Lietu kārtošana ap un par "Liepājas metalurgu"

Par starpniekiem Liepājas metalurga investora piesaistē, solot "sakārtot lietas valdībā" un panākt vēlamā administratora iecelšanu uzņēmumā, sevi cenšas pieteikt ar tā dēvēto Repšes biedrību saistītais Edgars Jaunups ar domubiedriem, liecina Pietiek rīcībā nonākusi detalizēta informācija par nesenām sarunām ar kādu Krievijas investoru vienā no Rīgas viesnīcām. Jaunups bija tuvs finanšu ministra Einara Repšes padomdevējs laikā, kad viņš 2009.-2010. gadu mijā parakstīja valstij pašlaik 47 miljonus latu izmaksājušo Liepājas metalurga kredītgalvojumu. Divus no Jaunupa domubiedriem, kuri kopā ar viņu cenšas iesaistīties aizkulišu sarunās par Liepājas metalurgu, pēdējā laikā apciemojuši tiesībsargi, veicot kratīšanas.

Pēc aculiecinieku stāstītā, pirmdienas, 29. jūlija rītā viesnīcā Radisson Blu Daugava esot ieradusies kolorīta kompānija – politiķis, viens no biedrības Latvijas attīstībai jeb tā dēvētās Repšes biedrības dibinātajiem Edgars Jaunups un viņa domubiedrs basketbola kluba VEF Rīga vadībā, vairākus Repšes biedrības dibinātaju-miljonāru apsargs, apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs un, iespējams, arī ar būvniecības un mazo kredītu biznesu saistītais uzņemējs Māris Martinsons. Pēc citas informācijas Martinsons, kurš gan bijis pieteikts kā sarunas dalībnieks tomēr pēdējā brīdī nav ieradies, jo šovasar ieguvis negatīvu atpazīstamību saistībā ar nesenajām kratīšanām savā dzīvesvietā un uzņēmumos, tādēļ savā vietā atsūtījis savu biznesa partneri mazo kredītu zīmola SMScredit īpašnieka AS 4finance padomē Uldi Arnicānu.

Kompānija stādījusies priekšā kā ar politisko eliti cieši saistīti cilvēki, kuri "spēj valdībā sakārtot lietas". Šādu precīzu citātu, ko sevis raksturošanai lietojusi kompānija, Pietiek atstāstījis par sarunu saturu informēts avots, kas nevēlējās tikt oficiāli citēts, jo tikšanos vērtē kā pārpratumu un bažījas, lai tā negatīvi neietekmētu potenciālā investora sarunas ar Finanšu ministriju, Liepājas metalurga kreditoru klubu un valdības konsultantu Prudentia, kuriem jau nosūtīts oficiāls piedāvājums. Četrotnes piedāvājums īsumā bijis nodrošināt, ka konkrētais investors iegūs iespēju par pazeminātu cenu iegādāties Liepājas metalurga aktīvus, ko Jaunups un domubiedri, kuri "spēj valdībā sakārtot lietas", ietekmēšot, panākot konkrēta administratora iecelšanu. Ticis minēts arī administratora vārds.

Par Krievijas investora pārstāvi sarunā zināms, ka tā bijusi Krievijas daudznozaru holdinga Afina Pallada pilnvarota persona, kas Rīgā ieradusies, lai risinātu sarunas ar valdības pārstāvjiem un uz tikšanos ar Jaunupu, Martinsonu, Tenbergu un Arnicānu devusies, "nepietiekami labi pārzinot Latvijas situāciju". Tā kā investors risina oficiālas sarunas ar valdības pilnvarotiem pārstāvjiem un kreditoru klubu, turklāt izteicis piedāvājumu investēt Liepājas metalurga darbības atjaunošanā, uzņēmumam saglabājot savu esošo struktūru, Jaunupa un domubiedru piedāvājums "sakārtot lietas valdībā", panākot uzņemuma aktīvu iztirgošanu zem patiesās cenas, neesot uztverts ar interesi.

Sagadīšanās dēļ kompānijas ierašanās viesnīcā ap pulksten pusdesmitiem rītā nepalika nepamanīta, jo todien sākās Izraēlas prezidenta Šimona Peresa vizīte Latvijā un viesnīca, kura bija viesu oficiālā rezidence, bija pilna ar drošības un ārlietu dienestu darbiniekiem. Turklāt sarunai ar potenciālo investoru pārstāvi – kādu Krievijas pilsoni – bija izraudzīta viesnīcas publiskā zona, nevis privāts numuriņš. Pietiek arī zināms, ka dažādu starpnieku aktivitātes, cenšoties būt par vidutājiem sarunās ar investoriem, Ekonomikas policiju, kas izmeklē Liepājas metalurga lietu, politiķiem un valsts konsultantu Prudentia, cieši vēro tiesībsargājošās iestādes un drošības dienesti, tostarp veicot novērošanu un sarunu noklausīšanos.

Par Jaunupa, Martinsona un Tenberga ciešo sadarbību, ietekmējot saimnieciskos lēmumus dažādās valsts kapitālsabiedrībās, īpaši caur tā dēvēto „Olšteina sešinieku”, kam ir ietekme Satiksmes ministrijā, politiskajās un biznesa aprindās runā jau sen, bet šī ir retā reize, kad šīs personas tā izgaismojušās, kopā ierodoties uz sarunām publiskā vietā.

No avotiem tā dēvētajā Repšes biedrībā Pietiek zināms, ka 29. jūlijā pēc tikšanās ar Krievijas investoru Jaunups izsludinājis biedrības Latvijas attīstībai kodola sapulci ar dienaskārtības tēmu: viedokļa formulēšana par situāciju ar Liepājas metalurgu. Biedrībai aktīvi pozicionējoties šajā jautājumā, tiktu publiski nostiprināts investoram torīt solītais, ka biedrības pārstāvji ietekmē valdības lēmumu pieņemšanu un diktē dienaskārtību valstī. Einara Repšes dienu vēlāk ziņu aģentūrai LETA paustais viedoklis, ka 47 miljonu latu lielā kredīta atmaksa Liepājas metalurga  vietā valstij došot iespēju nopelnīt un „valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram”, ietērpta publikas ausīm piemērotākos vārdos, faktiski sakrīt ar piedāvājumu, ko Krievijas investoram iepriekšējā dienā bija izteicis Jaunups ar saviem trim partneriem.

Tomēr iekšēju pretrunu dēļ Repšes biedrība 29. jūlijā nenāca klajā ar vienotu viedokli par situāciju ar Liepājas metalurgu, tādēļ  dienu vēlāk izvērstu nostāju ziņu aģentūrā LETA par to nācās paust Einaram Repšem, kurš kā finanšu ministrs 2010. gada sākumā parakstīja šogad valstij galvassāpes sagādājušo kredīta garantiju. Repše kopš 25. jūlija, kad Valsts kase no valsts budžeta Liepajas metalurga vietā samaksāja 47 miljonus latu lielo kredīta atlikumu, tika publiski kritizēts kā bijusī amatpersona, kas tieši atbildīga par notikušo.

Tenbergs, kura apsardzes firma TM security kopš jūnija sniedz apsardzes pakalpojumus abiem Liepājas metalurga vairākuma akcionāriem – Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam –, 29. jūlija rītā, kas sakritis ar uzņēmuma akcionāru sapulces laiku, sarunas gaitā potenciālajam investoram plātījies, ka kontrolē situāciju ap uzņēmumu un, ja vēlas, var panākt, ka sapulce nenotiek. 

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) par to klusē, Pietiek no vairākiem avotiem tiesībsargājošajās iestādēs un drošības dienestos zināms, ka šīs nedēļas vidū TM security notikusi kratīšana, ko veikusi Finanšu policija. Izskan versija, ka kratīšana bijusi brīdinājums turēties tālāk no procesiem Liepājas metalurgā. Avoti Finanšu policijā neoficiāli, jo nav pilnvaroti atklāt kratīšanas faktu un apstākļus, Pietiek atklājuši, ka operācijas „smadzenes” un „zaļās gaismas” devējs bijis finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) padomnieks Jānis Dambītis. Viņš kopš Jaunupa atstumšanas tiek uzskatīts par galveno „lietu kārtotāju”, kas darbojas Vienotības vārdā, uzturot saikni ar uzņēmējiem, kas pakļauti VID pārbaudēm.

Jāatgādina, ka 17. jūlijā kratīšanas notika arī Martinsona privātmājā Jūrmalā, viņam daļēji piederošajās ražotnē Evopipes Jelgavā un būvfirmas Moduls Rīga birojā Pārdaugavā. Arī par šīm kratīšanām kompetenti avoti neoficiāli norādījuši, ka tās uztveramas arī kā Martinsona pabiedēšana. Savulaik Martinsons bijis Vienotības mātes partijas - Jaunā laika finansiāls atbalstītājs, bet pēdējo gadu saistījies ar tās politisko konkurentu Latvijas attīstībai. Lai gan operatīvās darbības notika Ekonomikas policijas ierosinātā kriminālprocesa ietvaros, Pietiek zināms, ka iesniegums par iespējamo ES fondu naudas izkrāpšanu uzņēmumā Evopipes tiesībsargiem bija nodots jau vismaz 2012. gada pavasarī un aktīva izmeklēšana uzsākta tikai pēc tam, kad saņemts politisks signāls vērsties pret Martinsonu.

Par Tenbergu zināms, ka viņš kopš jūnija centies spēlēt patstāvīga starpnieka lomu Liepājas metalurga sāgā, šim nolūkam atsaucoties uz viņam it kā esošo ietekmi uz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP), ko tas Pietiek vairākkārt noliedzis, un izmantodams pazīšanos ar investoru piesaistē iesaistītiem maskaviešiem. Aculiecinieki stāstījuši, ka Tenberga restorānā Porto Fino, kas atrodas Klusajā centrā, Ausekļa ielā, šovasar dzērieni uzsaukti gan Zaharjinam, gan Aleksejam Šmitam – Kirova Lipmana pieaicinātajam maskavietim, kurš pāris mēnešus spēlēja starpnieka lomu, palīdzot piesaistīt potenciālos investorus no Krievijas.

Avots : Pietiek.com

Timenote.info uzziņa

2013. gadā darbojās 11. Saeima, kas tika ievēlēta 2011. gada 17. septembrī (ārkārtas vēlēšanās pēc 10. Saeimas atlaišanas) un darbojās laikā no 2011. gada 17. oktobra līdz 2014. gada 3. novembrim.
Koalīcijas sastāvs Saeimā (11. Saeima, Dombrovska 3. valdība):

• Vienotība
• Reformu partija
• Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
  Koalīcija bija trīs partiju vairākuma koalīcija.

Prezidents - Andris Bērziņš (amatā no 2011. gada 8. jūlija līdz 2015. gadam).   Valda Dombrovska 3. valdība (2011. gada 24. oktobris – 2014. gada 22. janvāris)

• Ministru prezidents — Valdis Dombrovskis (Vienotība)
• Aizsardzības ministrs — Artis Pabriks (Vienotība)
• Ārlietu ministrs — Edgars Rinkēvičs (Reformu partija)
• Ekonomikas ministrs — Daniels Pavļuts (bez partijas)
• Finanšu ministrs — Andris Vilks (Vienotība)
• Iekšlietu ministrs — Rihards Kozlovskis (Reformu partija)
• Izglītības un zinātnes ministrs:
  • Roberts Ķīlis (bez partijas) līdz 2013. gada 30. aprīlim
  • Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) no 2013. gada 2. maija
• Kultūras ministre:
  • Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) līdz 2013. gada 16. septembrim
  • Dace Melbārde (bez partijas) no 2013. gada 31. oktobra
• Labklājības ministre — Ilze Viņķele (Vienotība)
• Satiksmes ministrs:
  • Aivis Ronis (bez partijas) līdz 2013. gada 1. martam
  • Anrijs Matīss (bez partijas) no 2013. gada 1. marta
• Tieslietu ministrs — Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība / bez partijas no 2013. gada oktobra)
• Veselības ministre — Ingrīda Circene (Vienotība)
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) līdz 2013. gada 1. decembrim
• Zemkopības ministre — Laimdota Straujuma (bez partijas)

VID ģenerāldirektors :

• Līdz 2013. gada sākumam/vasarai — Nelija Jezdakova.
• No 2013. gada oktobra — Ināra Pētersone (apstiprināta 2013. gada oktobrī).

Finanšu policijas (darbojas  VID sastāvā un pakļauta Finanšu ministrijai) - 

• Kaspars Čerņeckis bija VID Finanšu policijas pārvaldes direktors, vēlāk pārcelts uz VID ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amatu.
• Kaspars Podiņš - pēc tam apstiprināts Finanšu policijas pārvaldes direktora amatā .

Maiņa notika paralēli VID ģenerāldirektora maiņai (no Nelijas Jezdakovas / Ināras Pētersones pienākumu izpildītājas uz pilntiesīgu amatu 2013. gada oktobrī). Tas bija daļa no plašākām rotācijām VID vadībā tajā gadā.

Valsts policijas priekšnieks - Ints Ķuzis.
Iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis (Reformu partija; amatā 2011.–2019. gadā, tostarp arī 2013. gadā, vēlāk Vienotība un Jaunā Vienotība).
Ģenerālprokurors - Ēriks Kalnmeiers (amatā no 2010. līdz 2020. gadam).
KNAB priekšnieks - Jaroslavs Streļčenoks - amatā stājās 2011. gadā (pēc Normunda Vilnīša) un vadīja biroju līdz 2016. gada novembrim. Taču arī šajā laikā "galvenā lietu kārtotāja" bija "mūžīgā", vēl savā laikā Repšes ieliktā, vietniece Juta Strīķe un viņas padotais Juris Jurašs.
Ekonomikas policijas priekšnieks -  Gatis Gudermanis. Ekonomikas policija bija Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienība (Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde) -  bija (vismaz līdz 2015. gadam, kad tika pārcelts).

Dati balstīti uz publiski pieejamiem vēstures avotiem un publicētajām oficiālajām biogrāfijām.
2013. gads bija stabils Dombrovska 3. valdības periods.

Šajā laikā valdību apkalpo Prudentia (pilns nosaukums bieži AS Prudentia vai Prudentia Advisers) vadošais korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu uzņēmums Baltijā (galvenokārt Latvijā un Igaunijā), kas specializējas:

• Uzņēmumu apvienošanā un pārņemšanā (M&A)
• Uzņēmumu vērtēšanā
• Finanšu konsultācijās
• Investoru meklēšanā
• Biznesa plānošanā un pēctecības plānošanā

Uzņēmums dibināts 1999. gadā, un tas ir organizējis darījumus vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā. Tas sadarbojas ar Nasdaq Riga, organizējot ikgadējo “Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” sarakstu.
2013. gadā Prudentia bija aktīva valdības konsultante lielos projektos (piemēram, airBaltic, Liepājas metalurgs u.c.). Galvenās personas (īpaši saistībā ar 2013. gadu un kopumā):

• Kārlis Krastiņš (Karlis Krastins) — vadošais partneris (Managing Partner), valdes priekšsēdētājs.
  Viņš ir Prudentia seja un līderis kopš 2002. gada.
  Iepriekš dibinājis un vadījis banku “Baltikums” (vēlāk Blue Orange Bank),
  bijis Rīgas Fondu biržas padomes loceklis. 
• Ģirts Rungainis — partneris, bieži minēts kā viens no vadītājiem konsultāciju procesos (piemēram, airBaltic lietās) un galvenā publiskā seja saistībā ar Latvijas Republikas Ministru kabinetam dotatajām konsultācijām.
• Illar Kaasik — Managing Partner Tallinā (Igaunijas puse).

Prudentia bieži tika piesaistīta kā valdības (tieši Dombrovska periodā) konsultants stratēģiskiem darījumiem, kas reizēm izraisīja diskusijas par līgumiem bez konkursa un iespējamo ietekmi.
Uzņēmums bija iesaistīts arī Liepājas metalurga un citiem skaļiem procesiem.

Einārs Repše

Einara Repšes loma politikā 2013. gadā:

• Viņš atgriezās aktīvajā politikā pēc pārtraukuma (pēc izstāšanās no "Vienotības" 2013. gada sākumā).
• Martā/aprīlī viņš aktīvi darbojās biedrībā "Latvijas attīstībai", ko bija dibinājis iepriekš.
• 2013. gada 15. decembrī biedrība pārtapa par politisko partiju "Latvijas attīstībai", un Repše tika ievēlēts par tās pirmo valdes priekšsēdētāju.
• Viņš bija partijas līderis un galvenā sejas, gatavojoties 2014. gada Saeimas vēlēšanām (partija startēja, bet neieguva mandātus).

2013. gads Repšem bija atgriešanās un jaunas partijas veidošanas gads — trešā lielā atgriešanās politikā pēc premjera (2002–2004) un finanšu ministra (2009–2010) amatiem.

Saistība ar Liepājas metalurgu Repšes saistība ir no 2009. gada, kad viņš bija finanšu ministrs:

• 2009. gada 30. decembrī Repše parakstīja valsts galvojumu par aptuveni 60–85 milj. latu (atkarībā no avota) Liepājas metalurga kredītam Itālijas bankai uzņēmuma modernizācijai.
• Uzņēmums nonāca grūtībās, 2013. gadā pārtrauca ražošanu un nonāca maksātnespējā.
• Valsts galvojums tika aktivizēts - naudu nācās maksāt no budžeta.
• Repše vairākkārt publiski aizstāvēja savu lēmumu, apgalvojot, ka valsts naudu nezaudēs, bet pat nopelnīs. Tas izraisīja daudz kritikas un diskusiju 2013.–2014. gadā (arī Valsts kontroles revīziju).

2013. gadā šī tēma atkal aktualizējās, jo uzņēmums faktiski bankrotēja, un medijos  Repše tika bieži vainots saistībā ar šo "bēdīgi slaveno galvojumu". Vēlāk (2018. gadā) pret viņu pat ierosināja kriminālprocesu.

Kriminālprocess pret Einaru Repši (un citām amatpersonām) par Liepājas metalurga valsts galvojumu beidzās ar pilnīgu izbeigšanu, un proti:

• Izbeigšanas datums: 2019. gada 10. decembrī (Ģenerālprokuratūra, prokurors Aivis Zalužinskis).
• Noziedzīga nodarījuma sastāva trūkums - Prokuratūra secināja, ka 2009. gadā Finanšu ministrijas un Valsts kases amatpersonas (ieskaitot Repši) nebija pieļāvušas nolaidību, izvērtējot galvojuma izsniegšanu.
  Papildu piesaistītie  eksperti (KPMG un Altum) apstiprināja, ka riski tobrīd tika izvērtēti pietiekami.

Repše (kā finanšu ministrs) bija parakstījis galvojumu 2009. gada 30. decembrī (~85 milj. eiro). Process pret viņu un vēl četrām amatpersonām (galvenokārt Valsts kases pārstāvjiem) sākts 2018. gadā pēc Valsts kontroles revīzijas.

Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa publiski izteica izbrīnu lietas par izbeigšanu un pat pārsūdzēja lēmumu 2020. gada sākumā, taču nekas nemainījās - process palika izbeigts. Repše pats nokomentēja, ka “patiesība ir noskaidrota” un viņš rīkojies pareizi.

Rezultātā Latvijai radās ievērojami zaudējumi: 

• 85,6 milj. eiro — maksimālā summa, par kuru valsts galvoja 2009. gadā.
• ~57–67 milj. latu (aptuveni 81–95 milj. eiro atkarībā no kursa un perioda) — reālā summa, ko valsts faktiski izmaksāja bankai, jo uzņēmums nespēja atmaksāt.
• Starpība radās tāpēc, ka daļa kredīta jau bija atmaksāta pirms problēmām, procenti auga, bet daļa naudas vēlāk tika daļēji atgūta no aktīvu pārdošanas. Valsts galu galā zaudēja lielāko daļu no galvotās summas.