Viktors Avotiņš
- Geburt:
- 12.12.1947
- Tot:
- 16.12.2023
- Burial Datum:
- 23.12.2023
- Kategorien:
- Dichter, Figur des öffentlichen Lebens, Journalist, Kommunist, Staats-und KP-Chef, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīga, Ivana (Jāņa) pareizticīgo un vecticībnieku kapi
Viktors Avotiņš ir dzimis 1947. gadā Ludzā
Bērnību pavadījis Cirmas pagastā pie vecvecākiem.
Skolas gaitas uzsācis Rundāles pamatskolā, kur māte strādāja par skolotāju
1961. gadā ģimene pārceļas uz Suntažiem.
1966. gadā beidzis Suntažu vidusskolu
1972. gadā beidzis Rīgas Civilās aviācijas institūtu. Strādājis par inženieri programmētāju Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu zinātniski-pētnieciskā institūtā Rīgā.
1970. gados Viktors Avotiņš aktīvi darbojās komjaunatnē,
No 1975. līdz 1978.g. bijis Rīgas pilsētas Maskavas rajona komjaunatnes otrais sekretārs.
Avotiņš ir strādājis vairākos preses izdevumos: bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" atbildīgais sekretārs un redaktora vietnieks, žurnāla "Daugava" atbildīgais sekretārs un galvenā redaktora vietnieks, laikraksta "Latvijas Jaunatne" redaktora vietnieks.
Latvijas Tautas Frontes (LTF) organizēšanas iniciators, kurš šo ideju izteicis viens no pirmajiem, taču pēc J. Petera ierosinājuma, Avotiņa priekšlikums neguva tūlītēju virzību, bet tikai pēc tam, ka "padomju radošās inteliģences" nomenklatūra to bija saskaņojusi ar Komunistiskās partijas un tai pakļautās VDK vadību.
No 1989. līdz 1990. gadam bijis Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs; vairākus gadus Avotiņš ieņēma Rakstnieku savienības priekšsēdētāja posteni.
Atmodas laikā Avotiņš bija viens no Tautas frontes idejas autoriem un organizētājiem.
Bijis 1., 2., un 3. sasaukuma LTF Domes loceklis.
1989. gadā Avotiņš tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā no 311. Ogres vēlēšanu apgabala. Strādājis PSRS reorganizācijas komisijā.
Piedalījās arī Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā, bet ievēlēts netika.
Bijis laikraksta "Jaunā Avīze" galvenais redaktors; no 1998. gada darbojas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta avīze".
Precējies. Meita
***
Draugs,Viktor! Paldies par katru brīdi kopā. Mūžībai jāsagaida Tevi, rēķinoties, ka daudz daudz daudz jau esi sapratis dzīvojot te, uz zemes, tā liecina ieraksts "Facebook".
Tautas frontes ideju Latvijā pirmais pieminēja Viktors Avotiņš, Radošo savienību plēnumā 1988.gada jūnija sākumā publiski ierosinot radīt organizāciju ar nosaukumu “Latvijas Tautas fronte”. Tautas frontes ideja pieder juridisko zinātņu doktoram Borisam Kurašvili, kurš to publiskoja 1988. gada martā.
Pats Viktors Avotiņš atceras:
“Manā dzīvoklī sacerējām papīru [iniciatīvas vēstuli], kurš bija domāts Radošo savienību Plēnumam un kura pēdējais teikums bija: „Rakstnieku savienība uzņemas šīs Tautas demokrātiskās frontes iniciatora lomu. Un es domāju, ka tādu dzīvokļu bija desmitiem – vienkārši mēs bijām tuvāk publicitātes iespējām nekā tie pārējie.”
Tā ka Tautas frontes vārdu pirmoreiz pateica:
- Viktors Avotiņš,
- Jānis Baltvilks,
- Uldis Bērziņš,
- Sarmīte Ēlerte,
- Guntars Godiņš,
- Rolands Kalniņš,
- Rudīte Kalpiņa,
- Aleksandrs Kiršteins,
- Dzintra Krievāne,
- Andrejs Linkēvičs,
- Aleksandrs Maļcevs,
- Inese Paklone,
- Jānis Rukšāns,
- Artūrs Snips,
- Valdis Šteins,
- Egils Zirnis.
***
Dzejoļu krājumi
- Apiet loku, Rīga: Liesma, 1979;
- Taupīšanās, Rīga: Liesma, 1982;
- Lēzenā mūžība, Rīga: Liesma, 1986.
Tulkojumi
- M. Mamardašvili, Domātprieks, Rīga: Spektrs, 1994,
- F. Ņeznanskis, Asinsatriebība, Rīga: Kontinents, 2000
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ainārs Dimants | Arbeitskollege | ||
2 | Juris Blaumanis | Arbeitskollege | ||
3 | Inga Helmane | Arbeitskollege | ||
4 | Amanda Aizpuriete | Arbeitskollege | ||
5 | Aigars Jirgens | Arbeitskollege | ||
6 | Andra Jauce | Arbeitskollege | ||
7 | Jānis Stradiņš | Arbeitskollege | ||
8 | Ita Kozakeviča | Arbeitskollege | ||
9 | Džemma Skulme | Arbeitskollege | ||
10 | Dzintra Šubrovska Vītoliņa | Arbeitskollege | ||
11 | Andris Jakubāns | Arbeitskollege | ||
12 | Andrejs Cīrulis | Arbeitskollege | ||
13 | Juris Laksovs | Arbeitskollege | ||
14 | Rolands Kalniņš | Gleichgesinnte | ||
15 | Uldis Bērziņš | Gleichgesinnte | ||
16 | Jānis Škapars | Gleichgesinnte |
07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā
Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas
1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus
17.09.1990 | LR MP LĒMUMS Nr. 129 Par Latvijas Žurnālistu savienību
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu