Gustavs Zemgals
- Geburt:
- 12.08.1871
- Tot:
- 06.01.1939
- Burial Datum:
- 11.01.1939
- Zusätzliche namen:
- Gustavs Zemgals, Gustavs Zemgals
- Kategorien:
- , Figur des öffentlichen Lebens, Geschäftsmann, Journalist, Juristen, Kapitän, Minister, Offizier, Präsident , Publizist, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Gustavs Zemgals (* 12. August 1871 in der Landgemeinde Džūkste, heute Tukuma Novads, Kreis Tukums, Lettland; † 6. Januar 1939 in Rīga) war ein lettischer Politiker und der zweite Präsident Lettlands.
Leben
Nach dem Besuch der Grundschule in Saka ging Zemgals auf das Nikolai-Gymnasium in Riga. 1899 erlangte er einen Abschluss in den Rechtswissenschaften der Moskauer Universität. Er kehrte nach Lettland zurück, wurde Rechtsanwalt und Zeitungsherausgeber und betätigte sich politisch.
1904, während des russisch-japanischen Kriegs wurde Zemgals an die Front einberufen, wo er eineinhalb Jahre blieb und bis zum Hauptmann befördert wurde. Nach Lettland 1905 zurückgekehrt, war Zemgals einer der Gründer einer neuen freiheitlichen Zeitung Jaunā Dienas Lapa („Das Neue Tagesblatt“) und wurde deren Herausgeber. Er gab auch die Nachfolgezeitung dieses Blattes, Mūsu Laiki („Unsere Zeiten“), heraus und arbeitete an einer Zeitschrift Domas („Gedanken“). Bald danach gründete Zemgals mit anderen die Lettische Demokratische Partei.
Mit Ausbruch des Ersten Weltkriegs wurde Zemgals erneut eingezogen. Zunächst kam er zu einer Infanteriedivision in Mittel-Lettland, später nach Finnland. 1917 kehrte Zemgals abermals nach Riga zurück und wurde zum Vorsitzenden der Stadt gewählt. Zu dieser Zeit war er aktives Mitglied der Lettischen radikaldemokratischen Partei.
Von 1918 an war Zemgals im Vorläufigen lettischen Nationalkongress, wo er sich mit dem Thema der besetzten lettischen Gebieten beschäftigte. Als Mitglied der lettischen radikaldemokratischen Partei wurde er 2. stellvertretender Vorsitzender des Tautas Padome (Volksrats), eines repräsentativen Übergangsparlaments der politischen Parteien und Organisationen Lettlands. In diesem Amt saß er am 18. November 1918 der Versammlung des Volksrates vor, der die Unabhängigkeit Lettlands erklärte. Am 3. Dezember 1919 wurde er zum Vorsitzenden des Stadtrats von Riga gewählt.
Als die Bolschewiki die Macht übernahmen und sich Lettland näherten, schickte der Volksrat Jānis Čakste und Zemgals ins Ausland, um die lettischen Interessen zu vertreten. Čakste, Zemgals und verschiedene andere Regierungsmitglieder fuhren auf einem britischen Kriegsschiff nach Kopenhagen. Zemgals versuchte nach zwei Monaten zurückzukommen und den Volksrat wiederherzustellen, wurde jedoch von der deutschen Armee verhaftet.
Später saß er für die Demokratiskā Centra Partija im lettischen Parlament, der Saeima und war Minister in mehreren Regierungen. Nach dem Tod von Jānis Čakste 1927, wurde er zum lettischen Präsidenten gewählt. Als Präsident mischte er sich wenig in die Gesetzgebung der Saeima ein und ließ nur einmal ein Gesetz zur Überarbeitung zurückgehen, jedoch nutzte er sein Recht, Amnestien zu gewähren, ausgiebig. 648 Personen wurden von ihm begnadigt, 172 davon wurde die Strafe ganz erlassen. Er blieb Präsident bis zum Ende seiner Amtszeit 1930 und obwohl ihn viele darum baten, lehnte er es ab, für eine zweite Amtsdauer zu kandidieren.
Nach dem Ende seiner Präsidentschaft nahm Zemgals seine politische Tätigkeit wieder auf und wurde in die vierte Saeima gewählt, wo er in verschiedenen Kommissionen mitwirkte. Er veröffentlichte Artikel in der Zeitung Jaunākās Ziņas (Letzte Neuigkeiten). Am 6. Januar 1939 starb Zemgals und wurde in Riga beerdigt. 1990 wurde ihm zu Ehren in seinem Geburtsort Dzukste ein Denkmal errichtet.
Ursache: wikipedia.org, Rīgas dome, news.lv, DD, biographien.lv
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Luterāņu baznīca, Pāvilosta | lv |
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Pauls Zemgals | Sohn | ||
2 | Anna Ūdre | Tochter | ||
3 | Emīlija Zemgals | Ehefrau | ||
4 | Aleksandrs Ūdris | Schwiegersohn | ||
5 | Daila Zemgals | Schwiegertochter | ||
6 | Juris Ūdris | Enkel | ||
7 | Verners Tepfers | Entfernter Verwandter | ||
8 | Edvins Magnuss | Arbeitskollege | ||
9 | Juris Pabērzs | Arbeitskollege | ||
10 | Augusts Deglavs | Arbeitskollege | ||
11 | Visvaldis Lācis | Mitglieder der gleichen Partei | ||
12 | Spricis Paegle | Gleichgesinnte | ||
13 | Jānis Čakste | Gleichgesinnte | ||
14 | Kārlis Ezeriņš | Genosse | ||
15 | Fric Menders | Genosse |
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
02.01.1905 | Siege of Port Arthur ended
27.05.1905 | The Battle of Tsushima
28.07.1914 | World War I
13.08.1917 | Pirmās demokrātiskās Rīgas Domes vēlēšanas
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
18.11.1918 | Unabhängigkeitserklärung Tag Lettlands
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
30.11.1919 | The Latvian National Theatre
19.03.1921 | Dibināta Latvijas Republikas advokatūra
19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība
19.6.1921.-19.6.1922
20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim
07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas
08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals
28.05.1929 | Gustavs Zemgals ierodas oficiālā vizītē Stokholmā, kur tiekas ar karali Gustavu V
03.03.1930 | Lāčplēsis (filma)
09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis
03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas
06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība
Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam
02.02.1932 | Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums
Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja, pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās... ...vienojās par sekojošo: