Boriss Pugo
- Sünniaeg:
- 19.02.1937
- Surma aeg:
- 22.08.1991
- Isa nimi:
- Karlovitš
- Teised nimed, pseudonüümid:
- Boris Pugo, Boris Pugo, Boriss Pugo, Boris, Борис Карлович Пуго, Puga, Boris Karlowitsch Pugo , Борис Пуго, Бори́с Ка́рлович Пу́го, ( латыш. Boriss Pugo )
- Kategooriad:
- , Kolonel, Kommunist, Minister, Riigi ja kommunistliku partei liider, Turvaülema KGB
- Kodakondsus:
- lett
- Kalmistu:
- Friedhof Trojekurowo
Boriss Karlovitš Pugo (vene Борис Карлович Пуго; 19. veebruar 1937 Kalinin – 22. august 1991 Moskva) oli läti päritolu Nõukogude Liidu poliitik ja riigiametnik. Ta oli Läti Kommunistiku Partei Keskkomitee I sekretär aastatel 1984–1988 ning NSV Liidu siseminister aastatel 1990–1991.
Pugo sündis läti kommunistide perekonnas Kalinini linnas Nõukogude Liidus ning pärast Läti annekteerimist asus koos vanematega elama Lätti. Pugo rääkis vene keelt paremini kui läti keelt.
Ta lõpetas aastal 1960 Riia Polütehnilise Instituudi. Aastal 1963 astus Pugo NLKPsse. Aastast 1961 oli ta komsomolitööl. Ta oli tehase komsomolikomitee sekretär, hiljem rajoonikomitee teine ja esimene sekretär, Läti LKNÜ KK sektorijuhataja, Läti LKNÜ Keskkomitee esimene sekretär ja ÜLKNÜ Keskkomitee sekretär. 1977. aastal sai ta Läti NSV Ministrite Nõukogu j.a Riikliku Julgeoleku Komitee aseesimeheks, aastatel 1980–1984 oli ta selle esimees.
Pugo sai laiemalt tuntuks vanameelse tegelasena, kes sai Konstantin Tšernenko ajal Läti NSV sisuliseks juhiks ning hiljem osales NSV Liidu siseministrina 1991. aasta augustiputšis. Pärast putšistide lüüasaamist sooritas ta enesetapu.
Allikad: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv
Kohti ei
10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)
24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā
11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē
13.01.1991 | Vilniuse veresaun
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку
21.01.1991 | Schwarzer Januar in Baku
11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence
19.08.1991 | Augustiputš
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
