de

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis

Place of birth: Udzes kroņa pagasts, “Pikšas”Place of death: Krasnovodskas cietums, PSRS

***

Ursache: wikipedia.org, news.lv, nekropole.info

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Indriķis UlmanisVater00.00.183600.00.1883
        2Lizete UlmaneLizete UlmaneMutter08.03.183709.08.1925
        3Indriķis UlmanisIndriķis UlmanisBrüder27.03.186825.05.1923
        4Jānis UlmanisJānis UlmanisBrüder00.00.186500.01.1936
        5
        Emīlija UlmaneSchwester00.00.186400.00.1864
        6Eduards UlmanisEduards UlmanisNeffe23.09.191200.00.1942
        7Vilis UlmanisVilis UlmanisNeffe18.01.190528.06.1941
        8Indriķis UlmanisIndriķis UlmanisNeffe04.09.189426.12.1939
        9Gunārs UlmanisGunārs UlmanisNeffe20.12.193526.12.2017
        10Marija Otīlija GusteMarija Otīlija GusteNichte21.12.190328.02.1995
        11Paulīne UlmanePaulīne UlmaneSchwägerin15.02.188415.04.1943
        12Augusts UlmanisAugusts UlmanisRelative00.00.188523.05.1942
        13Klāra Anna Luīze  KalniņaKlāra Anna Luīze KalniņaFreund25.02.187421.11.1964
        14Antonija LūkinaAntonija LūkinaFreund13.10.187602.01.1942
        15Hermanis EnzeliņšHermanis EnzeliņšFreund02.09.186714.11.1953
        16Kārlis PēterstoķisKārlis PēterstoķisFreund11.04.187521.01.1927
        17Dāvids RudzītisDāvids RudzītisFreund, Mitarbeiter30.11.188114.08.1939
        18Teodors HermanovskisTeodors HermanovskisArbeitskollege14.02.188303.05.1964
        19Wilhelm MunterWilhelm MunterArbeitskollege25.07.189811.01.1967
        20Alfreds BērziņšAlfreds BērziņšArbeitskollege21.10.189914.09.1977
        21Ādolfs BļodnieksĀdolfs BļodnieksArbeitskollege07.08.188921.03.1962
        22Staņislavs IvbulisStaņislavs IvbulisArbeitskollege00.00.188429.12.1941
        23Fric MendersFric MendersArbeitskollege20.08.188501.04.1971
        24Jānis  GoldmanisJānis GoldmanisArbeitskollege09.09.187518.11.1955
        25Pēteris JuraševskisPēteris JuraševskisArbeitskollege04.04.187210.01.1945
        26Kārlis Reinholds  ZariņšKārlis Reinholds ZariņšArbeitskollege04.12.187929.04.1963
        27Augusts TentelisAugusts TentelisArbeitskollege23.11.187619.01.1942
        28Andrejs KurcijsAndrejs KurcijsArbeitskollege01.10.188423.02.1959
        29Jēkabs SilarājsJēkabs SilarājsArbeitskollege14.01.189815.01.1941
        30Voldemārs ZāmuelsVoldemārs ZāmuelsArbeitskollege22.05.187216.01.1948
        31Andrejs PetrevicsAndrejs PetrevicsArbeitskollege21.06.188304.07.1939
        32Pēteris BlausPēteris BlausArbeitskollege23.08.190006.01.1971
        33Edvins MagnussEdvins MagnussArbeitskollege29.03.188809.09.1974
        34Juris PabērzsJuris PabērzsArbeitskollege29.07.189122.04.1961
        35Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsArbeitskollege07.02.188810.07.1964
        36Vilis  LācisVilis LācisBekanntschaft12.05.190406.02.1966
        37Emma BaltmaneEmma BaltmaneBekanntschaft16.03.188216.12.1969
        38Gunārs MeierovicsGunārs MeierovicsBekanntschaft12.05.192011.02.2007
        39August  WinnigAugust WinnigBekanntschaft31.03.187803.11.1956
        40Мордехай ДубинМордехай ДубинBekanntschaft00.00.188916.09.1956
        41Dainis RudzītisDainis RudzītisBekanntschaft22.06.192120.06.2017
        42Helmars RudzītisHelmars RudzītisBekanntschaft20.06.190312.07.2001
        43Heinrihs fon ŠtriksHeinrihs fon ŠtriksBekanntschaft16.07.187310.09.1938
        44Alfred  FletcherAlfred FletcherBekanntschaft29.01.187520.09.1959
        45Juris KrīgensJuris KrīgensBekanntschaft26.09.189827.12.1941
        46Sergejs MaģersSergejs MaģersBekanntschaft28.09.191100.00.1988
        47Pēteris SējaPēteris SējaBekanntschaft19.04.188009.06.1940
        48Jānis ReekstsJānis ReekstsBekanntschaft21.05.188121.11.1970
        49Vilis  RydzeniekasVilis RydzeniekasBekanntschaft15.12.188413.11.1962
        50Arturs KrodersArturs KrodersChef, Gleichgesinnte28.03.189225.08.1973
        51Oskars  KalpaksOskars KalpaksMitarbeiter06.01.188206.03.1919
        52Ludvigs  AdamovičsLudvigs AdamovičsMitarbeiter23.09.188417.06.1942
        53Arveds BergsArveds BergsMitarbeiter, Gleichgesinnte13.09.187519.12.1941
        54Fridrihs Zommers - VasarietisFridrihs Zommers - VasarietisMitarbeiter18.02.188124.09.1972
        55Mārtiņš HartmanisMārtiņš HartmanisMitarbeiter18.10.188227.07.1941
        56Kristaps CīrulisKristaps CīrulisLehrer20.01.184520.05.1940
        57Alberts  KviesisAlberts KviesisMitglieder der gleichen Partei22.12.188109.08.1944
        58Andrievs NiedraAndrievs NiedraMitglieder der gleichen Partei08.02.187125.09.1942
        59Francis TrasunsFrancis TrasunsGleichgesinnte16.10.186406.04.1926
        60Spricis PaegleSpricis PaegleGleichgesinnte09.03.187601.12.1962
        61Jānis ĶīselisJānis ĶīselisGleichgesinnte23.03.189700.00.1944
        62Rüdiger von der GoltzRüdiger von der GoltzGegner, Genosse08.12.186504.11.1946
        63Pauls KalniņšPauls KalniņšGegner03.03.187226.08.1945
        64Nikolajs KropotkinsNikolajs KropotkinsGegner06.06.187211.10.1937
        65Detlavs  BrantkalnsDetlavs BrantkalnsGegner12.06.189808.08.1979
        66Aleksandrs PlensnersAleksandrs PlensnersSoldat25.04.189203.04.1984
        67Sergejs StaprānsSergejs StaprānsSoldat05.11.189625.09.1951
        68Eduards AireEduards AireSoldat02.06.187628.05.1933
        69Jorģis ZemitānsJorģis ZemitānsSoldat23.02.187316.01.1928
        70Dāvids SīmansonsDāvids SīmansonsSoldat04.04.185913.01.1933
        71Józef PiłsudskiJózef PiłsudskiGenosse05.12.186712.05.1935
        72Jānis KauliņšJānis KauliņšGenosse10.07.188930.04.1942
        73Walter Henry  Cowan, 1st Baronet, SirWalter Henry Cowan, 1st Baronet, SirGenosse11.06.187114.02.1956

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Hinzufügen Speicher

        03.12.1905 | Latvia was among first countries, where voting rights for women were introduced

        Hinzufügen Speicher

        21.12.1905 | Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"

        Hinzufügen Speicher

        29.04.1917 | Valkā nodibina Latviešu zemnieku savienību

        Par tās vadītāju ievēl Kārli Ulmani. Drīzumā partijā iestājas ap 20,000 biedru un jau tā paša augustā tā kļūst par masveidīgāko partiju neatkarību vēl neatguvušās Latvijas teritorijā.

        Hinzufügen Speicher

        29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

        Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.

        Hinzufügen Speicher

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Hinzufügen Speicher

        08.03.1918 | Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Hinzufügen Speicher

        15.03.1918 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"

        Hinzufügen Speicher

        22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste

        1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.

        Hinzufügen Speicher

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Hinzufügen Speicher

        18.11.1918 | The Independence Day of Latvia

        Hinzufügen Speicher

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Hinzufügen Speicher

        07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai

        Hinzufügen Speicher

        17.12.1918 | Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu.

        Hinzufügen Speicher

        02.01.1919 | Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu

        Hinzufügen Speicher

        05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu

        Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

        Hinzufügen Speicher

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Hinzufügen Speicher

        20.03.1919 | Rīkojums № 883 - Dibināta Latvijas Aizsargu organizācija

        Hinzufügen Speicher

        16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība

        Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)

        Hinzufügen Speicher

        26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai

        Hinzufügen Speicher

        10.05.1919 | Tiek izveidota A. Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Hinzufügen Speicher

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Hinzufügen Speicher

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Hinzufügen Speicher

        23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas

        A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu

        Hinzufügen Speicher

        27.06.1919 | Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"

        Hinzufügen Speicher

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Hinzufügen Speicher

        06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā

        1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.

        Hinzufügen Speicher

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Hinzufügen Speicher

        14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets

        Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.

        Hinzufügen Speicher

        24.08.1919 | Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.

        Hinzufügen Speicher

        28.09.1919 | Rīgā atklāta Latvijas Universitāte

        Hinzufügen Speicher

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Hinzufügen Speicher

        14.10.1919 | Brīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājā

        Hinzufügen Speicher

        17.10.1919 | West-Russian army attacks HMS Dragon

        On 17 October in 1919, the British cruiser HMS Dragon which supported the Latvian army to protect Riga from West Russian Volunteer army was struck, and nine sailors lost their lives. Four were injured.

        Hinzufügen Speicher

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Hinzufügen Speicher

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Hinzufügen Speicher

        11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga

        On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.

        Hinzufügen Speicher

        14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu

        4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.

        Hinzufügen Speicher

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem

        1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.

        Hinzufügen Speicher

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar bermontiešiem, kurā 6.Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.

        Hinzufügen Speicher

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Hinzufügen Speicher

        25.11.1919 | Latvian War of independence. Latvia declares war to Germany

        Hinzufügen Speicher

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Hinzufügen Speicher

        03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu

        Hinzufügen Speicher

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Hinzufügen Speicher

        30.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem

        Hinzufügen Speicher

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Hinzufügen Speicher

        11.04.1920 | Uz autoceļa Lubāna-Dzelzava notika neveiksmīgs atentāts pret Kārli Ulmani

        Hinzufügen Speicher

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Hinzufügen Speicher

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Hinzufügen Speicher

        11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums

        Hinzufügen Speicher

        26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure

        On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.

        Hinzufügen Speicher

        01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany

        Hinzufügen Speicher

        27.04.1921 | Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums

        Hinzufügen Speicher

        02.10.1921 | Vēršu un traktoru sacīkste Ūziņos ar agronoma K. Ulmaņa piedalīšanos

        Pasākumu apmeklē ap 2000 skatītāju. Kā pirmais ar 2 stundu runu uzstājas pirmais LR Ministru przidents K. Ulmanis. Pasākumā piedalās arī ģenerālis J. Balodis.

        Hinzufügen Speicher

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Hinzufügen Speicher

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents. Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Hinzufügen Speicher

        06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu

        Hinzufügen Speicher

        24.12.1925 | Latvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1925. gada 24. decembra līdz 1926. gada 6. maijam

        Hinzufügen Speicher

        07.05.1926 | Latvijas 9. Ministru kabinets - A. Alberinga valdība

        Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 7. maija līdz 18. decembrim

        Hinzufügen Speicher

        08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals

        Hinzufügen Speicher

        27.03.1930 | Latvijas 13. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 3. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 27. marta līdz 5. decembrim

        Hinzufügen Speicher

        09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis

        Hinzufügen Speicher

        22.06.1932 | Tiek atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"

        Hinzufügen Speicher

        03.11.1933 | Herberts Cukurs pašizgatavotā lidmašīnā sasniedza bijušo Kurzemes koloniju Gambiju

        1933.gada 3.novembrī, pēc divu mēnešu sarežģīta lidojuma ar pašizgatavotu lidmašīnu Gambijā bija nolaidās latviešu aviators Herberts Cukurs.

        Hinzufügen Speicher

        17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam

        Hinzufügen Speicher

        15.05.1934 | Staatsstreich vom 15. Mai 1934 in Lettland

        Hinzufügen Speicher

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Hinzufügen Speicher

        12.09.1934 | Baltic Entente

        Hinzufügen Speicher

        28.05.1935 | Kāds fotogrāfs vēstulē Kārlim Ulmanim lūdz aizdevumu fotoizstādes atklāšanai un firmas dibināšanai.

        Kārlis Ulmanis savā prezidentūras laikā noteikti saņēma daudzas visai dīvainas vēstules. Šī neapšaubāmi ir viena no tām..

        Hinzufügen Speicher

        18.11.1935 | Tiek atklāts Brīvības piemineklis Rīgā

        Hinzufügen Speicher

        26.09.1936 | Svinīga pirmā ķieģeļa iemūrēšana Armijas Ekonomiskajam veikalam

        Hinzufügen Speicher

        13.10.1936 | Sākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošana

        1936.gada 13.oktobrī Ministru kabinets pieņem un Valsts Prezidents izsludina “Likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu”

        Hinzufügen Speicher

        16.11.1936 | Tiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī

        Tilts savienoja Krustpili un Jēkabpili

        Hinzufügen Speicher

        22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

        Hinzufügen Speicher

        17.11.1937 | "Pērkoņkrusta" atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani

        Hinzufügen Speicher

        10.06.1938 | Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam

        Hinzufügen Speicher

        07.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

        Hinzufügen Speicher

        01.09.1939 | Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”

        Hinzufügen Speicher

        01.09.1939 | Invasion of Poland

        The Invasion of Poland, also known as the September Campaign or 1939 Defensive War (Polish: Kampania wrześniowa or Wojna obronna 1939 roku) in Poland and the Poland Campaign (German: Polenfeldzug) or Fall Weiß (Case White) in Germany, was an invasion of Poland by Germany, the Soviet Union, and a small Slovak contingent that marked the beginning of World War II in Europe. The German invasion began on 1 September 1939, one week after the signing of the Molotov–Ribbentrop Pact, while the Soviet invasion commenced on 17 September following the Molotov-Tōgō agreement which terminated the Russian and Japanese hostilities (Nomonhan incident) in the east on 16 September. The campaign ended on 6 October with Germany and the Soviet Union dividing and annexing the whole of Poland.

        Hinzufügen Speicher

        28.09.1939 | German–Soviet Treaty of Friendship, Cooperation and Demarcation

        The German–Soviet Treaty of Friendship, Cooperation and Demarcation (also known as the German–Soviet Boundary and Friendship Treaty) was a treaty signed by Nazi Germany and the Soviet Union on September 28, 1939 after their joint invasion and occupation of Poland. It was signed by Joachim von Ribbentrop and Vyacheslav Molotov, the foreign ministers of Germany and the Soviet Union respectively. The treaty was a follow up to the Molotov–Ribbentrop Pact, which the two countries had signed on August 23, prior to their invasion of Poland and the start of World War II in Europe. Only a small portion of the treaty was publicly announced.

        Hinzufügen Speicher

        05.10.1939 | Latvia and the Soviet Union agreed a "Mutual Assistance Treaty". It amounted to a Soviet military occupation. WW2

        Hinzufügen Speicher

        15.10.1939 | Started Ķegums Hydroelectric Power Station

        Hinzufügen Speicher

        17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia

        Hinzufügen Speicher

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Hinzufügen Speicher

        09.08.1941 | Kārļa Ulmaņa PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta izmeklētājam sniegtā rakstiskā liecība par 1934. gada 15. maija apvērsumu

        Hinzufügen Speicher

        04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia

        Hinzufügen Speicher

        09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti

        Hinzufügen Speicher

        07.07.1993 | Latvijas Republikas 5. prezidents. Guntis Ulmanis ievēlēts par LR Prezidentu

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter