ua

Fridrihs III Ketlers

Добавить новую картинку!
Дата народження:
19.07.1692
Дата смерті:
21.01.1711
Дівоче прізвище персони:
Friedrich Wilhelm von Gottes Gnaden in Lieffland zu Cuhrland und Semgallen Hertzog
Додаткові імена:
Vilhelms, Ketler, Фридрих Вильгельм Кетлер
Категорії:
, Аристократ, Дворянин, Пов'язані в Латвію, Правитель, Родом з Латвії
Громадянство:
 німець
Кладовище:
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers bija Kurzemes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim.

Kādu 1710. gada dokumentu Frīdrihs Vilhelms Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Frīdrihs Vilhelms, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Wir Friedrich Wilhelm von Gottes Gnaden in Lieffland zu Cuhrland und Semgallen Hertzog

Viņa valdīšanas laikā hercogvalsti pārmaiņus okupēja Zviedrijas un Krievijas karaspēki. Miris 18 gadu vecumā ceļā no Pēterburgas uz Narvu pēc kāzām ar Pētera I brāļameitu Annu.

Frīdrihs Vilhelms Ketlers dzimis 1692. gadā Jelgavā hercoga Frīdriha Kazimira un viņa otrās sievas Elizabetes Sofijas ģimenē.

1698.gada 22.janvārī  septiņu gadu vecumā pēc tēva nāves viņš tika iecelts par Kurzemes un Zemgales hercogu, tomēr līdz pilngadības sasniegšanai valsti pārvaldīja viņa māte un tēvabrālis Ferdinands Ketlers.

Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā hercogistē ienāca Saksijas karaspēks, kas tika sakauts Spilves kaujā un apmetās Sēlijas teritorijā.

Kad 1701. gadā Zemgali un Kurzemi okupēja zviedri, Frīdrihs Vilhelms kopā ar māti devās pie sava mātesbrāļa Prūsijas hercoga Frīdriha, kurš 1701. gadā tika kronēts par pirmo Prūsijas karali.

Šajā sakarā Frīdrihs Vilhelms tika apbalvots ar Melnā Ērgļa ordeni.

Kad 1703. gada 30. martā viņa māte Potsdamā ottreiz apprecējās ar Baireitas markgrāfu Kristiānu Ernestu, viņš pārcēlās uz dzīvi Baireitā un mācījās Erlangenas Bruņinieku akadēmijā. Viņa mātei Kurzemes landtāgs atņēma pavaldones tiesības.

1705. gadā Sēliju un Zemgali okupēja krievi, kas tika sakauti Mūrmuižas kaujā.

Pēc uzvaras Poltavas kaujā kara veiksme nosvērās Krievijas pusē un pēc sarunām 1709. gada oktobrī Marienverderas pilsētā Austrumprūsijā tika nolemts septiņpadsmitgadīgo Frīdrihu Vilhelmu apprecināt ar cara Pētera I pusbrāļa Ivana V meitu Annu. Vācu valodā iznākošais politiskais žurnāls „Europäische Fama” 1709. gadā nopublicēja Frīdriha Vilhelma portretu un īsu atsauci uz viņa trimdu Vācijā.

Hercogistes padome 1709. gadā atzina Frīdrihu Vilhelmu par pilngadīgu un jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms 1710. gada 13. maijā ieradās Liepājā.

Viņš tūdaļ paziņoja par Atzinības ordeņa (l’Ordre de la Reconnaissance) nodibināšanu ar devīzi “Pour les honnêtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”). Ordenis tika dibināts "pateicībā visuvarenajam Dievam par Kurzemes atkalatgūšanu pēc Lielā Ziemeļu kara (et in memoriam recuperatae Curlandiae)", kas izpostīja Kurzemi un piespieda mazgadīgo hercogu kopā ar māti hercogieni Elizabeti Sofiju atstāt savu zemi un meklēt patvērumu Prūsijā, un vēlāk, - kad hercogiene bija devusies otrā laulībā, - arī Baireitā, kā arī “lai atzīmētu pārciesto nelaimi un ilgo prombūtni no savas zemes”.

1710. gada 11.novembrī (31.oktobrī pēc vecā stila) jaunceļamajā galvaspilsētā Pēterburgā vesela mēneša garumā notika varenas kāzas, kurām bija jāapliecina topošās Krievijas impērijas galma spožums.

Atceļā no Pēterburgas Frīdrihs Vilhelms 1711.gadā 21.janvārī nomira Kipeņas pasta stacijā Ingrijā (netālu no Narvas), un viņa atraitne Anna kopā ar hercoga līķi ieradās Jelgavā tikai 4.martā. Ar viņu būtībā tika noslēgta Ketleru dinastija, jo nākamajam hercogam Ferdinandam īstas varas vairs nebija. 

Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē sākās Lielā mēra epidēmija, kuras laikā aizgāja bojā liela daļa no hercogistes iedzīvotājiem.

Anna Ivanovna bija Kurzemes hercogiene līdz 1730. gadam, kad kļuva par Krievijas imperatori un atgriezās Pēterburgā, līdzi ņemot uzticamos Kurzemes muižniekus ar nākamo hercogu Ernstu Johanu Bīronu priekšgalā.

Джерело: wikipedia.org

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Фрі́дріх-Казими́р фон  Ке́ттлерФрі́дріх-Казими́р фон Ке́ттлерБатько06.07.165022.01.1698
        2Elisabeth Sophie  of BrandenburgElisabeth Sophie of BrandenburgМама05.04.167422.11.1746
        3
        Marija Doroteja fon Brandenburga ŠvedteСестра00.00.168400.00.1743
        4Анна  ІванівнаАнна ІванівнаДружина28.01.169317.10.1740
        5Frederick I  of PrussiaFrederick I of PrussiaДядя11.07.165725.02.1713
        6Ferdinands KetlersFerdinands KetlersДядя01.11.165504.05.1737
        7
        Louise Elisabeth von KurlandТітка23.08.164616.12.1690
        8Maria Amalia of KurlandMaria Amalia of KurlandТітка12.06.165316.06.1711
        9William IV Prince of OrangeWilliam IV Prince of OrangeПлемінник01.09.171122.10.1751
        10Ludvigs Hesens no HomburgasLudvigs Hesens no HomburgasПлемінник15.01.170523.10.1745
        11Amalia  Nassau-Dietz, PrincessAmalia Nassau-Dietz, PrincessПлемінниця23.10.171018.09.1777
        12Ivans V RomanovsIvans V RomanovsСвикровь/тесть06.09.166629.01.1696
        13Katrīna Joanovna RomanovaKatrīna Joanovna RomanovaСвояченица29.10.169114.06.1733
        14Albrehts Frīdrihs fon Branderburgs ŠvedtsAlbrehts Frīdrihs fon Branderburgs ŠvedtsШурин24.01.167221.06.1731
        15Frederick William Elector of BrandenburgFrederick William Elector of BrandenburgДед16.02.162029.04.1688
        16Jakob KettlerJakob KettlerДед28.10.161010.01.1682
        17Luīze KetlereLuīze KetlereБабушка13.09.161729.08.1676
        18Vilhelms KetlersVilhelms KetlersДедушка20.06.157407.04.1640
        19Georg Wilhelm von BrandenburgGeorg Wilhelm von BrandenburgДедушка13.11.159501.12.1640
        20Sofija KetlereSofija KetlereБабушка31.03.158204.12.1610
        21Wilhelm VIII von Hessen-KasselWilhelm VIII von Hessen-KasselДвоюродный брат/сестра10.03.168201.02.1760
        22Frederick I of SwedenFrederick I of SwedenДвоюродный брат/сестра17.04.167625.03.1751
        23Maximilian  von Hessen-KasselMaximilian von Hessen-KasselДвоюродный брат/сестра28.05.168908.05.1753
        24Marie Louise Hesse-Kassel, LandgravineMarie Louise Hesse-Kassel, LandgravineДвоюродный брат/сестра07.02.168809.04.1765
        25Alexander  GrävenAlexander GrävenПодчиненный13.08.167926.08.1746

        11.02.1700 | Lielais Ziemeļu karš: Kara sākums

        Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem starp Zviedriju un Krieviju par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

        Розмістити спогади

        19.07.1701 | Lielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kauja

        Розмістити спогади

        26.07.1704 | Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku

        Izmantojot nesaskaņas Lietuvas Polijas un Zviedrijas starpā par Polijas- Lietuvas troni, Krievijai izdevās veiksmīgi izprovocēt nesaskaņas, ne tikai starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, bet arī starp Poliju un Lietuvu. Rezultātā, Krievijai izdevās novājināt daudz attīstītākās par Krieviju Rietumu valstis un iekarot Krievijai izeju uz Baltijas jūru. Kaujā pie Jēkabpils Pētera I vadītais krievu iebrucēju karaspēks gan cieta neveiksmi, kas uz 6 gadiem aizkavēja Livonijas un uz 91 gadu- Kurzemes - Zemgales hercogistes okupāciju.

        Розмістити спогади

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Розмістити спогади

        Ключові слова