Tiek giljotinēts franču ķīmiķis (arī nodokļu inspektors un revolucionārs) Lavuazjē

Tiek uzskatīts par mūsdienu ķimijas zinātnes pamatlicēju

1768. gada 18. maijā 25 gadu vecumā Lavuazjē ievēlēts par Parīzes Zinātņu akadēmijas ķīmijas adjunktu. 

1778. gadā ievēlēts par akadēmijas locekli, bet no 1785. gada Lavuazjē ir akadēmijas direktors. 

1791. gada jūnijā Lavuazjē aktīvi atbalstīja "revolūciju"- aizdeva 71 000 livru Pjēram Samuēlam di Pontam de Nemūram, lai iegādātos tipogrāfiju, kas ļautu di Pontam izdot laikrakstu La Correspondance Patriotique. Plāns paredzēja tajā iekļaut gan ziņojumus par debatēm Nacionālajā Satversmes sapulcē, gan Zinātņu akadēmijas dokumentus.

Revolūcijas haoss gan ātri vien izjauca vecākā di Ponta pirmā laikraksta darbību, taču viņa dēls E. I. di Ponts drīz vien nodibināja Le Republicain un publicēja Lavuazjē jaunākos ķīmijas tekstus.

Lvuazjē arī vadīja komisiju, kas tika izveidota, lai izveidotu vienotu svaru un mēru sistēmu, kas 1791. gada martā ieteica ieviest metrisko sistēmu.

Jauno svaru un mēru sistēmu Konvents pieņēma 1793. gada 1. augustā.

 Lavuazjē bija viens no 27 lielajiem lauksaimniekiem, kuri pēc konventa rīkojuma visi bija jāaiztur. Lai gan īslaicīgi slēpās, 1793. gada 30. novembrī viņš pats padevās Portrojālas klosterī nopratināšanai. Viņš apgalvoja, ka daudzus gadus nav darbojies šajā komisijā, tā vietā veltot sevi zinātnei.

Franču revolūcijas laikā Lavuazjē veltīja visus spēkus akadēmijas saglabāšanau, tomēr 1793. gadā tā tika likvidēta.

Pats Lavuazjē tika izslēgts no Svaru un mēru komisijas 1793. gada 23. decembrī kopā ar matemātiķi Pjēru Simonu Laplasu un vairākiem citiem komisijas locekļiem politisku iemeslu dēļ.

Lavuazjē bija darbojies arī nodokļu iekasēšanas jomā (bijis nodokļu atpircējs). Šī un cita politiskā un saimnieciskā darbība Franču revolūcijas laikā Lavuazjē kļuva liktenīga — 1794. gadā revolucionārais tribunāls Lavuazjē piesprieda nāvessodu un giljotinēja.