Sevastopoles jūrnieku sacelšanās sākums leitnanta P. Šmita vadībā

«Командую флотом. Шмидт».

***

Sagrābis varu uz kuģa "Očakovs", tajā pašā dienā leitnants Šmits nosūtīja telegrammu Nikolajam II:

«Славный Черноморский флот, свято храня верность своему народу, требует от Вас, государь, немедленного созыва Учредительного собрания и не повинуется более Вашим министрам. Командующий флотом П. Шмидт».

Sacelšanās tika ātri apspiesta, lai gan caram uzticamajiem kuģiem nācās lietot artilēriju. Šmitu un vēl 3 matrožus arestēja un pēc dažiem mēnešiem piesprieda nāvessodu.

***

Ar Krievijas uzsākto kārtējo, bet neveiksmīgo un asiņaino Krievijas-Japānas karu jau tā slikti apgādātajās (nereti,- sagādnieku apzagtajās) Krievijas  armijas rezervju vienībās sākās nemieri. Dzirdot par Krievijas katastrofālajām sakāvēm, nemieri flotē kļuva arvien biežāki. Vienlaikus ar neveiksmēm karā arī civilajā pārvaldē monarhijas valdīšanas metodes Krievijā bija neprasmīgas un neefektīvas, kas radīja pamatu dažādu sociālu kustību radīšanai,- no galēji kreisām, anarhistiskām, līdz labējām un nacionālām.

Lielus panākumus totāli neizglītoto vienkāršo matrožu un kareivju vidū guva kreiso radikāļu idejas, jo tās piedāvāja visvienkāršāko, lai arī neizpildāmo-  marksisma ideju, ka sagrābjot varu un pārdalot aristokrātijas un veiksmīgāko uzņēmēju radīto mantu, visi "dzīvos pārticīgi un laimīgi"

***

1905. gada februārī Krievijas armija tika pieveikta pie Mukdenas, kur tā zaudēja gandrīz 90 000 cilvēku.

Maijā Krievija zaudēja Portarturu un Krievijas Baltijas flote tika saplosīta pie Cusimas. Vitte tika steidzīgi aizsūtīts, lai noslēgtu pamieru.

1905. gadā pie Sevastopoles, Vladivostokas, Liepājas  un Kronštates notika jūrnieku sacelšanās, ar kulmināciju jūnijā ar sacelšanos uz kaujas kuģa "Potjomkins" — daži avoti ziņo, ka pat vairāk nekā 2000 jūrnieku tika nošauti miera atjaunošanas pasākumos.

1905. gada jūnijā sacelšanās sākās Liepājas osta dislocētajās Krievijas flotes daļās

Liepājas kara ostas žandarmērijas komandas priekšnieka vietas izpildītāja štabrotmistra Horvāta telegrammas Kurzemes guberņas žandarmērijas pārvaldei:

1905. gada 16. jūnijā (pēc vecā stila) 

«Pagājuša naktī bija visu sešu ekipāžu bruņots dumpis. Šaušana zalvēm visos virzienos, ir ievainotie un nogalinātie. Da|a dumpinieku izrāvās uz Liepāju. Izsaukts karaspēks leročus nepielietojām. Pagaidām kluss, vientuli šāvieni, iemesls - slikta pārtika. Pēterburgai ziņots.»

Liepājas dumpi apspieda, 8 matroži tika sodīti ar nāvi, citi ar katorgu vai miesassodiem.

1905. gada 5. septembrī tika parakstīts Portsmutas miers.

Sacelšanās bija neorganizētas un tika ātri apspiestas. Bruņotie spēki bija pārsvarā apolitiski un palika lojāli, pat ja bija neapmierināti. Valdība tos plaši izmantoja, lai kontrolētu 1905. gada nemierus.