ua

Andrievs Niedra

Добавить новую картинку!
Дата народження:
08.02.1871
Дата смерті:
25.09.1942
Поховання дата:
01.10.1942
Додаткові імена:
Andrievs Niedra, Андриевс Ниедра, tumsonis
Категорії:
, , Письменник, Політик, Священик, пастор, публіцист
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Andrievs Niedra (* 23. Januarjul./ 4. Februar 1871greg. in der Gemeinde Tirza bei Gulbene (deutsch: Schwanenburg), Livland (lettisch: Vidzeme); † 25. September 1942 in Rīga) war ein lettischer Schriftsteller, lutherischer Pastor und im Frühjahr 1919 für zwei Monate Ministerpräsident einer lettischen Marionettenregierung.

Leben

Niedra konnte bereits im Alter von sechzehn Jahren seine erste Gedichtsammlung veröffentlichen und er war noch keine zwanzig, als seine Geschichten, die auf der Geschichte und Volkskunde gründeten, in der Zeitung Baltijas Vēstnesis zu erscheinen begannen. Zwischen 1890 und 1899 studierte er an der Universität zu Dorpat Theologie. In seinen Geschichten, Schriften und Theaterstücken verband er auf ansprechende Weise realistische Fiktion mit idealistischen Vorstellungen, sein Thema war vielfach die Herausbildung der Lettischen Intelligentsia und die Situation des Landvolkes in Bezug auf die vorherrschenden Deutschbalten.

Niedra glaubte daran, dass sich die Gesellschaft nur durch Evolution, nicht durch Revolution entwickeln könne. Er war ein erbitterter Gegner des Sozialismus und wurde in einer zunehmend revolutionären Gesellschaft als Reaktionär gesehen. Niedra trat öffentlich gegen die Revolution von 1905 auf. Ab 1908 war er als Pfarrer und Gutsherr in Kalsnava im Nordosten Lettlands. Nach der Abdankung des Zaren 1917 war Niedra auf dem rechten Flügel des neugegründeten Lettischen Bauernverband aktiv. Er wurde Anfang 1918 von den Bolschewisten verhaftet, konnte jedoch aus einem Bahntransport fliehen.

Während des lettischen Befreiungskrieges war Andrievs Niedra von April bis Juli 1919 Ministerpräsident einer von den alliierten Behörden, bürgerlichen Letten und dem deutschen Generalkommando in Lettland eingesetzten Marionettenregierung. Dieser neuen Regierung war am 16. April 1919 ein Putsch der Baltischen Landeswehr unter Führung von Hans Baron Manteuffel-Szoege vorausgegangen. Nach dem Waffenstillstand von Strasdenhof zwischen den Alliierten, Estland, Lettland und der deutschen Besatzungsmacht am 3. Juli 1919 trat er zurück. Im Herbst war er dann bei Bermondt-Awaloff in der Zivilverwaltung Kurlands tätig. Nach der militärischen Niederlage von Awaloffs Westrussischer Befreiungsarmee floh auch Andrievs Niedra aus Lettland. 1924 kehrte er zurück, kam wegen Landesverrats vor Gericht und wurde ausgewiesen. Im Exil nahm er die deutsche Staatsbürgerschaft an, wurde zum Pastor einer Glaubensgemeinde in Ostpreußen und schrieb ein längeres Werk mit dem Titel Tautas nodevēja atmiņas (Memoiren eines Volksverräters) nieder. Die erste Auflage des ersten Teils wurde unter Kārlis Ulmanis nach dem Staatsstreich vom 15. Mai 1934 vernichtet, seine Werke verboten. Niedra kehrte während der deutschen Besetzung Lettlands in seine Heimat zurück und starb in Rīga.

***

***

Джерело: wikipedia.org, Rīgas dome, biographien.lv

назва з до зображень мови
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Kārlis NiedraБатько00.05.183704.07.1882
        2
        Kārlis NiedraСин00.00.189808.05.1966
        3
        Andrievs NiedraСин00.00.190500.00.1945
        4
        Emilija NiedraДружина27.01.187200.00.1945
        5
        Austrums NiedraВнук00.00.192925.09.1987
        6
        Andreivs NiedraВнук25.01.193608.05.2012
        7Elza ĶezbereElza ĶezbereДальний родственник05.05.191106.07.2011
        8Rūdolfs BlaumanisRūdolfs BlaumanisДруг01.01.186304.09.1908
        9Janis MisinisJanis MisinisДруг25.04.186217.01.1945
        10
        Voldemārs GrīnbergsДруг00.00.1942
        11Alfred  FletcherAlfred FletcherЗнакомый29.01.187520.09.1959
        12Andrejs KrastkalnsAndrejs KrastkalnsПодчиненный25.12.186814.02.1939
        13Teodors VankinsTeodors VankinsПодчиненный05.03.187320.09.1947
        14Kārlis UlmanisKārlis UlmanisЧлены одной партии23.08.187720.09.1942
        15Nikolajs KropotkinsNikolajs KropotkinsЕдиномышленник06.06.187211.10.1937
        16Hanss Joahims Pauls Ādolfs  fon Manteifels ScēgeHanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels ScēgeЕдиномышленник19.01.189422.05.1919
        17Sergejs StaprānsSergejs StaprānsПротивник05.11.189625.09.1951
        18Anatol von LievenAnatol von LievenСолдат16.11.187303.04.1937
        19Rüdiger von der GoltzRüdiger von der GoltzТовариш08.12.186504.11.1946

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Розмістити спогади

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Розмістити спогади

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Розмістити спогади

        16.02.1906 | Valtaiķu traģēdija - cariskās Krievijas pārvaldes soda ekspedīcija nošauj 32 Jūrkalnes latviešu zemniekus un zvejniekus

        Розмістити спогади

        15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja

        Розмістити спогади

        16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība

        Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)

        Розмістити спогади

        26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai

        Розмістити спогади

        10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Розмістити спогади

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Розмістити спогади

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Розмістити спогади

        14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets

        Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.

        Розмістити спогади

        06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide

        Розмістити спогади

        11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga

        On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.

        Розмістити спогади

        22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Розмістити спогади

        14.04.1926 | Latvijas prezidents apžēlo Andrievu Niedru

        Розмістити спогади

        02.12.1918 | Tiek dibināta Latvijs Republikas Valsts kontrole

        Розмістити спогади

        Ключові слова