Paulis Kļaviņš

Mūžībā aizgājis latviešu brīvības cīnītājs, 8 bērnu tēvs, žurnālists, mācītājs un politiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Paulis KĻAVIŅŠ.
Paulis bija organizācijas "Gaismas akcija" dibinātājs un viens no drosmīgajiem LNK atbalstītājiem no Vācijas, okupācijas laikā. 
Bez Pauļa visa pretošanās kustība būtu izskatījusies citāda. Viņš bija domātājs, rīcības cilvēks un iedvesmotājs, īpaši, kad viņa mierīgā, bet pārliecinošā balss ilgus gadus skanēja radio viļņos - "Klusuma balss" no ārzemēm, atmaskojot okupācijas varu un iedrošinot tai nepadoties.
Paulis mira Vācijā, bet izvadīšana notiks Rīgā.
Vissirsnīgākā līdzjūtība bērniem, un visiem tuviniekiem.

***********************

PAULIS KĻAVIŅŠ

teologs, radio darbinieks, politiķis, cilvēktiesību
aizstāvis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995)

Dzimis 1928. gada 1. martā, Rugāju pagasta Dreimanovā, jaunākais no trīs dēliem lauksaimnieka Jāņa un Īdas Kļaviņas (dz. Liepiņas) ģimenē.

1942. gadā pabeidz Rugāju 6-kl. pamatskolu, rudenī sāk mācīties Balvu valsts ģimnāzijā. 2. Pasaules kara notikumi 1944. gadā skolas gaitas pārtrauc.

1944. gadā nonāk vācu Gaisa spēku palīgdienestā Vācijā,

1945. gada aprīlī – ASV armijas kara gūstekņu nometnē Francijā. Tā paša gada rudenī tiek atbrīvots un dodas uz Vāciju.

1949. gadā pabeidz Libekas Latviešu ģimnāziju, Bonnas universitātē sāk studēt teoloģiju un psiholoģiju – to uzskata par nekad nebeidzamu mācīšanās pienākumu. Ir Baltiešu Kristīgo studentu apvienības biedrs, vairākus gadus tās ģenerālsekretārs.

Pēc Rīgas apmeklējuma 1969. gadā sāk darbu R. Vurmbranda dibinātajā organizācijā Palīdzības akcija Martīru Baznīcai” (Hilfsaktion Märtyrerkirche – HMK), sešus gadus vada šīs organizācijas radio darba nozari ar redakcijām 9 Austrumeiropas tautu valodās, ieskaitot baltiešu valodas.
Nodibina un vada "Gaismas Akciju" – kristīgu cilvēktiesību aizstāvēšanas organizāciju, kas izveido slepenu sakaru sistēmu starp latviešiem okupētajā dzimtenē un rietumu valstīs.

Darbojoties abās organizācijās (HMK un „Gaismas Akcijā”) izraisa starptautiskās preses ievērību ar slepeni uzņemtu amatierfilmiņu, kas liecina par padomju režīma soda nometņu pastāvēšanu un ir vizuāls papildinājums tam, ko jau plaši aprakstījis krievu rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins.

1972. gadā Internacionālā Bēgļu misija Briseles Evaņģeliskajā slāvu draudzē ordinē viņu par mācītāju.

Līdz 1991. gadam Paulim Kļaviņam bija aizliegts iebraukt PSRS.

1992. gadā Paulis Kļaviņš atgriežas dzīvot Latvijā. Īsu laiku strādā LR Aizsardzības ministrijā, Informācijas nodaļā kā Ziņu dienesta izveidotājs un vadītājs; 1993. gadā kā Totalitārisma dokumentēšanas centra vadītājs – līdz ievēlēšanai par Kristīgo Demokrātu savienības (KDS) priekšsēdētāju, kas notiek 1993. gada oktobrī, KDS kongresā.

Kopš 1992. gada runā kristīgā radio dialoga ikdienas programmā Jauni Akcenti. Tie dzirdami Latvijas Kristīgajā Radio no rītiem 8.35 (svētdienās 7.45), atkārtojums vakaros 22.00. Paulis Kļaviņš tajos akcentē mazāk ievērotas Svēto rakstu sakarības tiem šī laika kristiešiem, kas patstāvīgi domā un notiekošo kritiski vērtē. Dieva atklāsmi viņš apliecina kā saskanīgu ar zinātnisko pasaules ainu. Bībeles autorus uzskata par Dieva apgarotām personībām un ne tikai par diktātu rakstītājiem. Jaunos akcentus var klausīties arī internetā.

1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, strādā KDS / Zemnieku Savienības frakcijā. Darbība Saeimas komisijās un grupās: Nacionālās drošības komisijas sekretārs, Ārlietu komisijas loceklis, vēlāk Aizsardzības un Iekšlietu komisijas loceklis, Parlamentārais sekretārs Aizsardzības ministrijā.

1995.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (sakarā ar Gaismas Akcijas īstenošanu).

2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, strādā frakcijā Jaunais laiks.

Darbība Saeimas komisijās un grupās:

• Eiropas lietu komisijas un Juridiskās komisijas loceklis.
• Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas loceklis.
• Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs.
• Dalībnieks Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupā, kā arī
• Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupā.

Ģimenes dzīve:
1950. gadā precējies ar Zeltīti, dzim. Kalnieti, kad abi vēl ir studenti Bonnas universitātē. Ģimenē desmit gadu laikā piedzimst astoņi bērni: trīs dēli un piecas meitas. Lai nodrošinātu iztiku, aizvien vairāk pievēršas peļņas darbam celtniecībā. Līdztekus apgūst arhitektūru, izstrādā dzīvojamo ēku projektus. Uzceļ savu ģimenes māju Bonnas pievārtē.

Četri no Kļaviņu ģimenes bērniem ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā.

Vecākais dēls Matīss mirst 2001. gadā helikoptera avārijā 48 gadu vecumā. Vecākā meita Rudīte Brūvere strādā Latvijā kā Vācijas medicīnas skolas sertificēta vecmāte. Viņas pašas ģimenē ir astoņi bērni.

Meita Liene Liepiņa – politiķe, pašlaik ir 8. Saeimas deputāte. Atraitne, viņai ir 4 pieauguši bērni un vēl 2 audžubērni (pieņemti no bāreņu nama, tiem 5 un 8 gadi). 1954.gadā dzimis klavierbūvnieks Dāvids Kļaviņš, kurš 2020.gadā savu klavierbūves uzņēmumu no Ungārijas pārcēla uz Kuldīgu.

Pauļa Kļaviņa tēvs Jānis Kļaviņš – Rugāju pagasta vecākais brīvvalsts gados.

Brālis Jānis Viliberts Kļaviņš – pasaulslavens vēža pētnieks, Dr. medicīnā un Dr. filozofijā, emeritēts profesors (ASV); arī pazīstams dziedātājs (Vīnē apbalvots ar Šūberta zelta medaļu). Saņēmis LR apbalvojumu -Triju Zvaigžņu ordeni.

(apkopots 2004.gada novembris, latvijaslaudis.lv, Ozolkalna pamatskola, Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki. Konsultante skolas direktore Sofija Sudarova. LIIS izstrādne)