Andrievs Niedra
- Birth Date:
- 08.02.1871
- Death date:
- 25.09.1942
- Burial date:
- 01.10.1942
- Extra names:
- Andrievs Niedra, Андриевс Ниедра, tumsonis
- Categories:
- Pastor, Political prisoner, Politician, Publicist, Publisher, Writer
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Andrievs Niedra (archaic spelling: Andreews Needra; born 8 February 1871 in Tirza parish, Russian Empire – 25 September 1942 in Riga, Reichskommissariat Ostland) was a Latvian writer, Lutheran pastor and the Prime Minister of the German puppet government in Latvia between April and June 1919, during the Latvian War of Independence.
Niedra's first collection of poems was published when he was only nineteen years old, and he was still in his teens when his stories based on history and folklore began to appear in the newspaper Baltijas Vēstnesis. Between 1890 and 1899 he studied theology at the University of Dorpat (now Tartu). Aesthetically blending realistic fantasy with idealism, his stories, criticism and plays often treated the formation of the Latvian intelligentsia and the situation of the peasantry with regard to the dominant Baltic Germans. Believing that society can only develop through evolution rather than revolution, Niedra was a fierce opponent of socialism and came to be seen as a reactionary in an increasingly revolutionary society.
After collaborating with the German military authorities and their defeat, Niedra fled Latvia. Returning in 1924, he was tried for treason and banished. In exile, the pastor of a German congregation in East Prussia, Niedra took German citizenship and penned a lengthy work entitled Tautas nodevēja atmiņas (The Memoirs of a Traitor to the Nation); the first edition of the first part was destroyed by the dictator Kārlis Ulmanis after the May 15, 1934 coup d'état, and his works were banned. Niedra returned to Latvia during the occupation of Latvia by Nazi Germany and died in Riga.
***
***
Source: wikipedia.org, Rīgas dome, biographien.lv
| Title | From | To | Images | Languages | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | ||
| Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
| Relation name | Relation type | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kārlis Niedra | Father | ||
| 2 | Kārlis Niedra | Son | ||
| 3 | Andrievs Niedra | Son | ||
| 4 | Emilija Niedra | Wife | ||
| 5 | Austrums Niedra | Grandson | ||
| 6 | Andreivs Niedra | Grandson | ||
| 7 |  | Elza Ķezbere | distant relative | |
| 8 |  | Rūdolfs Blaumanis | Friend | |
| 9 |  | Janis Misinis | Friend | |
| 10 | Voldemārs Grīnbergs | Friend | ||
| 11 |  | Alfred Fletcher | Familiar | |
| 12 |  | Andrejs Krastkalns | Employee | |
| 13 |  | Teodors Vankins | Employee | |
| 14 |  | Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis | Partymate | |
| 15 |  | Nikolajs Kropotkins | Idea mate | |
| 16 |  | Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge | Idea mate | |
| 17 |  | Sergejs Staprāns | Opponent | |
| 18 |  | Anatoly von Lieven | Soldier | |
| 19 |  | Rüdiger von der Goltz | Comrade |
05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs
Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
16.02.1906 | Valtaiķu traģēdija - cariskās Krievijas pārvaldes soda ekspedīcija nošauj 32 Jūrkalnes latviešu zemniekus un zvejniekus
15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide
11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga
On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.