Andrievs Niedra
- Дата народження:
- 08.02.1871
- Дата смерті:
- 25.09.1942
- Поховання дата:
- 01.10.1942
- Додаткові імена:
- Andrievs Niedra, Андриевс Ниедра, tumsonis
- Категорії:
- , , Письменник, Політик, Священик, пастор, публіцист
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Andrievs Niedra (* 23. Januarjul./ 4. Februar 1871greg. in der Gemeinde Tirza bei Gulbene (deutsch: Schwanenburg), Livland (lettisch: Vidzeme); † 25. September 1942 in Rīga) war ein lettischer Schriftsteller, lutherischer Pastor und im Frühjahr 1919 für zwei Monate Ministerpräsident einer lettischen Marionettenregierung.
Leben
Niedra konnte bereits im Alter von sechzehn Jahren seine erste Gedichtsammlung veröffentlichen und er war noch keine zwanzig, als seine Geschichten, die auf der Geschichte und Volkskunde gründeten, in der Zeitung Baltijas Vēstnesis zu erscheinen begannen. Zwischen 1890 und 1899 studierte er an der Universität zu Dorpat Theologie. In seinen Geschichten, Schriften und Theaterstücken verband er auf ansprechende Weise realistische Fiktion mit idealistischen Vorstellungen, sein Thema war vielfach die Herausbildung der Lettischen Intelligentsia und die Situation des Landvolkes in Bezug auf die vorherrschenden Deutschbalten.
Niedra glaubte daran, dass sich die Gesellschaft nur durch Evolution, nicht durch Revolution entwickeln könne. Er war ein erbitterter Gegner des Sozialismus und wurde in einer zunehmend revolutionären Gesellschaft als Reaktionär gesehen. Niedra trat öffentlich gegen die Revolution von 1905 auf. Ab 1908 war er als Pfarrer und Gutsherr in Kalsnava im Nordosten Lettlands. Nach der Abdankung des Zaren 1917 war Niedra auf dem rechten Flügel des neugegründeten Lettischen Bauernverband aktiv. Er wurde Anfang 1918 von den Bolschewisten verhaftet, konnte jedoch aus einem Bahntransport fliehen.
Während des lettischen Befreiungskrieges war Andrievs Niedra von April bis Juli 1919 Ministerpräsident einer von den alliierten Behörden, bürgerlichen Letten und dem deutschen Generalkommando in Lettland eingesetzten Marionettenregierung. Dieser neuen Regierung war am 16. April 1919 ein Putsch der Baltischen Landeswehr unter Führung von Hans Baron Manteuffel-Szoege vorausgegangen. Nach dem Waffenstillstand von Strasdenhof zwischen den Alliierten, Estland, Lettland und der deutschen Besatzungsmacht am 3. Juli 1919 trat er zurück. Im Herbst war er dann bei Bermondt-Awaloff in der Zivilverwaltung Kurlands tätig. Nach der militärischen Niederlage von Awaloffs Westrussischer Befreiungsarmee floh auch Andrievs Niedra aus Lettland. 1924 kehrte er zurück, kam wegen Landesverrats vor Gericht und wurde ausgewiesen. Im Exil nahm er die deutsche Staatsbürgerschaft an, wurde zum Pastor einer Glaubensgemeinde in Ostpreußen und schrieb ein längeres Werk mit dem Titel Tautas nodevēja atmiņas (Memoiren eines Volksverräters) nieder. Die erste Auflage des ersten Teils wurde unter Kārlis Ulmanis nach dem Staatsstreich vom 15. Mai 1934 vernichtet, seine Werke verboten. Niedra kehrte während der deutschen Besetzung Lettlands in seine Heimat zurück und starb in Rīga.
***
***
Джерело: wikipedia.org, Rīgas dome, biographien.lv
назва | з | до | зображень | мови | |
---|---|---|---|---|---|
Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | |||
Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Kārlis Niedra | Батько | ||
2 | Kārlis Niedra | Син | ||
3 | Andrievs Niedra | Син | ||
4 | Emilija Niedra | Дружина | ||
5 | Austrums Niedra | Внук | ||
6 | Andreivs Niedra | Внук | ||
7 | Elza Ķezbere | Дальний родственник | ||
8 | Rūdolfs Blaumanis | Друг | ||
9 | Janis Misinis | Друг | ||
10 | Voldemārs Grīnbergs | Друг | ||
11 | Alfred Fletcher | Знакомый | ||
12 | Andrejs Krastkalns | Подчиненный | ||
13 | Teodors Vankins | Подчиненный | ||
14 | Kārlis Ulmanis | Члены одной партии | ||
15 | Nikolajs Kropotkins | Единомышленник | ||
16 | Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge | Единомышленник | ||
17 | Sergejs Staprāns | Противник | ||
18 | Anatol von Lieven | Солдат | ||
19 | Rüdiger von der Goltz | Товариш |
05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs
Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
16.02.1906 | Valtaiķu traģēdija - cariskās Krievijas pārvaldes soda ekspedīcija nošauj 32 Jūrkalnes latviešu zemniekus un zvejniekus
15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide
11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga
On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.