Ernests fon Bīrons
- Geburt:
- 23.11.1690
- Tot:
- 28.12.1772
- Zusätzliche namen:
- (Ernst Johann von Biron, Buren
- Kategorien:
- Edelmann, Gouverneur, Herzog, Offiziell, Zar (kaiser)
- Nationalitäten:
- lette, deutsche
- Friedhof:
- Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī
Ernsts Johans Bīrons (Ernst Johann von Biron) — baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (1740).
Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē.
Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Tā kā Ernsta vārds nav ierakstīts universitātes matrikulā, acīmredzot bijis brīvklausītājs.
1722. gadā viņš saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu.
1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā (Jelgavā), bet 1724. gada 15. februārī piedzimst viņu pirmais dēls Pēteris. Daudzās vēstules sievai, kuras Ernsts rakstīja no Maskavas, Pēterburgas un Rīgas liecina, ka viņš patiesi bija pieķēries savai laulātajai draudzenei: uzrunas tonis vēstulēs ir daudz maigāks, nekā prasīja tā laika pieklājības normas.
1725. gadā Bīrons ieradās uz imperatores Katrīnas I kronēšanas ceremoniju, kura iecēla viņu par hercogienes Annas kambarkungu, bet 1727. gadā viņš kļuva par hercogienes galma virsmeistaru un neaizvietojamu palīgu.
1727. gada 23. jūnijā Bīronu ģimenē piedzima meita Hedviga Elizabete, bet 1728. gada 11. oktobrī, - dēls Karls Ernsts.
Hercogienei Annai kāpjot Krievijas impērijas tronī, viņš pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Krievijas impērijā, kur kļuva par imperatores favorītiem, ar milzīgu ietekmi impērijas politikā.
1728.g. 23. martā Bīrons kļuva par imperatores kambarkungu.
1728.g. 9. maijā viņš saņēma Sv. Aleksandra Ņevska ordeni,
1728.g. 10. maijā - saņēma Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu.
1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans Bīrons saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu (un beidzot tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā).
1734. gadā Bīrons nopērk Vartenbergas īpašumu Silēzijā. Šajā pašā gadā Žečpospoļitas karalis Augusts III slepeni piedāvāja nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārtoja arī 1736. gadā.
1737. gada 4. maijā Dancigā mira pēdējas Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands. 22. jūnijā Ernsts Johans Kurzemes muižnieku konferencē tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Žečpospoļitas Seims apstiprina vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas.
Kopš 1736. gada Ernsta Bīrons ļoti lielu uzmanību pievērsa pils celtniecībai pie Bauskas Rundālē, kā arī Mītavas pils (no 1738.) celtniecībai, par ko liecina visai plašā un dažbrīd skarbā sarakste ar arhitektu Rastrelli, apspriežot piļu plānus, izskatu un celtniecības gaitu.
1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) nomira imperatore Anna, pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par Krievijas impērijas reģentu mazgadīgā Joana VI laikā (kas deva 600 000 rubļu ienākuma gadā).
1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.
No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā.
1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no troņa.
1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, taču hercogam nācās apmesties uz dzīvi Rīgā, jo Mītavā priekšā bija hercogs Kārlis.
Tikai pēc pusgada, 1763. gada 22. janvārī Bīrons svinīgi ieradās Mītavā. 23. aprīlī divvaldība beidzās — atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Saksijas Kārlis atstāja Mītavu.
Tituls:
"No Dieva žēlastības mēs, Ernsts Johans, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā, Silēzijas Vartenbergas, Bralinas un Gošucas brīvkungs, utt., utt., utt. "
(vāciski: Von Gottes Gnaden Wir Ernst Johann in Liefland zu Churland und Semgallen, freyer Standesherr in Schlesien zu Wartenberg, Bralin und Goschutz u.s.w., u.s.w., u.s.
1763.g.22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja uzticību Ernestam Johanam Bīronam.
1764. gada 32 decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernestam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim (1765. gada 3 janvārī saņemot diplomu par investūru).
1768. gada rudenī Erensts Johans pārcieta infarktu, kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa.
1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mira Jelgavas pilī no otra infarkta.
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Zaļā muiža | lv | ||||
Klīves meža muiža, Klievenhof, Klevenhof, forsterei | lv |
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Karls Ernests Bīrons | Sohn | ||
2 | Pēteris fon Bīrons | Sohn | ||
3 | Карл Бирон | Brüder | ||
4 | Dorothea von Medem | Schwiegertochter | ||
5 | Gustavs Kaliksts Bīrons | Enkel | ||
6 | Vilhelmīne Sagāna | Enkelin | ||
7 | Doroteja de Taleirāna-Perigora | Enkelin | ||
8 | Johanna d Acerenza | Enkelin | ||
9 | Anna Iwanowna | Partner | ||
10 | Kaliksts Gustavs Hermanis Bīrons | Urenkel | ||
11 | Josephine Pauline de Talleyrand Perigord | Urenkelin | ||
12 | Johans fon Korfs | Freund, Mitarbeiter | ||
13 | Katharina II. | Nachbar | ||
14 | Ludvigs Hesens no Homburgas | Bekanntschaft | ||
15 | Peter III Fjodorowitsch | Chef | ||
16 | Ivans VI Romanovs | Chef, Kommandant | ||
17 | Ernst Gideon von Laudon | Mitarbeiter | ||
18 | Alexander Gräven | Mitarbeiter | ||
19 | Bartolomeo Rastrelli | Mitarbeiter | ||
20 | Karls fon Breverns | Gleichgesinnte | ||
21 | Oto Hermanis fon der Hovens | Gegner | ||
22 | Burhards Kristofs Mīnihs | Gegner | ||
23 | Pjotr Alexandrowitsch Rumjanzew-Sadunaiski | Gegner | ||
24 | Elizabete I Romanova | Gegner |
03.12.1586 | Pirmo reizi minēts fakts par kartupeļu ievešanu Anglijā no Kolumbijas
25.11.1735 | Kremlī izliets "Zvanu Cars"
24.05.1736 | 1736. gada 24. maijā tika ielikts pamatakmens Rundāles pilij
09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons
1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.
18.04.1741 | Pēterburgā Krievijas impērijas reģentam un Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam piespriests nāvessods noperot
Krievijas Imperatore Elizabete to aizstāja ar izsūtījumu, no kura Bīrons atgriezās tikai 1762.gadā
08.10.1760 | Septiņgadu karš: Krievijas armija ieņem Berlīni
28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.