Sigismunds I Vecais Jagello
Sigismunds I Vecais Jagello
- Dzimšanas datums:
- 01.01.1467
- Miršanas datums:
- 01.04.1548
- Papildu vārdi:
- Vecais, Zygmunt I Stary, Žygimantas II Senasis, Жыгімонт Стары, Jagellonu Jagaiļi, Jagailieši, Jogailaičiai, Jagiellonowie, Ягелон, Jagellonci, Jagelló-ház
- Kategorijas:
- Aristokrāts, Karalis, Kņazs, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- lietuvietis, austrietis, polis
- Kapsēta:
- Kraków, katedra na Wawelu
Sigismunds I Vecais - Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis no 1506. gada līdz savai nāvei 1548. gadā.
Sigismunds I Vecais bija Jagaiļa mazdēls, Polijas karaļa Kazimira IV un Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitas Austrijas Elizabetas jaunākais dēls (ģimenē kopumā bija 13 bērni).
Polijā un Lietuvā valdīja pēc vecāko brāļu, karaļu Jana I un Aleksandra nāves.
Sigismunda I Vecā brālis Vladislavs II 1471. gadā kļuva par Bohēmijas, bet 1490. gadā - par Ungārijas karali.
Sigismunda I Vecā laikā Polijā tika formalizēts nihil novi princips valsts pārvaldē.
Līdz ar pēdējā kņaza nāvi 1526. gadā Polijas kronis anektēja Mazoviju.
Cīņā ar Maskavas lielkņazu Vasiliju III tika pazaudēta Smoļenska. Pēc Otrā Tornas miera līguma 1466. gadā tika nodibināta Prūsijas hercogiste, kas Vācu ordeņa mestrs Alberts pārgāja luterismā un sekularizēja ordeni.
Pateicoties Sigismunda I Vecā otrajai sievai Bonai Sforcai no Milānas valdnieku Sforcu dzimtas, Polijā un Lietuvā ieradās itāļu mākslinieki un uzplauka renesanses kultūra.
***
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kazimirs IV Jagello | Tēvs | |
| 2 |  | Sigismunds II Augusts Jagello | Dēls | |
| 3 |  | Anna Jagellone | Meita | |
| 4 |  | Katharina Jagiellonica | Meita | |
| 5 |  | Isabella Jagiellonica | Meita | |
| 6 |  | Sophia Jagiellonica | Meita | |
| 7 |  | Vladislavs II Jagello | Brālis | |
| 8 |  | Jans I Olbrahts Jagello | Brālis | |
| 9 |  | Sophia Jagiellon of Poland | Māsa | |
| 10 |  | Bona Sforca | Sieva | |
| 11 |  | Vilhelms no Brandenburgas | Brāļa/māsas dēls | |
| 12 |  | Albrehts Hohencollerns | Brāļa/māsas dēls | |
| 13 |  | Juhans III Vāsa | Znots | |
| 14 |  | Stefans Batorijs | Znots | |
| 15 |  | Barbara Radzivila | Vedekla | |
| 16 |  | Vladislavs II Jagello | Vectēvs | |
| 17 |  | Jadviga Polijas karaliene | Vecāmāte | |
| 18 |  | Sigismunds III Vāsa | Mazdēls | |
| 19 |  | Aļģirds | Vecvectēvs | |
| 20 |  | Jans II Kazimirs Vāsa | Mazmazdēls | |
| 21 |  | Vladislavs IV Vāsa | Mazmazdēls |
06.08.1506 | Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus
Krievu - tatāru apvienotais karaspēks neskaitāmas reizes uzbruka saviem Rietumu kaimiņiem, gan Lietuvas- Polijas, gan Livonijas zemēm. 1506. gadā lietuviešiem veicot negaidītu pretuzbrukumu, izdevās sakaut krievu- tatāru spēkus pie Kļeckas, tādējādi uz neilgu laiku dodot iespēju mierīgākai dzīvei gan Lietuvā, gan Livonijā
08.12.1506 | Polijas Seims ievēl Zigmuntu (Sigismundu) Veco par Polijas karali
10.04.1525 | Preußische Huldigung
Die Preußische Huldigung (polnisch Hołd Pruski) ist ein Ölgemälde des polnischen Malers Jan Matejko, gemalt zwischen 1879 und 1882 in Krakau, das damals Teil von Österreich-Ungarn war. Es zeigt den Kniefall Albrechts von Preußen, nach dem Vertrag von Krakau Herzog von Preußen, vor Sigismund I. dem Alten, auf dem Marktplatz von Krakau am 10. April 1525. Das Gemälde ist ein patriotisches Historienbild, das die Geschichte des polnischen Staates glorifiziert. Gleichzeitig hat es eine dunkle Seite und erinnert an die Teilungen Polens im 18. Jahrhunderten, an denen Preußen großen Anteil hatte. Das Gemälde gilt als ein Meisterwerk Matejkos.