Vladislavs II Jagello
Vladislavs II Jagello
- Dzimšanas datums:
- 01.03.1456
- Miršanas datums:
- 13.03.1516
- Papildu vārdi:
- Vladislav Jagellonský; Ulāslo II, II. Ulászló, Jagellons
- Kategorijas:
- Aristokrāts, Karalis, Militārpersona, karavīrs, Valdnieks
- Tautība:
- lietuvietis, polis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Vladislavs II Jagello (Jagellons) bija Bohēmijas karalis no 1471. gada un Ungārijas un Horvātijas karalis no 1490. gada līdz savai nāvei.
Dzimis Krakovā. Polijas karaļa Kazimira IV un viņa sievas, Vācijas un Ungārijas karaļa Alberta II meitas, Austrijas Elizabetes vecākais dēls.
Pēc Jirži no Podebradiem nāves ar viņa atraitnes Joannas atbalstu Vladislavs II 1471. gadā (15 gadu vecumā) kļuva par Bohēmijas karali.
Tomēr Māķāšs Huņadi arī ieguva tiesības saukties par Bohēmijas karali, kā arī ieguva kontroli pār Lužicu, Silēziju un Morāviju, Vladislavam atstājot pašu Bohēmiju.
Pēc Māķāša Huņadi nāves Vladislavs II ieguva arī Ungārijas troni. Viņš ar galmu pārcēlās uz Ungāriju, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Vladislava II valdīšana iezīmējas ar centrālās varas vājināšanos un augstmaņu varas nostiprināšanos.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kazimirs IV Jagello | Tēvs | |
| 2 |  | Jans I Olbrahts Jagello | Brālis | |
| 3 |  | Sigismunds I Vecais Jagello | Brālis | |
| 4 |  | Sophia Jagiellon of Poland | Māsa | |
| 5 |  | Vilhelms no Brandenburgas | Brāļa/māsas dēls | |
| 6 |  | Albrehts Hohencollerns | Brāļa/māsas dēls | |
| 7 |  | Sigismunds II Augusts Jagello | Brāļa/māsas dēls | |
| 8 |  | Katharina Jagiellonica | Brāļa/māsas meita | |
| 9 |  | Anna Jagellone | Brāļa/māsas meita | |
| 10 |  | Isabella Jagiellonica | Brāļa/māsas meita | |
| 11 |  | Sophia Jagiellonica | Brāļa/māsas meita | |
| 12 |  | Bona Sforca | Svaine | |
| 13 |  | Vladislavs II Jagello | Vectēvs | |
| 14 |  | Jadviga Polijas karaliene | Vecāmāte | |
| 15 |  | Aļģirds | Vecvectēvs |
06.08.1506 | Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus
Krievu - tatāru apvienotais karaspēks neskaitāmas reizes uzbruka saviem Rietumu kaimiņiem, gan Lietuvas- Polijas, gan Livonijas zemēm. 1506. gadā lietuviešiem veicot negaidītu pretuzbrukumu, izdevās sakaut krievu- tatāru spēkus pie Kļeckas, tādējādi uz neilgu laiku dodot iespēju mierīgākai dzīvei gan Lietuvā, gan Livonijā
