Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa
- Dzimšanas datums:
- 20.06.1566
- Miršanas datums:
- 30.04.1632
- Papildu vārdi:
- Sigismund III Vasa, Zygmunt III Waza, Сигизмунд III
- Kategorijas:
- Gleznotājs, Karalis, Militārpersona, karavīrs, Valdnieks
- Tautība:
- zviedrs, polis
- Kapsēta:
- Kraków, katedra na Wawelu
Sigismunds III Vāsa bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1587. gada līdz savai nāvei 1632. gadā un Zviedrijas karalis no 1592. gada līdz 1599. gadam, kad tika gāzts no troņa.
Pretendēja arī uz Krievijas cara troni.
Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:
"Sigismunds Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Rutēnijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas lielhercogs, un arī zviedru, gotu un vandāļu karalis ar mantojuma tiesībām."
(Sigismundus Tertius Dei gratia rex Poloniæ, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Livoniæque, necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque hæreditarius rex.)
Sigismunds III Vāsa piedzima un uzauga luterāniskajā Zviedrijā, tomēr tika audzināts katolismā.
1587. gadā tika ievēlēts par Polijas karali, kaut arī uz troni pretendēja arī Austrijas erchercogs Maksimilians III, kuru Sigismunds III sakāva Silēzijā.
1596. gadā pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu.
1605. gadā Sigismunds III centās ierobežot seima varu, tāpēc 1606. gadā notika Zebžidovska sacelšanās (rokošs), kas tika apspiesta.
1605. gadā iesaistījās Polijas-Maskavijas karā (dimitriādē).
Centās personālūnijā nodibināt apvienotu Polijas-Lietuvas-Zviedrijas valsti, kas 1592. gadā arī izdevās.
Tomēr 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča Kārļa IX vadībā gāza Sigismundu no Zviedrijas troņa.
Sigismunds III lielu daļu no mūža veltīja Zviedrijas troņa atgūšanai, izraisot gandrīz nepārtrauktus karus ar Zviedriju. Otrs šo karu iemesls bija cīņa par Livonijas kontroli.
Liela daļa no tiem notika arī mūsdienu Latvijas teritorijā (skat. Kokneses kauja, Salaspils kauja).
Sigismunds III Vāsa piedalījās arī Moldāvijas magnātu karos pret Osmaņu impēriju. Tajā pašā laikā Krievijā beidzās Juku laiki un tronī nostiprinājās Romanovu dinastija, bet par Prūsijas hercogiem kļuva Hohencollerni.
Tiek uzskatīts, ka Sigismunds III Vāsas valdīšana ir Zelta laikmeta beigas Žečpospoļitā, lielā mērā Sigismunda gandrīz nepārtraukto karu ziemeļos, austrumos un dienvidos dēļ, kas novājināja valsti.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Warszawa, Kolumna Zygmunta III Wazy | 00.00.1643 | pl | ||
 | Karaliskā pils Varšavā | 00.00.1619 | de, en, lv, pl, ru |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Juhans III Vāsa | Tēvs | |
| 2 |  | Katharina Jagiellonica | Māte | |
| 3 |  | Jans II Kazimirs Vāsa | Dēls | |
| 4 |  | Vladislavs IV Vāsa | Dēls | |
| 5 |  | Anna von Österreich | Sieva | |
| 6 |  | Sigismunds II Augusts Jagello | Onkulis | |
| 7 |  | Anna Jagellone | Tante | |
| 8 |  | Isabella Jagiellonica | Tante | |
| 9 |  | Sophia Jagiellonica | Tante | |
| 10 |  | Sigismunds I Vecais Jagello | Vectēvs | |
| 11 |  | Bona Sforca | Vecāmāte | |
| 12 |  | Kazimirs IV Jagello | Vecvectēvs | |
| 13 |  | Jans Karols Hodkevičs | Darba ņēmējs, Padotais |
30.06.1587 | Po śmierci króla Stefana Batorego w podwarszawskiej Woli rozpoczęła się wolna elekcja, w wyniku której nowym królem został Zygmunt III Waza
Wybór nowego monarchy Rzeczypospolitej Obojga Narodów po śmierci Stefana Batorego 12 grudnia 1586 roku. Elekcja rozpoczęła się 30 czerwca 1587 roku otwarciem obrad sejmu elekcyjnego w podwarszawskiej Woli, a zakończyła 27 grudnia tego samego roku koronacją na Wawelu Zygmunta Wazy.
