Karls Eduards Napierskis

Karls Eduards Napierskis -  luterāņu mācītājs, vēsturnieks, cenzors, latviešu literatūras un mākslas bibliogrāfs, personiskās bibliotēkas īpašnieks. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondentloceklis, Kēningsbergas universitātes goda doktors. 

Dzimis Rīgā koku šķirotāja (latviešu ģilde) ģimenē, mācījies Rīgas Domskolā un ģimnāzijā. No mātes puses rados esot bijuši Rīgas bagātākās ģimenes- latviešu Šteinhaueru dzimta.

1810. gada -1812. gadam studējis teoloģiju Tērbatas universātē, kuru beidzis ar sudraba medaļu. (Interesanta sakritība- šajā laikā Tartu universitātes rektors ir cits latvietis un arī radinieks, kurš saistīts ar šo pašu Šteinhaueru dzimtu- Dāvids Grindelis).

No 1813.gada bijis mājskolotājs Vecpiebalgā.

No 1815.gada -1829.gadam mācītājs Jaunpiebalgā.

1829.gada -1849.gadam bijis Vidzemes Guberņas skolu inspektors un Rīgas Guberņas ģimnāzijas  direktors. Savas darbības laikā gan nereti spiests "cenzēt" latviešu ierosmes un ir visai konservatīvs savos uzskatos (NB! lai gan Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē dzimtbūšana ir atcelta, līdz par Napjerska mūža beigām tā ir spēkā visā pārējā Krievijā, tai skaitā tobrīd Vitebska guberņā iekļautajā Latgalē)

***

Landrātu kolēģija 1839. g. 11 /23. jūlijā mācītāja F. Valtera priekšlikumu pieņem, 
atvēlot semināra vajadzībām 500 rbļ. un uzticot semināra vadību pašam Valteram. 
Uz Mārtiņdienu noliek semināra darbības sākumu un mācītājs aicina J. Cimzi par 
semināra skolotāju. Guberņas skolu direktors Napierskis neļauj sludinājumu par 
semināra atvēršanu un audzēkņu uzaicinājumu iespiest laikrakstos un protestē 
pret semināra atvēršanu. Mācītājs Valters atver semināru pret Krievijas valdības gribu.

***
1840. g. 5./17. februāri pienāk Iekšlietu ministra lēmums, ka seminārs jāslēdz.
Māc. Valters atbild, ka viņš semināru slēdzis, bet pie Valmieras draudzes skolas atvēris augstāku klasi, uz kuru pārvesti visi semināristi un kurai par skolotāju pieņemts Jānis Cimze. 

Kā Valmieras draudzes skolas augstākā klase seminārs darbojas 10 gadus — līdz 1849, gadam, izlaizdams 3 kursus pēc ikkatriem 3 gadiem: 1843., 1846. un 1849. gadā. Pirmajā kursā 8 audzēkņi, no kuriem tūliņ pēc kursa beigšanas 6 noliek mājskolotāja eksāmenu Tērbatā, otrajā kursā 11 un trešajā — 13 audzēkņi.
Mācīšanas un audzināšanas darbu veic Cimze viens pats, nevarēdams ar 300 rbļ.
algas iztikt, lai ar to iegūtu ari otram  skolotājam nolemto algu 200 rbļ., un izpilda ari ērģelnieka pienākumus Valmieras baznīcā.

***

1829.gada -1849.gadam bijis atsevišķais cenzors. Napierskis bija pirmais cenzors, kas savas atļaujas parakstīja latviski. 

No 1851.gada līdz mūža beigām Rīgas Cenzūras komitejas loceklis.

Aktīvi darbojies sabiedriskās un zinātniskās organizācijās :

• no 1823.gada Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā,
• no 1827.gada Latviešu literārajā biedrībā un no 1829.gada -1838.gadam bijis tās Vidzemes nodaļas direktors, bet no 1843.gada  - goda biedrs.
• no 1843.gada Rīgas Vēstures un senatnes pētīšanas biedrībā,
• no 1853.gada 1860.gadam bijis tās prezidents
• no 1832.gada-  Kēnigsbergas universitātes goda doktors
• no 1843.gada Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, daudzu zinātnisku biedrību goda biedrs.   

Cenzējis lielu daļu 1829. -1864.gadam latviešu valodas izdoto grāmatu, izskatījis un parakstījis izplatīšanas atļaujas caur Rīgu Krievijā ievestām ārzemju grāmatām.

Kā cenzors bijis liberāls.

Atsevišķos gadījumos, ja materiāls bijis pretrunā ar uzskatiem, cenzora darbā izpaudusies tendeciozitāte (negatīva attieksme pret G. Merķeli, vēršanās pret vācu valodas mācīšanu tautskolās, vienlaikus nepretošanās pārkrievošanai). Tas gan bija tipisks visiem "latviešu atmodas" dalībniekiem (Kr. Valdemāram, A. Pumpuram u.c.)- jo neredzot citas iespējas, tie izmantoja asās pretrunas starp vācu muižniecību un krievu ierēdniecību, kur pēdējie centās rusificēt gan latviešus, gan Baltijas vāciešus (lai gan pati Krievijas imperatora ģimene bija vācieši)

Sastādījis pirmā nozīmīgā latviešu retrospektīvās bibliogrāfijas rādītāja “Chronologischer Conspect der lettischen Literatur” pirmās trīs daļas (1831.-1858.), kas reģistrē no1585. līdz 1855.gadam izdotās latviešu grāmatas, vācis  un publicējis baltvācu kultūras darbinieku biogrāfiskus materiālus (nozīmīgākais izdevis  “Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland” (1-4, 1827.-1832., kopā ar J. F. Reki ), pētījis Latvijas vēsturi, sagatavojis vēstures avotu publikācijas, uzrakstījis vienu no pirmajām latviešu matemātikas mācībgrāmatām (“Īsa pamācīšana..” (1822)),  publicējis latviešu grāmatu apskatus.

Viņa personiskajā bibliotēkā (tagad LNB un LAB) daudz grāmatu latviešu valodā. Saglabājušies arī eksemplāri ar paša redakcionālām un cenzūras atzīmēm.

Miris Rīgā.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Zelta tabakdoze no Krievijas imperatora Nikolaja I
• Zelta medaļa no Prūsijas ķēniņa Frīdriha Vilhelma III
• Zelta medaļa no Zviedrijas ķēniņa Kārļa XIV

Avots: Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”

***

Rihga 2tra Septembri saldi aismidsis us muhschigu duffu 71 gaddu wezs gohda wihrs, Stahtsrahts dr. Kahrlis Eduards Napierskis. Bija wihrs, kas pateesi gohdu un pateizibu nopelnijis ne ween no saweem behrneem, bet arri no muhsu gubernementim un tewasemmes. — Rihga dsimmis (21 Maiji 1793), audsis un skohlohts un Tehrpate mahzitaja ammata studeerejis.

Viņņu tiktai 22 gaddus wezzu jau aizinaja par JaunPeebalgas draudses mahzitaju. Savu 
mihļu draudsi no 1815—1829 kohpdams arri labpraht darbojahs ar Latveeschu vallodu un ar to, sakraht siņnas par Vidsemmes, Iggauņusemmes un Kursemmes wezzu laiku stahsteem un raksteem, lai skaidrāki warretu dabbuht sinnaht, ka vezzos laikos pee mums bijis un gahjis.

Jau 1822 g. Jelgava likka drukkaht Latveescheem pamahzischanu no galmas rehķinaht; 
arri bijis weens no teem gohda vihreem, kas sabeedrojahs us to: Latweeschu wallodu kohpt un Latveeschcem Peepalihdseht pee gaismas tapt, un tadehļ 1823 gadda eezehla Latweeschu draugu beedribu, kurras beedri pirmo reisi 24ta September 1824 Rihga sapulzejahs un kurras sarakstitus likkumus pats Ķeisers 12ta Maiji 1827 Vissaugstaki apstiprināja. 

Deviņi gaddus (no 1829—1838) Napierskis arri bijis par scho Latveeschu draugu direktoru (jeb Preekschneeku) Vidsemme. Lihdz pat beidsamam gaddam ir ar to isdarbojees, sakraht un tad pa kahrtam salikt siņnas par itt visahm Latveeschu grahmatahm, kas irr driķķetas no pirmā Latveeschu drukkas eesahkuma. 

Latveeschu draugu beedribas magasine, jeb rakstu krahjuma, Napierskis lizzis drukkaht siņnas par visahdahm grahmatahm, kas no 1587ta lihds 1830 tam gaddam. un tad 2 peelikkumos ir tahs, kas no 1830 lihds 1855 gaddam drukkatas.

— Kad viņsch par lohti gudru un mahzitu wihru bij israhdijees, tad vinnu aizinaja un 1829 gadda eezehle par Rihgas ģimnasiuma un mussu Vidsemmes skohlu direktoru un pehz arri par Zensoru, kam drukkajamas grahmatas japahrluhko un tad janospreesch voi tahs varr drukkaht jeb ne, un woi tur naw kahda leeta prett likkumeem rakstita.

Vissuvairak Latveeschu grahmatu zensure viņņam bij ustizzeta. Ar scho divkahrtigu ammatu viņņam nu gan bija darba papilnam, tomehr viņsch vissu muhschu vehl ispuhlejees ar 
muhsu tehvasemmes vezzu laiku sinahm, stahstcem, vezzu vezzeem papihreem un dokumentehm, zik vien spehj tahs sadabbuht, tahs gruntigi pahrmekledams un isstahstidams, lai pilnigas siņnas varretu dabbuht par muhsu gubernementu vezzeem laikeem, un ar to daschadu un dauds labbuma tehvasemmei gahdajis, taka vissur bij zeenihts un isslawehts un pats Ķeisers wiņņu puschkojis ar gohda sihmehm un zehlis gohda kahrta, par Stahtsrahtu.

Arri 1834 gadda peepalihdseja Rihga zelt tahdu beedribu, kas wehl taggad ar to veen darbojahs: sagahdaht un ismekleht muhsu tehvasemmes vezzu laiku sirmas, leetas un atleekas, un ilgi schihs beedribas presidents bijis. Lihds pat beidsamai deenai pee darba veen neapnizzis turrejees un tad meerigi bes sahpehm aismidsis.

7ta Septemberi vinnu pawaddijuschi us kappeem un te israhdijees, kahdu sirsnigu mihlestibu un gohdu ar sawu gudru teizamu darbu un ar sawu mihligu deewabihjigu sirdi bij nopelnijees no saweem behrneem, no leela draugu pulka un no augsteem un semmeem. Lai tad nu arri
mihļi Latweeschi dohd gohdu un pateizibu tahdam gohda wihram, kas sawu muhschu ir Latweescheem par labbu no sirds ispuhlejees. Lai swehti duss eeksch ta Kunga!

Latviešu Avīzes, Nr.39 (24.09.1864)