Jānis Lencmanis
- Дата народження:
- 29.11.1881
- Дата смерті:
- 07.03.1939
- Категорії:
- , Більшовики, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Марксист, Політик, Учасник Першої світової війни, Чекіст, Чиновник
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Moscow, Donskoy Cemetery
Dzimis 1881. gada 29. novembrī Naudītes pagasta zemnieka Dāvida Lencmaņa ģimenē.
1899. gadā iestājās LSDSP un organizēja pirmo sociāldemokrātisko strādnieku pulciņu Jelgavā.
1905. gada revolūcijas laikā darbojās Liepājā un Jelgavā (1905-1907), bija LSDSP Centrālkomitejas loceklis (1905), Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas loceklis (1906-1908, 1911-1917), emigrēja uz Aizkaukāzu, kur bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Baku komitejas loceklis.
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezās Latvijā, bija Rīgas strādnieku deputātu padomes un Rīgas pilsētas domes deputāts. Pēc tam, kad Latviju okupēja Vācijas karaspēks, bija Jaroslavļas guberņas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs, vadīja Borisa Savinkova organizētās Baltās kustības bruņotās sacelšanās apspiešanu 1918. gada 11. - 21. jūlijā. Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis.
1919. gadā, pēc Padomju Krievijas iebrukuma Latvijas Republikā bija Stučkas marionešu valdības- LSPR Iekšlietu tautas komisārs un Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs, pēc tam KSPFR 15. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis, LKP CK Ārzemju biroja loceklis.
1920. gadā Jāni Lencmani iecēla par Padomju Krievijas militārā izlūkdienesta vadītāju, bet jau 1921. gadā viņu šajā amatā nomainīja Arvīds Zeibots.
No 1921. gada Lencmanis strādāja dažādos saimnieciskos amatos Krievijā, bija Petrogradas tirdzniecības ostas priekšnieks (1921), PSRS Tirdzniecības flotes valdes priekšsēdētājs (1925), Kuzņeckas celtniecības direktors (1926), PSRS Finanšu Tautas komisariāta darbinieks (no 1929).
Padomju Savienības Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros 1937. gadā NKVD viņu apcietināja sakarā ar apsūdzību par dalību «latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā».
Pēc ilgām pratināšanām nošauts 1939. gada 7. martā, apglabāts Donas krematorijas kapsētas masu kapā Maskavā.
Reabilitēts 1956. gadā.
***
Dzimis 1881. gadā, на хут.Блайзас Добленского уезда Курляндской губ.; латыш; низшее;
начальник общей группы отдела кадров на строительстве Дворца Советов..
Dzīvoja: Москва, Смоленский бул., д.5, кв.26..
Arestēts: 1937. gada 24. novembrī.
Notiesāts: ВКВС СССР 1939. gada 7. martā.
Inkriminēts: шпионаже, подготовке терактов и в участии в к.-р. организации..
Nošauts: 1939. gada 7. martā.
Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.
Reabilitēts: 1956. gada 24. martā. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий
Avoti: memo.ru
***
Джерело: wikipedia.org
немає місць
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Lilija Lencmane | Дочка | ||
| 2 | Elizabete Krustiņsone | Дружина | ||
| 3 |  | Marta Krustiņsone | Свояченица | |
| 4 | Emīlija Krustiņsone | Свояченица | ||
| 5 |  | Dāvids Beika | Коллега, Члены одной партии | |
| 6 |  | Pēteris Stučka | Коллега, Члены одной партии | |
| 7 |  | Jēkabs Kovaļevskis | Единомышленник | |
| 8 |  | Jēkabs Dubelšteins | Единомышленник |
03.12.1905 | Latvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības
13.12.1905 | 1905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā
26.02.1906 | Latviešu anarhisti. Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos
05.11.1918 | Главное разведывательное управление (ГРУ) СССР
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.