Powiedz o tym miejscu
pl

Dāvids Beika

Dāvids Beika bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).

Piedalījās muižu dedzināšanās, vēlāk vadīja Dobeles apriņķa mežabrāļu kustību. Bēdīgi slavens ar latviešu folkloras vācēja, Dobeles mācītāja Bīlenšteina vairākas desmitgades vāktās bibliotēkas sadedzināšānu, ar kuru lepojies savos memuāros.

1895. gada 30. augustā dzimis Zaļenieku pagasta "Anutelēs".

1903. gada iestājās LSDSP, līdz 1905. gada revolūcijai bija Dobeles skolotājs (1903-1905).

1907. gadā emigrēja uz ASV, kur bija viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917).

Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā un Padomju Krievijas iebrukuma Latvijā, atgriezās Latvijā

1919.g.  bija LSPR Rūpniecības komisārs Krievijas izveidotajā Stučkas marionešu valdībā,

1919.-1923.g. bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis (Krievijā)

1920.-1921.g. Kominternes izpildkomitejas loceklis (Krievijā).

1921.-1923.g. darbojās Vjazmas (Krievija) VK(b)P komitejā

1923-1926.g. Smoļenskas un Arhangeļskas (Krievija) VK(b)P komitejās.

1932-1935.g. PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāta darbinieks.

1936.-1938.g. Piedalījās Spānijas Pilsoņu karā.

1938. gada 20. aprīlī, PSRS Komunistiskās partijas veikto etnisko tīrīšanu (nekrievu tautu "nacionālo operāciju") laikā apcietināja un apsūdzēja dalībā pretpadomju nacionālistiskā diversantu teroristu organizācijā.

1939. gada 22. aprīlī  pēc ilgstošām pratināšanām viņam piesprieda 20 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē.

1946. gada 6. februārī miris PSRS soda nometnē  Komi APSR.

Źródło informacji: wikipedia.org

Brak miejsc

    loading...

        ImięRodzaj relacjiData urodzeniaData śmierciOpis
        1
        Aivars Beikadaleki krewny06.03.193802.02.2002
        2Jānis LencmanisJānis Lencmaniskolega/koleżanka, członkowie tej samej partii29.11.188107.03.1939
        3Fricis RoziņšFricis Roziņškolega/koleżanka, członkowie tej samej partii19.03.187007.05.1919
        4Fric MendersFric Mendersczłonkowie tej samej partii20.08.188501.04.1971
        5Kārlis DaniševskisKārlis Daniševskisczłonkowie tej samej partii15.05.188408.01.1938
        6Robert  EicheRobert Eicheczłonkowie tej samej partii12.08.189004.02.1940
        7Pēteris StučkaPēteris Stučkaczłonkowie tej samej partii26.07.186525.01.1932
        8Jēkabs DubelšteinsJēkabs Dubelšteinswyznawca tej samej idei25.10.188524.09.1907
        9August   BielensteinAugust Bielensteinposzkodowany, ofiara04.03.182606.07.1907

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Prześlij wspomnienia

        03.12.1905 | Latvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        Prześlij wspomnienia

        24.04.1906 | 1905. gads. Marksistisko kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam

        Prześlij wspomnienia

        18.12.1916 | Tiek dibināts Smoļenskas latviešu teātris

        Prześlij wspomnienia

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Prześlij wspomnienia

        28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs

        Prześlij wspomnienia

        01.03.1919 | Dibināta Latvijas komunistiskā partija

        Prześlij wspomnienia

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Prześlij wspomnienia

        16.07.1936 | Sākās Spānijas pilsoņu karš

        Prześlij wspomnienia

        30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām 1937.-38.g. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 16 575

        Prześlij wspomnienia

        Dodaj słowa kluczowe