Vēlēšanas izgāzušās. Sekas

2025. gada pašvaldību vēlēšanas notika 7. jūnijā, vēlētāju aktivitāte tajās bija vairāk nekā 47%, un tā bija lielāka nekā kopumā pašvaldību vēlēšanās 2020. gadā, kad vēlēja Rīgas domi, un 2021. gadā, kad vēlēšanas notika pārējās pašvaldībās. Vēlēšanās tika noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās. 

Pēc iecirkņu slēgšanas, rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, ko nodrošina Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), balsis nācās skaitīt manuāli, un vēlēšanu rezultāti aizkavējās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte norādīja, ka saistībā ar notikušo būs nepieciešama izmeklēšana. 

Tikmēr valsts augstākās amatpersonas uzskata, ka VDAA un CVK vēlēšanu procesa organizēšanā ir izgāzušās, prasot amatpersonu atbildību. CVK vadītāja neizslēdza, ka varētu atkāpties no amata, ja saistībā ar rezultātu skaitīšanas problēmām tiks atzīta viņas vaina. 

Pirmdien, 2025.gada 9.jūnijā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") no pienākumu pildīšanas atstādinājā Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu, jo viņš zaudējis viņas uzticību saistībā ar problēmām ar balsu skatīšanu.

Tikmēr koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka CVK vadībai ir jāuzņemas atbildība par ķibelēm ar balsu skaitīšanu pašvaldību vēlēšanās, un tāpēc aicināja Saeimas deputātus atsaukt CVK priekšsēdētāju Saulīti no amata. ZZS aicināja premjeri izvērtēt arī ministres Bērziņas atbildību.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte trešdien, 11. jūnijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kurā bija plānots vērtēt pašvaldību vēlēšanu katastrofālo norisi, paziņoja par demisiju, tomēr sēdes beigās pēc tā, ka virknei deputātu notiekošais likās bez problēmām un izteiktā atbalsta CVK darbam, pardomāja un teica, ka vēl padomās, vai no amata atkāpties.

"Es saprotu, ka man krāmē virsū tagad visu ko, kas vispār nav manā kompetencē, un es zinu, ka šo ir ļoti, ļoti viegli izdarīt, tāpēc ka man nav politiskās aizmugures. Es esmu principā balts zvirbulis starp visiem pārējiem. Līdz ar šo es nedomāju nekādas politiskās spēles spēlēt. Es esmu ievilkta politikā, to es ļoti skaidri redzu. Es neesmu politiķis, es esmu vienkārši cilvēks, patriotisks, ar labāko gribu, labākajām domām iet un dot savu artavu valstij. Acīmredzot tas nav īsti vajadzīgs. Man liek liek uzņemties atbildību arī par to, ko neesmu darījusi. Tā ka šinī gadījumā es neuzņemos atbildību, jo es nevaru uzņemties [atbildību] par kaut ko, kas nav mans. Bet es nevēlos turpināt šo politisko spēli, līdz ar to es paziņoju, ka es demisionēšu," sēdes sākumā sacīja Saulīte.

Sēdes laikā CVK darbinieki vairākkārt uzsvēra, ka viņi līdz pat vēlēšanu dienai tikuši maldināti no Valsts digitālās attīstības aģentūras puses par to, ka sistēma strādās. Paliek neatbildēts jautājums, kāpēc sistēma netika testēta un kurš uzspieda CVK tehniski apkalpot VDAA.

"Patiesībā sistēma bija gatava tikai iepriekšējā dienā. Dabīgi ir jautājums, kā tad viņu varēja pārbaudīt? Viņu nevarēja pārbaudīt! Ja?" sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Marika Senkāne.

Savukārt VDAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs komentēja: "Ja mēs godīgi skatāmies, šis process bija kamikadzes ceļš no paša sākuma. Pēdējā naktī vēl tika veikti darbi, lai pārliecinātos, vai sistēma izturēs attiecīgo slodzi. Bija saņemti pozitīvi rezultāti."

Tikmēr Saulīte tomēr norādīja, ka VDAA darbiniekiem bija liegts viņa teikt patiesību: "Proti, tai personai, kura beigās šo variantu B ieslēdz, vienkārši pateica, ka nestāstiet CVK patiesību." Vaicāta, kura tieši persona to liegusi, Saulīte norādīja, ka šis cilvēks šobrīd uz laiku ir atstādināts no amata.

Deputāts Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts") Saulītes lēmumu atkāpties nodēvēja par bezatbildīgu: "Un šobrīd jūs, manuprāt, tajā amatā esiet ļoti vajadzīga, tāpēc, lai atbildētu uz tiem jautājumiem. Jūs varat palīst tagad pagaldē un aiziet no tā darba, un ļoti daudzi jautājumi paliks neatbildēti. Es domāju, ka to gan nedrīkst šobrīd darīt."

"Nav šaubu, VDAA ir visa problēma. Mēs pašlaik apspriežam cilvēku, kurš savā ziņā tika pieredzes trūkuma dēļ maldināts," vērtēja deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība").

Tomēr sēdes beigās, uzklausot vairāku Saeimas deputātu pausto atbalstu un arī kritiku, Saulīte norādīja, ka vēl padomās, vai atkāpties. Deputāti vērsuši uzmanību, ka vēl jāizmeklē, kurš ir atbildīgs par vēlēšanu tehniskajām nedienām. To, ka jāizvērtē amatpersonu atbildība, iepriekš sacījusi premjere un prezidents Edgars Rinkēvičs. 

Pēc sēdes Saulīte medijiem sacīja, ka "burtiski neko uz papīra" vēl nav uzlikusi un joprojām pārdomā, vai atstāt amatu. Vaicāta, kad viņa plāno pieņemt gala lēmumu, vai atkāpties, Saulīte norādīja, ka nav noteikusi termiņu. 

No komisijas izskanējuši arī pārmetumi par Saulītes iepriekš pausto lēmumu atkāpties. 

"Es nebiju gatava, ka komisijā izskanēs šādi pārmetumi tam, ka es uzvedos bezatbildīgi, jo es atkāpjos no amata, tas nebūtu atbildīgi no manas puses neieklausīties šajā ziņā," teica Saulīte. 

Komisijas sēdē uzklausīts Centrālās vēlēšanu komisijas un Valsts digitālās attīstības aģentūras ziņojums par notikušajām pašvaldību vēlēšanām un problēmsituācijām vēlēšanu nodrošināšanas procesā.

Saulītes sākotnējo paziņojumu par atkāpšanos jau paspēja komentēt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Augstu novērtēju, ka Saulītes kundze ir paziņojusi par atkāpšanos. Ļoti ceru, ka arī pārējie vēlēšanu komisijā esošie cilvēki izvērtēs savu atbildību," sacīja premjere.

Arī prezidents Rinkēvičs norādīja, ka Saulītes atkāpšanās bijis cienījams solis un atbildības uzņemšanās: "Viņa uzņēmās darbu nebūt ne vieglos apstākļos, centās darīt, ko varēja, bet apstākļi ir tādi, ka atbildības uzņemšanās ir notikusi." 

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, LSM štata politoloģe Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio pauda, ka Saulītes paziņojums par atkāpšanos bija atbilstošs solis, bet "nedaudz samulsināja Saulītes komentāri, ka viņai nav jāuzņemas atbildība, jo viņa pēc labākās gribas strādājusi". Politoloģe norādīja, ka iestādes vadītājam vajadzīga ne tikai laba griba, bet arī atbildība par rezultātu, citādi neviena iestāde nevarētu funkcionēt. 

Politoloģe arī uzskata, ka nākotnē daudz nopietnāk jādomā par CVK vadītāja atlasi un to, kāda ir vadītāja sapratne par to, kāda ir atbildība un kā šis process jāvada.

ZZS aicinās Saeimu lemt par Saulītes atstādināšanu

Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka sākotnējais Saulītes demisijas paziņojums viņu "kaut kādā mērā apmierināja", piebilstot, ka tā būtu bijusi atbildīga un gaidīta rīcība:

"Šobrīd, ja tā ziņa un tie signāli mainās, Saulītes kundze tomēr pārdomā, vai tas, ko viņa paziņoja iepriekš, ir spēkā vai nav spēkā, nu, tas kaut kādā mērā raksturo arī to vēlēšanu procesa organizēšanu – tā neizlēmība. Līdz ar to mēs noteikti paļaujamies, ka tomēr pieņems adekvātu gala lēmumu.

Nu, ja nē, tad mēs aicināsim tomēr Saeimas sēdē tad lemt par Saulītes kundzes atstādināšanu."

Par atkāpšanos premjerei trešdien paziņojusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"). Pievakarē pienāca ziņa, ka Saulīte ir pārdomājusi un atkal paziņojusi, ka atkāpjas no amata.

2025.gada 11.jūnijā LTv raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Jānis Domburs ar aicinātajiem viesiem mēģināja apspriest, kāpēc vēlēšanas ir šādi izgāzušās un ir tik ļoti diskreditēta to ticamība. Ik pa brīdim tika konstatēts, ka par to vai citu nav iespējams diskutēt, jo viss kārtējo reizi ir stipri noslepenots. Acīmredzot, ne bez iemesla.