Livonijas karš: Ērģemes kauja. Krievijas karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus. Livonijas 300 gadus sargātās robežas atvērtas Maskavijas laupītājiem un slepkavniekiem

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560 .gada 2. augustā. Neskatoties uz kaujas nelielajiem mērogiem, Ērģemes kaujai literatūrā tiek piešķirta Livonijas kara izšķirošās kaujas loma, jo tai sekoja būtiskas politiska un militāra rakstura izmaiņas.

Lai arī 1560.gadā krievu militāro aktivitāšu mērķis bija nozīmīgās Vīlandes pils ieņemšana, karadarbība notika arī plašā teritorijā ap to, sevišķi dienvidu virzienā- arī Vidzemē.

Krievu karaspēka vienība (pēc Rennera hronikas - ap 40 000, pēc A.Kurbska atstātajām ziņām - ap 12 000 - 14 000 karavīru) kņaza Andreja Kurbska vadībā jūlija beigās apmetās nometnē pie krievu jau okupētās Valkas.

Savukārt Livonijā savāktais karaspēks, ordeņa landmaršala Fīlipa Šalla fon Bella vadībā, 1.augustā pameta nometni pie Trikātas un virzījās pretī krievu karaspēkam, izvietojoties nometnē pie Lugažiem.

2.augustā Livonijas karaspēka izlūku vienība 30 karavīru sastāvā sastopoties ar apmēram 500 vīru lielu krievu karaspēka daļu iesaistījās karadarbībā, kas beidzās ar abu pušu atkāpšanos.

Uzskatot 500 vīru lielo krievu karaspēka vienību par galvenajiem spēkiem, Livonijas karaspēks, kas pēc Rennera hronikas sastāvēja tikai no 300 jātniekiem, uzsāka vajāšanu.

Sekojot krievu vienībai Livonijas karaspēks uzdūrās krievu galvenajiem spēkiem, kas atradās paslēptuvē.

Livonijas karaspēks tika ielenkts un sakauts.

Avotos minēts, ka krituši un saņemti gūstā bija 261 Livonijas karavīrs, taču lielākā daļa Livonijas karaspēka vadoņu, lielā pārspēka mākti, padevās gūstā.

No komandējošā sastāva krita Kandavas fogts, savukārt landmaršals un 11 komturi tika saņemti gūstā.

Landmaršals Šalls fon Bells tika aizvests uz Maskavu pie Ivana IV, kur it kā izaicinošas uzvedības dēļ tūlīt pēc tikšanās ar caru sodīts ar nāvi.

Šalla fon Bella kapakmens atrasts 1823. gadā un glabājas Kremļa muzejā.

Zināms, ka kritušos krievus bija iespējams aizvest tikai 14 vezumos, un tie tikuši sadedzināti.

Kopumā vērtējot šo kauju, jāsecina, ka Livonijas ordeņa kopējā militārā spēka zaudējumi bija nelieli un amatpersonu aizvietošana grūtības nevarēja sagādāt.

Ērģemes kaujas rezultātā no ierindas tika izsista lielākā daļa Livonijas ordeņa komandējošā sastāva, tomēr šo kauju nevar uzskatīt par izšķirošo Livonijas karā, kā to bieži apzīmē krievu literatūrā. Fakta neatbilstību apliecina kaut vai tas, ka Livonijas karš turpinājās vēl 23 gadus pēc šīs kaujas. Livonijas konfederācijas sairšanu, ko literatūrā pieņemts uzskatīt par Ērģemes kaujas sekām, noteica citi būtiski militārpolitiskie faktori.

Par Ērģemes kaujas tiešām sekām var uzskatīt Vilandes ieņemšanu pēc nepilnām trīs nedēļām.

Lai gan kaujas vieta precīzi lokalizējama vismaz 12 -15 km attālumā no Ērģemes, Lugažu tuvumā, literatūrā pieņemts tieši Ērģemes nosaukums, kas nav nepareizi ņemot vērā to, ka kauja notika pie Valtera fon Pletenberga muižas, kas ietilpa Ērģemes pilstiesā.