Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski pazemina amatā dēļ premjera Kariņa lidojumiem

Evika Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums. Pirms tam šos lidojumus bija vērtējusi Valsts kontrole.. VK revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīti :

• gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš,
• gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs
• Valsts kanceleja.

Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis. Nav pamata teikt, ka pati Siliņa ir bijusi tālu no ietekmes šajos procesos - 2019.–2022. gados strādājot Valsts kancelejā un būdama Ministru prezidenta Kariņa parlamentārā sekretāre.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ierosināja dienesta pārbaudi pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu organizēšanu. Disciplinārlietu izmeklēšanas komisija tika izveidota ar premjeres Siliņas rīkojumu.
Komisiju vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, kā arī Siliņas veidotajā komisijā darbojās:

• Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika,
• Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile,
• Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga,
• Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa,
• Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs. 

Lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu, Siliņa nekavējoties atstādināja Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas.  Šajā laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus bija uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.

Rīkojuma projektā par Citskovska pazemināšanu amatā teikts, ka komisija viņa rīcībā saskatījusi "apzinātu nepakļaušanos likumam", un proti, Citskovskis bez attiecīgu iepirkuma procedūru rīkošanas noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus. Tāpat Citskovskis nav atteicies apmaksāt rēķinu par līgumreisiem, rakstveidā informējot par to premjeru, lai arī apzinājies, ka līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību.

Vērtējot Citskovska paskaidrojumos norādītos viņa rīcības iemeslus, komisija saskatījusi izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, nevēlēšanos pildīt savus pienākumus un uzņemties atbildību, nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi.

Citskovskis varēs pārsūdzēt lēmumu, tomēr tas neattur rīkojuma izpildi.

Siliņa preses konferencē skaidroja, ka disciplinārlietu komisija noteikusi pilnvarojumus, kurus neiesaka uzticēt Citskovskim, piemērojot disciplinārsodu. Komisija neiesaka tādus atbildības amatus, kuros jāorganizē tādi vadības līmeņa jautājumi, par kuriem konstatēti pārkāpumi. Pazemināšana amatā piemērota uz trim gadiem.

Tāpat Siliņa norādīja, ka Citskovskim ir piedāvāts pildīt Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumus.

Runājot par jauna Valsts kancelejas vadītāja izraudzīšanos, Siliņa sacīja, ka viņas ieskatā jaunajam vadītājam jābūt tādam, kas saprot valsts pārvaldi, to, kā veidojās ministriju budžeti, kā arī jāsaprot, kā tiek organizēts ministriju un Valsts kancelejas darbs.

"Domāju ka tam jābūt kādam no augstākās valsts pārvaldes," sacīja Siliņa.

Aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere Evika Siliņa uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Vispirms bija plānots, ka dienesta pārbaude tiks pabeigta līdz aprīļa beigām, bet vēlāk ziņojuma sagatavošanu par Kariņa lidojumu apstākļiem pagarināja līdz maija izskaņai. Šī pārbaude jūnija sākumā pabeigta.

Paralēli - maija sākumā - Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".

Starpziņojumā ticis secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

LETA jau ziņoja, ka Evika Siliņa iepriekš nolēma atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu.

Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.

Savukārt Valsts kanceleja uzskatīja, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.

Intervijā “900 sekundēm” Citskovskis akcentēja, ka Kariņa lidojumu tiesiskuma izmeklēšanas gaitā viņam tika likts melot. Tāpēc piemēroto disciplinārsodu uzskata par prettiesisku. Šobrīd Citskovskis jau gatavo pārsūdzību un vērsīsies tiesā.

Intervijā Citskovskis norāda, ka Kariņa lidojumu Izmeklēšanas komisijā darbojusies Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, kura mēģinājusi iepriekš prettiesiski ietekmēt Citskovski sniegt liecības, kas ir labvēlīgas Ministru prezidentam Kariņam, viņa birojam. “Uzņemties visu atbildību sev, solot pēc tam pretī nokārtot lietas tā, lai mana atbildība pēc tam netiktu vērtēta,” skaidro bijušais Valsts kancelejas vadītājs.

Vaicāts, vai Dace Kļaviņa likusi Citskovskim melot, viņš norādīja apstiprinoši. “Jā. Lika man melot.”

Vaicāts, lai detalizētāk izklāsta, kā notika ietekmēšana, Citskovskis norāda, ka viņam bija likts vispirms ar Ministru prezidenti saskaņot visas sniedzamās atbildes Valsts kontrolei un Ģenerālprokuratūrai, kā arī Ministru prezidenta biroja darbiniekiem. “Gala atbildē par starplēmumu, kura projektā bija norādīts, ka Ministru prezidents ir pieņēmis lēmumu, birojs tikai konsultējis Ministru prezidentu,” pauda Citskovskis.

Uz jautājumu, kādi pierādījumi ir Citskovska rīcībā, bijušais Valsts kancelejas vadītājs norādīja – rakstveida materiāli, elektroniskie faili, e-pastu sarakstes, kurās skaidri esot redzams, ko katra iesaistītā persona ir norādījusi kā vēlamos viedokļus, kas ir jāpauž.

“Tad ir mutiska saruna, kur divas Ministru prezidenta amatpersonas, tostarp Dace Kļaviņa, mēģina mani stundas garumā pārliecināt sniegt vēlamo viedokli, pretim solot nevērtēt manu atbildību,” norāda Citskovskis.

Turklāt Citskovskis arī uzsver, ka, pieņemot lēmumu par disciplinārsodu, pati Ministru prezidente Evika Siliņa atradusies interešu konfliktā. Pērn oktobrī, dodoties uz Briseli, Ministru prezidentes komandējums sākotnēji ticis pieteikts kā parasts regulārais Rīga-Brisele reiss. Tomēr, atrodoties Briselē, Ministru prezidente Evika Siliņa pieņem lēmumu izmantot speciālo avioreisu, čarterreisu.

“Ministru prezidentes birojs pasūta un atlido atpakaļ ar šo reisu. Un pēc tam es tikai uzzinu, ar mani neviens neskaņo. Iesniedzot rēķinu, šis rēķins tiek apmaksāts, šobrīd man tiek pārmests, Ministru prezidente Siliņa man pārmet, ka esmu apmaksājis šo rēķinu, ko viņa pati ir pasūtījusi un izmantojusi,” pauda Citskovskis.

“Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam,” sacīja Siliņa. Rīkojuma projektā par Citskovska pazemināšanu amatā teikts, ka komisija viņa rīcībā saskatījusi “apzinātu nepakļaušanos likumam”. Proti, Citskovskis bez attiecīgu iepirkuma procedūru rīkošanas noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus. Tāpat Citskovskis nav atteicies apmaksāt rēķinu par līgumreisiem, rakstveidā informējot par to premjeru, lai arī apzinājies, ka līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību. 

Vērtējot Citskovska paskaidrojumos norādītos viņa rīcības iemeslus, komisija saskatījusi izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, nevēlēšanos pildīt savus pienākumus un uzņemties atbildību, nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi.

Vaicāts, vai Dace Kļaviņa likusi Citkovskim melot, viņš norādīja apstiprinoši. "Jā. Lika man melot." - TV3 Ziņas.

Jānis Mārtiņš Skuja: ikdiena - melošana un arogance… Evika Siliņa kā premjere, kārtējā kļūda Latvijas vēsturē… Un par ko Tu balsosi pašvaldību vēlēšanās?
Aiga Balode-Aizpuriete: Kā noprotu Latvijas sabiedrībai ir milzu pārsteigums, ka premjera birojs var melot. Nevar būt, vai ne? Neiespējami...
Arturs Zvejzsalnieks: Šeit ir runa ne tikai par reputāciju un politisko atbildību. Mēģinājumi ietekmēt liecību saturu izneklēšans laikā ir krimināli sodāmas darbības. Citus tiesā par daudz mazākām lietām. Ja tas tā arī paliks, tātad mums ir ļoti selektīva kriminālatbildība.
Gundars Āboliņš: Šeit es gribētu teikt tā - mēs vēl redzēsim daudz akrobātikas dažādu iestāžu izpildijumā, kur tiks darīts viss iespējamais un neiespējamais, lai dzīrotāji veiksmīgi izietu no stāsta. Sliktākais - vēlētājs to visu apēdīs bez iebildumiem.
Moona: Tu ļoti piezemēti pateici. Atspēkot Jāņa teikto pat neviens negrasās. Ja saka, tad: tā ir tikai aizstāvība bez seguma. Nākamais kancelejas vadītājs tiek izraudzīts bez konkursa. MP birojà izmaiņas nav. Ak, jā! Dzirdēju,ka Druvaskalns atgriezies uz strīpas pie MP. Pie mums LV var!
Rudīte Martišauska: Kā var likt melot? Nevajag visus taisīt par muļķiem.
Privilegētais: Arī Dombrovska valdības bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, pēc amata atstāšanas atzina, ka viņam ir bijis jāmelo par valsts finanšu situācijas stāvokli. Bija jāmelo, acīmredzot, tiešā priekšnieka uzdevumā...
Richs: Oi nu tuliņ vienotība pabļaustīsies ka “kārtējā nomelnošanas kampaņa” un ar to arī viss beigsies!
Artis Dobrājs: Artūr, kā ar pierādījumiem? Šobrīd izskatās, ka ir "vārds pret vārdu". Ja Citskovskis jau kādu brīdi ir atstādināts, tad viņa e-pastus kāds jau varbūt patīrījis un "vārdu pie lietas nepiešūsi"!
Ivo: Un atkal visi sazvērējušies pret Vienotību.
Elīna : Kā gribētos,lai kāds beidzot sāk runāt. Nu tā no sirds,par visu un ar visiem pierādījumiem. Tikai tad būtu iespēja kaut ko mainīt.
Aivars Ju: Te skaidri tiek atklāts, ka valsts pārvaldē nav cilvēku ar mugurkaulu, principiāli nevar būt. Ja gribi baudīt privilēģiju pīrādziņus, klusē, kombinē, slēp, piekrīti visām mahinācijām un kombinācijām. Tikai tad, ja gadās nokļūt upurjēra lomā, sāk atgriezties atmiņa un "drosme".
Guntars Vītols: Mani īpaši neuztrauc notiekošais. Tā ir viltus bezcerība. Viss tiesiskais nihilisms, ko demonstrē JV ar piegulētājiem. Mēs atgūsim savu valsti.