Winston Churchill
Winston Churchill
- Geburt:
- 30.11.1874
- Tot:
- 24.01.1965
- Burial Datum:
- 30.01.1965
- Zusätzliche namen:
- Sir Winston Churchill, Vinstons Čērčils, Sir Winston Leonard Spencer-Churchill; Vinstons Leonards Spensers-Čērčils, Сэр Уинстон Черчиль, Sir Winston Leonard Spencer-Churchill, Winston Churchill
- Kategorien:
- Edelmann, Freimaurer, General, Journalist, Minister, Nobelpreis, Parlamentsabgeordnete, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs
- Monument:
- Statue of Winston Churchill, Parliament Square
- Friedhof:
- St Martin Churchyard
Sir Winston Leonard Spencer Churchill (30. november 1874 Blenheimi loss, Woodstock, Oxfordshire – 24. jaanuar 1965 London) oli Suurbritannia poliitik. Ta oli Suurbritannia peaminister 10. maist 1940 kuni 26. juulini 1945 ja 26. oktoobrist 1951 kuni 7. aprillini 1955.
Churchill oli vabamüürlane ja kuulus loožidesse Studholme Alliance ja Rosemary.
Lapsepõlv ja perekond
Winstoni ema Leedi Randolph Churchill ehk Jennie Jerome (1854–1921) oli New Yorgi finantsmaakleri ja miljonäri Leonard Jerome'i tütar. Winstoni isa Lord Randolph Churchill (1849–1895) oli seitsmenda Marlborough' hertsogi poeg. Kuna Lord Randolph oli oma nooruses playboy ja temaga käisid kaasas mitmesugused skandaalid, siis tüli tõttu Walesi printsi – hilisema kuninga Edward VII-ga pagendati Churchillid Iirimaale, kus Winstoni isa oli Dublini asekuningas. Lord Randolph põdes süüfilist ja suri noorelt, 24. jaanuaril 1895 45-aastaselt.
Nagu kõrgklassi poisid enamasti, veetis ka Winston suurema osa oma lapsepõlvest internaatkoolides. Seitsmeaastasena viidi ta St. George'i kooli Ascotis. 1888. aasta kevadel võeti ta tänu perekonna mõjutustele vastu Harrow'sse, kus sai ta tihti karistada edenematuse eest õppetöös ja oma mässumeelse loomuse tõttu. Hästi läks Winstonil inglise keeles ja ajaloos. Ta oli ka kooli vehklemismeister.
Vahel harva tuli Winstoni ema Leedi Randolph talle internaatkooli külla. Winston armastas oma ema väga ning kirjutas talle kirju, milles soovis, et ema tuleks kas temale külla või annaks isa Winstonile loa mõneks ajaks koju minna. Täiskasvanuna oli Winstonil emaga väga lähedane suhe. Isaga ta eriti ei suhelnudki, kuid järgis pühendunult tema karjääri. Winston leidis üksildase lapsepõlve ajal tuge oma lapsehoidjalt Elizabeth Anne Everestilt.
Tunnustused ja aunimetused
Winston Churchill pälvis 29. aprillil 1925 I liigi 1. järgu Eesti Vabadusristi.
Aastal 1950 sai ta Sonningi eriauhinna.
Aastal 1951 valiti ta Ameerika Filosoofiaseltsi välisliikmeks.
Aastal 1953 pälvis ta Nobeli kirjandusauhinna.
Aastal 1956 sai ta Karl Suure auhinna.
Aastal 2002 BBC korraldatud 100 suurima briti valimisel sai Winston Churchill esimese koha.
Ursache: wikipedia.org, mod.uk
| Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Blenheim Palace | de, en, lv, pl, ru | |||
 | Royal Albert Hall | en |
27.11.1895 | At the Swedish–Norwegian Club in Paris, Alfred Nobel signs his last will and testament, setting aside his estate to establish the Nobel Prize after he dies.
03.01.1911 | Belagerung der Sidney Street
19.02.1915 | Gallipoli Campaign
17.04.1924 | Metro-Goldwyn-Mayer Studios was founded on this day
10.05.1940 | Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru
10.05.1940 | WW2: Apvienotā Karaliste okupē Islandi
26.05.1940 | Operation Dynamo – In northern France, Allied forces begin a massive evacuation from Dunkirk, France.
10.07.1940 | Rozpoczęła się bitwa o Anglię
Bitwa o Anglię lub, zwłaszcza w historiografii brytyjskiej, bitwa o Wielką Brytanię (Battle of Britain) – kampania powietrzna głównie nad południową i centralną Anglią, toczona między niemieckim lotnictwem Luftwaffe a brytyjskim RAF w czasie II wojny światowej, w okresie od 10 lipca do 31 października 1940 roku. Była to pierwsza kampania toczona wyłącznie za pomocą lotnictwa.
20.08.1940 | W. Churchill the "Few Speech"
07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma
1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.
09.10.1940 | St. Paul's Cathedral in London was bombed during a Luftwaffe air raid, but the dome was unharmed
22.12.1940 | Kauja par Angliju: 684 nogalināti un 2364 ievainoti pēc Luftwaffe divu nakšu uzlidojumiem Mančesterai (22/23 un 23/24)
10.06.1941 | Rūdolfs Hesa ierašanās Lielbritānijā
13.07.1941 | WW2: Britain and the Soviet Union signed a mutual aid pact to support each other in WW2
30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju
24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.
30.05.1942 | Operation Millennium - die Bombardierung Kölns
14.01.1943 | Casablanca Conference
The Casablanca Conference (codenamed SYMBOL) was held at the Anfa Hotel in Casablanca, French Morocco from January 14 to 24, 1943, to plan the Allied European strategy for the next phase of World War II. In attendance were United States President Franklin D. Roosevelt, British Prime Minister Winston Churchill, and representing the Free French forces, Generals Charles de Gaulle, and Henri Giraud. Premier Joseph Stalin had declined to attend, citing the ongoing conflict in Stalingrad required his presence in the Soviet Union.
17.08.1943 | World War II: First Québec Conference of Winston Churchill, Franklin D. Roosevelt, and William Lyon Mackenzie King begins
22.11.1943 | Rozpoczęła się konferencja kairska
Konferencja kairska (22-26 listopada 1943) odbyła się w Kairze w Egipcie. Uczestniczyli w niej prezydent Stanów Zjednoczonych Franklin Roosevelt, premier Wielkiej Brytanii Winston Churchill i generalissimus Republiki Chińskiej Czang Kaj-szek.
28.11.1943 | Sākās Teherānas konference
Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.
01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference
30.03.1944 | Neveiksmīgā Nirnbergas bombardēšana
Atbildot uz Otrā Pasaules kara sākumā nacistu veiktajiem uzlidojumiem civiliem objektiem Lielbritānijā, sākot ar 1943. gadu Sabiedrotie veica neskaitāmus uzlidojumus Vācijas pilsētām, daļu no tām nopostot pilnībā.
06.06.1944 | D-Day
04.02.1945 | Yalta Conference
The Yalta Conference, sometimes called the Crimea Conference and codenamed the Argonaut Conference, held February 4–11, 1945, was the World War II meeting of the heads of government of the United States, the United Kingdom and the Soviet Union, represented by President Franklin D. Roosevelt, Prime Minister Winston Churchill and Premier Joseph Stalin, respectively, for the purpose of discussing Europe's post-war reorganization. The conference convened in the Livadia Palace near Yalta in Crimea.
13.02.1945 | Dresdeni pommitamine
03.05.1945 | Britu Karaliskie gaisa spēki nogremdēja agrāko luksusa okeānu laineri "Cap Arcona". Ap 5000 upuru
09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā
17.07.1945 | Allied leaders met at Potsdam to decide Germany's post-war future
Churchill, Truman & Stalin
06.08.1945 | Atomic bombings of Hiroshima and Nagasaki
02.09.1945 | Surrender of Japan
The surrender of the Empire of Japan was announced by Imperial Japan on August 15 and formally signed on September 2, 1945, bringing the hostilities of World War II to a close.
05.03.1946 | V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"
14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla
31.03.1949 | Vinstons Čērčils paziņo, ka A-bumba bija vienīgais šķērslis, kāpēc PSRS neiekaroja pārējo Eiropu
23.10.1951 | Winston Churchill became PM once again after the Conservative victory in the General Election
26.10.1951 | Par Lielbritānijas premjerministru otreiz tiek apstiprināts Vinstons Čērčils
24.04.1953 | Sir Winston Churchill was knighted by Queen Elizabeth II
30.01.1965 | State funeral of Sir Winston Churchill was held in London
13.08.1976 | International Lefthanders Day
26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram
ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram