Čehoslovākijas sastāvā esošā Aizkarpatu Ukraina proklamē neatkarību

Čehoslovākijas sastāvā esošā Aizkarpatu Ukraina proklamē neatkarību ar grieķu katoļu priesteri Avgustinu Vološinu( kā prezidentu.

Hitlers šīs zemes jau apsolījis ungāriem un pēc 3 dienu cīņām valsts tika iznīcināta.

Prezidentu pēc kara krievu komunisti noslepkavos Maskavā

***

Kopš 1000. gada Karpatu pakāje (Kárpátalja) bija Ungārijas Karalistes pakļautībā.

1571. gadā  pēc ungāru sakāves Mohāčas kaujā rusīnu apdzīvotās teritorijas austrumu daļa kļuva par Transilvānijas hercogistes daļu.

1683. gada Vīnes kaujā pēc turku sakāves, visu Karpatu provinci pakļāva Habsburgu impērija.

1867. gadā pēc ungāru sacelšanās teritorija kļuva par Austroungārijas dubultmonarhijas daļu un ietilpa Beregas, Ungas, Ugošas un Maramurešas komitātos.

1918. gada 1. novembrī pēc Austroungārijas sabrukuma to to pasludināja par Rietumukrainas Tautas Republikas daļu, drīz to okupēja Rumānijas armija,

1919. gada martā okupēja Ungārijas Padomju republikas armija, bet pēc Trianonas līguma nosacījumiem rusīnu un ungāru apdzīvotā zeme ietilpa Čehoslovākijā kā Piekarpatu Rutēnija (Podkarpatská Rus).

1938. gada novembrī pēc Minhenes vienošanās Ungārija atguva Karpatu Rutēnijas dienvidu daļu,

1939. gada 15. martā pēc Slovākijas neatkarības pasludināšanas tika pasludināta arī Aizkarpatu Ukrainas neatkarība, tomēr līdz 18. martam to ieņēma Ungārijas karaspēks, dienviddaļu anektēja Ungārija.

1944. gada oktobrī Karpatu Ukrainu okupēja Sarkanā armija, tā paša gada novembrī tika nodibināta padomju vara.

1945. gada 29. jūnijā Čehoslovākijas prezidents Edvards Benešs bija spiests parakstīt atteikšanos no Karpatu Rutēnijas, jūlijā tika pasludināta apvienošanās ar Ukrainas PSR. 

1947. gada Parīzes miera līgumā Ungārija atteicās no 1938. un 1939. gadā iegūtās teritorijas.