de

Georgs Žukovs

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
01.12.1896
Tot:
18.06.1974
Mädchenname:
Гео́ргий Константи́нович Жу́ков
Zusätzliche namen:
,
Kategorien:
Minister, Soldat, Staats-und KP-Chef, Staatsmann, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs
Friedhof:
Kremlin Wall Necropolis

 

Georgijs Žukovs (krievu: Георгий Константинович Жуков, dzimis 1896. gada 1. decembrī [v.s. 19. novembrī], miris 1974. gada 18. jūnijā) bija PSRS maršals. Viens no pazīstamākajiem padomju augstākajiem virsniekiem Otrā pasaules kara laikā.

Dzimis Kalugas guberņā nabadzīga zemnieka ģimenē. Devās peļņā uz Maskavu, kur 1915. gadā iesaukts armijā. Pirmā pasaules kara laikā divreiz apbalvots ar Jura krustu. Pēc Oktobra revolūcijas iestājās boļševiku partijā. Karoja Krievijas pilsoņu karā. 1921. gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga Ordeni par Tambovas sacelšanās apspiešanu. 1923. gadā Žukovs kļuva par pulka, bet 1930. gadā - par brigādes komandieri.

1938. gadā tika nosūtīts uz Mongoliju, kur 1939. gada maijā - septembrī komandēja PSRS un Mongolijas spēkus Halhingolas kaujā, kur Žukovs guva uzvaru, tiem laikiem novatoriski izmantojot tanku vienības. Par šo kauju ieguva Padomju Savienības Varoņa nosaukumu. 1940. gadā Žukovam tika piešķirta ģenerāļa pakāpe. 1940. gadā piedalījās Besarābijas (toreiz Rumānijas daļa, tagad Moldova) militārās okupācijas plānošanā un realizācijā. 1941. gadā maijā piedalījās plāna izstrādē, kurā tika ierosināts izdarīt preventīvu triecienu pret Vāciju, tomēr šo plānu Staļins neakceptēja.

Sākoties Vācijas uzbrukumam PSRS (Lielajam Tēvijas karam Krievijas terminoloģijā), Georgijs Žukovs bija Sarkanās armijas ģenerālštāba priekšnieks, tomēr pēc neveiksmēm kara sākumā tika atcelts no amata un iecelts par Rezerves frontes komandieri. Kā Rezerves frontes pavēlnieks piedalījās Sarkanajai armijai neveiksmīgajā Smoļenskas kaujā, kuras ietvaros vadīja Jeļņas uzbrukuma - vienu no pirmajām operācijām Austrumu frontē, kur Sarkanajai armijai izdevās gūt daļējus panākumus.

Pēc Jeļņas operācijas Žukovs tika norīkots par Ļeņingradas frontes pavēlnieku, bet pēc frontes stabilizācijas pie Ļeņingradas, tika iecelts par Rietumu frontes pavēlnieku, kas Maskavas kaujas laikā cīnījās uz dienvidiem no Maskavas. 1942. gadā kā šīs frontes pavēlnieks Žukovs vadīja Rževas - Vjazmas operāciju (sauktu arī par "Rževas gaļasmašīnu" ("Ржевская мясорубка")), kura kļuva par vienu no asiņainākajām kaujām Austrumu frontē - 4 mēnešu laikā pušu zaudējumi bija no 500 000 līdz 1 000 000 padomju un no 300 000 līdz 450 000 vācu pusē, tomēr operācijas rezultāti bija visai pieticīgi. 1942. gada augustā Žukovs tika nozīmēts par Augstākā Virspavēlnieka vietnieku un PSRS Aizsardzības komisāra pirmo vietnieku, bet par Rietumu frontes virspavēlnieku iecelts Ivans Koņevs.

Kā Stavkas pārstāvis piedalījās Ļeņingradas blokādes pārraušanā un Kurskas kaujā, tomēr Žukova reālais ieguldījums padomju uzvarās tiek vērtēts pretrunīgi. 1944. gada vasarā kā Stavkas pārstāvis kopā ar Aleksandru Vasiļevski vadīja Operāciju "Bagrations", kuras rezultātā tika ieņemta Baltkrievija un Polijas austrumdaļa. 1945. gada aprīlī - maijā kā 1. Baltkrievijas frontes pavēlnieks vadīja Berlīnes kauju un bija padomju pārstāvis bezierumu kapitulācijas akta parakstīšanā 8. maijā Berlīnes pievārtē.

Žukova reālais ieguldījums padomju uzvarā vēl ir vēsturnieku pētniecības objekts. Būdams enerģisks un noteikts komandieris, Žukovs tomēr esot zemu vērtējis atsevišķu kareivju dzīvības, bieži karodams "ar masu", nevis "ar tehniku". Viņš arī esot bijis viens no retajiem padomju komandieriem, kuram bijis drosmes iebilst Staļinam.

Pēc kara Žukovs kļuva par Padomju okupācijas zonas pavēlnieku, tomēr drīz tika atcelts no amata un norīkots par Odesas kara apgabala pavēlnieku, iespējams viņa tolaik milzīgās popularitātes dēļ, kas varētu apdraudēt Staļinu. Vēlāk tika pārcelts uz Urālu kara apgabalu. Pēc Staļina nāves 1953. gadā atgriezās Maskavā un kļuva par aizsardzības ministru.

Aizsardzības ministra amatā Žukovam bija svarīga loma Lavrentija Berijas atstādināšanā no amata. Kā PSRS Aizsardzības ministrs Žukovs vadīja Ungārijas revolūcijas sagrāvi. 1957. gadā Hruščevs atcēla Žukovu no amata. Kad 1964. gadā Hruščevs pats tika atcelts no amata, Žukova militārie nopelni atkal tika publiski atzīti, tomēr būtiskos amatos viņš iecelts netika.

Miris Maskavā 1974. gadā.

Militārais dienests

Dienesta pakāpe- Padomju Savienības maršals (Маршал Советского Союза)

Dienesta laiks- 1915. — 1957.

Valsts- Krievijas impērija (1915.-1917.), KPFSR (1917.-1922.), PSRS (1922.—1957.)

Struktūra- Sauszemes armija

Komandēja- Rezerves fronte, Ļeņingradas fronte, Rietumu fronte, 1. Ukrainas fronte, 1. Baltkrievijas fronte.

Kaujas darbība- Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Halhingolas kauja, Otrais pasaules karš

Apbalvojumi- četrkārtējs Padomju Savienības Varonis (Герой Советского Союза), daudzi citi apbalvojumi

Cits darbs- PSRS Aizsardzības ministrs (1955.-1957.)

Ursache: wikipedia.org

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Валерий ЖуковNeffe
        2Ирина ПороховщиковаИрина ПороховщиковаRelative14.12.196210.03.2012
        3
        Jānis ZemītsMitschüler24.04.189420.08.1978
        4Lawrenti BeriaLawrenti BeriaArbeitskollege29.03.189923.12.1953
        5Iwan SerowIwan SerowArbeitskollege25.08.190501.07.1990
        6Семен ТимошенкоСемен ТимошенкоArbeitskollege18.02.189531.03.1970
        7Josef StalinJosef StalinArbeitskollege18.12.187805.03.1953
        8Aleksandr EgorovAleksandr EgorovArbeitskollege25.10.188323.02.1939
        9Grigorij ShternGrigorij ShternArbeitskollege00.00.190028.10.1941
        10Николай БулганинНиколай БулганинArbeitskollege11.06.189524.02.1975
        11Konstantin RokossowskiKonstantin RokossowskiArbeitskollege21.12.189603.08.1968
        12Aleksandrs VasiļevskisAleksandrs VasiļevskisArbeitskollege30.09.189505.12.1977
        13Alexander PoskrjobyschewAlexander PoskrjobyschewArbeitskollege07.08.189103.01.1965
        14Nikolajs BerzarinsNikolajs BerzarinsArbeitskollege19.04.190416.06.1945
        15Дмитрий АбакумовДмитрий АбакумовArbeitskollege02.10.190129.09.1962
        16Jan BersinJan BersinArbeitskollege13.11.188929.07.1938
        17Ivan   KonevIvan KonevArbeitskollege, Gegner28.12.189721.05.1973
        18Джозеф БайерлиДжозеф БайерлиBekanntschaft25.08.192312.12.2004
        19Ivans JusisIvans JusisBekanntschaft00.00.189104.02.1931
        20Hans KrebsHans KrebsBekanntschaft04.03.189801.05.1945
        21Arthur  TedderArthur TedderBekanntschaft11.07.189003.06.1967
        22Robert Ljudwigowitsch BartiniRobert Ljudwigowitsch BartiniBekanntschaft14.05.189706.12.1974
        23Lidija RuslanovaLidija RuslanovaBekanntschaft27.10.190021.09.1973
        24Jakow  EtingerJakow EtingerBekanntschaft22.12.188702.03.1951
        25Владимир КрюковВладимир КрюковMitarbeiter15.07.189716.08.1959
        26Michaił JefriemowMichaił JefriemowMitarbeiter11.03.189719.04.1942
        27Fjodor TolbuchinFjodor TolbuchinGleichgesinnte16.06.189417.10.1949
        28Jekaterina FurzewaJekaterina FurzewaGleichgesinnte07.12.191025.10.1974
        29Дмитрий ГапановичДмитрий ГапановичGleichgesinnte26.10.189629.11.1952
        30Михаил  ФилоненкоМихаил ФилоненкоSoldat00.00.191700.00.1982
        31Pjotrs MoločnijsPjotrs MoločnijsSoldat00.00.190017.04.1945

        21.11.1935 | Первое присвоение звания Маршала Советского Союза

        Hinzufügen Speicher

        26.06.1940 | PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.

        Hinzufügen Speicher

        23.10.1941 | Žukovs tiek iecelts par atbildīgo Maskavas aizsardzības plāna izpildei

        Hinzufügen Speicher

        22.06.1944 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas

        Hinzufügen Speicher

        08.05.1945 | Eiropā beidzas Otrais Pasaules karš. Kara gaitā Krievijas (PSRS) okupētajās valstīs, okupācija turpinās vēl 46 gadus

        2. Pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad pēc komunistu- nacionālsociālistu pakta (23.08.1939) noslēgšanas, tā brīža sabiedrotie- Vācija un 2 nedēļas vēlāk (17.09.1939) PSRS- iebruka un sadalīja Poliju. Gandrīz 2 gadus sabiedrotie- PSRS un Vācija iekaroja vai citādi pakļāva Eiropas valstu lielāko daļu. Pirmās 660 kara dienas PSRS bija galvenais (>90%) Vācijas militāri stratēģisko izejvielu piegādātājs, līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka Vācija un Krievija ne tikai tiešā nozīmē grāva Polijas un Somijas pilsētas kara sākumā, bet visu šo periodu Vācija bombardēja Londonu, Koventriju, iekaroja Nīderlandi, un Franciju, izmantojot PSRS piegādātās izejvielas.

        Hinzufügen Speicher

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Hinzufügen Speicher

        13.01.1953 | Krievu komunistu noziegumi pret nekrievu tautām: TASS uzsāk "(ebreju) Ārstu Lietas" kampaņu

        Hinzufügen Speicher

        07.09.1953 | Par PSKP CK pirmo sekretāru kļūst Ņikita Hruščovs

        Hinzufügen Speicher

        23.12.1953 | Rozstrzelano Ławrientija Berię i sześciu jego współpracowników

        Hinzufügen Speicher

        14.09.1954 | "Sniedziņš" - Sevišķi slepens atombumbas izmēģinājums uz dzīvniekiem un cilvēkiem - ap 43000 upuru

        PSRS tika veikta slepena operācija - Sniedziņš: atombumbas izmēģinājums poligonā, kur dažādos attālumos no epicentra tika izvietotas karaspēka daļas, mājdzīvnieki. Mērķis - pētīt sprādziena efektu. Ap 43000 bojāgājušie.

        Hinzufügen Speicher

        23.10.1956 | Ungārijas pretkomunistiskā revolūcija

        Hinzufügen Speicher

        01.02.2011 | Десталинизации россиского общества Караганова

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter