Sigismunds II Augusts Jagello

Sigismunds II Augusts no 1548. gada līdz savai nāvei 1572. gadā bija pēdējais Jagellonu dinastijas valdnieks - Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Kopš 1561. gada - arī Livonijas valdnieks.

Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas kungs un mantinieks", kas norādīja uz to, ka pēc savienības līguma parakstīšanas ar Livoniju pret kopējiem ārējiem ienaidniekiem- Krieviju un Zviedriju, viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:

"Sigismunds Augusts, no Dieva žēlastības karalis Polijai, lielhercogs Lietuvai, tāpat Krakovijas, Sandomirijas, Siradijas, Lančicijas, Kujāvijas, Kijevijas, Rutēnijas, Volīnijas, Prūsijas, Mazovijas, Podlēzijas, Kulmas, Elbingas, Pomerānijas, Žemaitijas, Livonijas u.c. kungs un mantinieks."

Sigismunds II Augusts bija Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls. Par karali viņš kļuva pēc sava tēva Sigismunda I nāves.

Viņa valdīšanas laikā 1561. gadā parakstīja Viļņas ūniju, kuru lūdza Livonijas ordenis, jo vairs vien nespēja noturēties pret nemitīgajiem Maskavijas iebrukumiem tā zemēs. 

Saskaņā ar Viļņas ūniju Livonijas konfederācija nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet pēdējais Ordeņa mestrs Gothards Ketlers saņēma valdījuma daļu  Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Polijas karaļa vasalis. Latgale nonāca tiešā Lietuvas (vēlāk Polijas - Lietuvas) pārvaldībā, bet Livonijas ziemeļaustrumos (Vidzeme, Igaunija)- tika izveidota Pārdaugavas hercogiste.

1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.

Sigismunds II Augusts bija trīsreiz precējies, tomēr viņam nebija bērnu, tādēļ pēc karaļa nāves izbeidzās Jagellonu dinastija, Polijas kronis kļuva vakants un karaliste kļuva par federālu monarhiju, kurā karaļi tika ievēlēti.