.11.1987
        13
        Thomas Touchet-JessonЗять15.09.191303.07.1963
        14Pamela  HarrimanPamela Harrimanневестка20.03.192005.02.1997
        15Етель  БерріморЕтель БерріморДруг15.08.187918.06.1959
        16Alice KeppelAlice KeppelДруг29.04.186811.09.1947
        17Prince Stanisław Albrecht  RadziwiłłPrince Stanisław Albrecht RadziwiłłДруг21.07.191427.07.1976
        18Violet Bonham CarterViolet Bonham CarterДруг15.04.188719.02.1969
        19Бівербрук Вільям  Маквелл ЕткенБівербрук Вільям Маквелл ЕткенКоллега25.05.187909.06.1964
        20Едуард VIIIЕдуард VIIIКоллега23.06.189428.05.1972
        21Coco ChanelCoco ChanelЗнакомый19.08.188310.01.1971
        22Alexander  GutschkowAlexander GutschkowЗнакомый14.10.186214.02.1936
        23Freda Dudley WardFreda Dudley WardЗнакомый28.07.189416.03.1983
        24Волліс  СімпсонВолліс СімпсонЗнакомый19.06.189624.04.1986
        25Boris SavinkovBoris SavinkovЗнакомый31.01.187907.05.1925
        26Владислав СікорськийВладислав СікорськийЗнакомый20.05.188104.07.1943
        27Артур  ТеддерАртур ТеддерЗнакомый, Единомышленник11.07.189003.06.1967
        28Stephen WardStephen WardЗнакомый19.10.191203.08.1963
        29Віконтеса Ненсі  АсторВіконтеса Ненсі АсторЗнакомый18.05.189702.05.1964
        30John  ProfumoJohn ProfumoЗнакомый, Единомышленник30.01.191509.03.2006
        31Nikolai JudenitschNikolai JudenitschЗнакомый30.07.186205.10.1933
        32Alexander CambridgeAlexander CambridgeЗнакомый14.04.187416.01.1957
        33Upton Beall SinclairUpton Beall SinclairЗнакомый20.09.187825.11.1968
        34Сідней  РайліСідней РайліПодчиненный24.03.187405.11.1925
        35Huberts GofsHuberts GofsПодчиненный12.08.187018.03.1963
        36Девід Ллойд  ДжорджДевід Ллойд ДжорджЕдиномышленник17.01.186326.03.1945
        37Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsЕдиномышленник13.12.194315.06.2007
        38Emmeline PankhurstEmmeline PankhurstПротивник15.07.185814.06.1928
        39Майкл КоллінзМайкл КоллінзПротивник16.10.189022.08.1922
        40Adrian Carton de WiartAdrian Carton de WiartСолдат05.05.188005.06.1963
        41Невілл ЧемберленНевілл Чемберленпопередник18.03.186909.11.1940

        27.11.1895 | At the Swedish–Norwegian Club in Paris, Alfred Nobel signs his last will and testament, setting aside his estate to establish the Nobel Prize after he dies.

        Розмістити спогади

        03.01.1911 | Belagerung der Sidney Street

        Розмістити спогади

        19.02.1915 | Gallipoli Campaign

        Розмістити спогади

        10.05.1940 | Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru

        Розмістити спогади

        10.05.1940 | WW2: Apvienotā Karaliste okupē Islandi

        Розмістити спогади

        26.05.1940 | Operation Dynamo – In northern France, Allied forces begin a massive evacuation from Dunkirk, France.

        Розмістити спогади

        10.07.1940 | Rozpoczęła się bitwa o Anglię

        Bitwa o Anglię lub, zwłaszcza w historiografii brytyjskiej, bitwa o Wielką Brytanię (Battle of Britain) – kampania powietrzna głównie nad południową i centralną Anglią, toczona między niemieckim lotnictwem Luftwaffe a brytyjskim RAF w czasie II wojny światowej, w okresie od 10 lipca do 31 października 1940 roku. Była to pierwsza kampania toczona wyłącznie za pomocą lotnictwa.

        Розмістити спогади

        20.08.1940 | W. Churchill the "Few Speech"

        Розмістити спогади

        07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma

        1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.

        Розмістити спогади

        09.10.1940 | St. Paul's Cathedral in London was bombed during a Luftwaffe air raid, but the dome was unharmed

        Розмістити спогади

        22.12.1940 | Kauja par Angliju: 684 nogalināti un 2364 ievainoti pēc Luftwaffe divu nakšu uzlidojumiem Mančesterai (22/23 un 23/24)

        Розмістити спогади

        10.06.1941 | Rūdolfs Hesa ierašanās Lielbritānijā

        Розмістити спогади

        13.07.1941 | WW2: Britain and the Soviet Union signed a mutual aid pact to support each other in WW2

        Розмістити спогади

        30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju

        Розмістити спогади

        24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.

        Розмістити спогади

        30.05.1942 | Operation Millennium - die Bombardierung Kölns

        Розмістити спогади

        14.01.1943 | Casablanca Conference

        The Casablanca Conference (codenamed SYMBOL) was held at the Anfa Hotel in Casablanca, French Morocco from January 14 to 24, 1943, to plan the Allied European strategy for the next phase of World War II. In attendance were United States President Franklin D. Roosevelt, British Prime Minister Winston Churchill, and representing the Free French forces, Generals Charles de Gaulle, and Henri Giraud. Premier Joseph Stalin had declined to attend, citing the ongoing conflict in Stalingrad required his presence in the Soviet Union.

        Розмістити спогади

        17.08.1943 | World War II: First Québec Conference of Winston Churchill, Franklin D. Roosevelt, and William Lyon Mackenzie King begins

        Розмістити спогади

        22.11.1943 | Rozpoczęła się konferencja kairska

        Konferencja kairska (22-26 listopada 1943) odbyła się w Kairze w Egipcie. Uczestniczyli w niej prezydent Stanów Zjednoczonych Franklin Roosevelt, premier Wielkiej Brytanii Winston Churchill i generalissimus Republiki Chińskiej Czang Kaj-szek.

        Розмістити спогади

        28.11.1943 | Sākās Teherānas konference

        Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.

        Розмістити спогади

        01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference

        Розмістити спогади

        30.03.1944 | Neveiksmīgā Nirnbergas bombardēšana

        Atbildot uz Otrā Pasaules kara sākumā nacistu veiktajiem uzlidojumiem civiliem objektiem Lielbritānijā, sākot ar 1943. gadu Sabiedrotie veica neskaitāmus uzlidojumus Vācijas pilsētām, daļu no tām nopostot pilnībā.

        Розмістити спогади

        06.06.1944 | D-Day

        Розмістити спогади

        04.02.1945 | Yalta Conference

        The Yalta Conference, sometimes called the Crimea Conference and codenamed the Argonaut Conference, held February 4–11, 1945, was the World War II meeting of the heads of government of the United States, the United Kingdom and the Soviet Union, represented by President Franklin D. Roosevelt, Prime Minister Winston Churchill and Premier Joseph Stalin, respectively, for the purpose of discussing Europe's post-war reorganization. The conference convened in the Livadia Palace near Yalta in Crimea.

        Розмістити спогади

        13.02.1945 | Dresdeni pommitamine

        Розмістити спогади

        03.05.1945 | Britu Karaliskie gaisa spēki nogremdēja agrāko luksusa okeānu laineri "Cap Arcona". Ap 5000 upuru

        Розмістити спогади

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Розмістити спогади

        17.07.1945 | Allied leaders met at Potsdam to decide Germany's post-war future

        Churchill, Truman & Stalin

        Розмістити спогади

        06.08.1945 | Atomic bombings of Hiroshima and Nagasaki

        Розмістити спогади

        02.09.1945 | Surrender of Japan

        The surrender of the Empire of Japan was announced by Imperial Japan on August 15 and formally signed on September 2, 1945, bringing the hostilities of World War II to a close.

        Розмістити спогади

        05.03.1946 | V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"

        Розмістити спогади

        14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla

        Розмістити спогади

        31.03.1949 | Vinstons Čērčils paziņo, ka A-bumba bija vienīgais šķērslis, kāpēc PSRS neiekaroja pārējo Eiropu

        Розмістити спогади

        23.10.1951 | Winston Churchill became PM once again after the Conservative victory in the General Election

        Розмістити спогади

        26.10.1951 | Par Lielbritānijas premjerministru otreiz tiek apstiprināts Vinstons Čērčils

        Розмістити спогади

        24.04.1953 | Sir Winston Churchill was knighted by Queen Elizabeth II

        Розмістити спогади

        30.01.1965 | State funeral of Sir Winston Churchill was held in London

        Розмістити спогади

        13.08.1976 | International Lefthanders Day

        Розмістити спогади

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Розмістити спогади

        Ключові слова