Bernhards Einbergs

LKOK nr.3/680

Apbalvots par 1918. g. 23. decembra cīņu pie Ieriķu un Līgatnes stacijas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Paaugstināts par virsleitnantu. Kopš 1921. gada dažādos Satiksmes ministrijas amatos. No 1934. gada satiksmes ministrs.

Vācu okupācijas laikā par nacionālu darbību Gestapo apcietināts. 1944. g. 26. septembrī no Centrālcietuma Rīgā nosūtīts uz Štuthofas koncentrācijas nometni.

Dzimis 1893. g. 23. janv. Rīgā, tautas atmodas laikmeta darbinieka zvērinātā advokāta J. Einberga ģimenē. Beidzis reālskolu, sācis studēt mašīnbūvniecību RPI. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g. aug., beidzis virsnieku skolu Orenburgā. 1917. g. aprīlī pārvietots uz 2. Sibīrijas inženieru pulku Rīgas frontē. 1917. g. aug.-sept. piedalījies kaujās līdz Rīgas krišanai, vēl kādu laiku palicis frontē Inčukalna-Jūdažu rajonā. Pulkam atkāpjoties uz Krieviju, atgriezies Rīgā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 8. decembrī Cēsu rotā, piedalījies cīņās pret Vidzemē iebrukušajiem lieliniekiem. 

1918. g. 22-23. dec. pie Ieriķu stacijas arjergarda kauju laikā Einbergs atjaunoja pārrautos sakarus ar vācu dzelzsdivīziju; vēlāk atjaunoja sakarus pie Līgatnes, tā glābdams Cēsu rotu no briesmām un aizturēdams lielinieku pēkšņu ielaušanos galvaspilsētā. 

1919. g. sākumā Atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē līdz Rīgas atbrīvošanai. paaugstināts par virsleitnantu. Etapu komandants Valmierā, Limbažos un Vecgulbenē, tad operatīvā adjutanta palīgs 3. Latgales divīzijas štābā.

Kopš 1921. gada dažādos Satiksmes ministrijas amatos.

No 1934. gada satiksmes ministrs. 

2. pasaules kara laikā aktīvi piedalījies Latvijas Centrālās Padomes darbībā. 1944. g. Gestapo varas iestādes Einbergu apcietināja un nosūtīja uz koncentrācijas nometni Štuthofā, kur 1945. g. miris.