Toruņas miera līgums starp Poliju-Lietuvu un Teitoņu ordeni

Pēc ordenim katastrofālās Grīnvaldes kaujas Toruņā (Tornā) 1411. gadā noslēdza Pirmo Toruņas miera līgumu starp Poliju un Lietuvu no vienas puses un Teitoņu (Vācu) ordeni no otras puses. Līguma rezultātā Lietuva atguva tās teritoriju šodienas Lietuvas robežās, jo pirms Grīnvaldes kaujas praktiski visa Lietuvas teritorija, (mūsdienu izpratnē; pirms ziemeļu krusta kariem daļa zemju bija bijušās Kursas vai Zemgales zemes) t.sk. visa Žemaitija bija Teitoņu ordeņa ieņemta.

Līgums pārtrauca tālāku Ordeņa ekspansiju Polijas- Lietuvas zemēs, vienlaikus ļāva ordenim nostiprināties pret arvien biežākajiem uzbrukumiem no Krievijas. Šī iemesla dēļ līgums bija neparasti "mīksts"attiecībā pret gandrīz pilnībā sagrauto Ordeņa karaspēku.

Līguma ietvaros:

• Polija atgrieza Ordenim visus ieņemtos cietokšņus Prūsijā un izveda no turienes visu savu karaspēku
• Polija atbrīvoja visus sagūstītos Ordeņa cilvēkus 
• Maģistram un Ordenim bija jāsamaksā ievērojama izpirkuma nauda (100,000 Prāgas grošus)
• Žemaitija paliek Lietuvas kunigaiša Vītauta valdījumā, taču pēc tā nāves tiek atgriezta Ordenim

Saskaņā ar šo miera līgumu 1411. gadā un Melno miera līgumu 1422. gadā Vācu ordenis atteicās no Žemaitijas, Dienvidkursas un Ņešavas (Nieszawa) un bija spiests samaksāt uzvarētājiem lielu kontribūciju.

***

Ordo fratrum domus Sanctae Mariae Theutonicorum Ierosolimitanorum,

Ordo Teutonicus;

Orden der Brüder vom Deutschen Haus St. Mariens in Jerusalem,

Deutscher Orden,

Deutschherrenorden,

Deutschritterorden,

Deutscher Ritterorden;

OT - Ordo Teutonicus)