Heistingsas kauja

Heistingsas kauja (Battle of Hastings) bija kauja starp Harolda II Godvinsona vadīto anglosakšu armiju un Viljama (Vilhelma) Iekarotāja normāņu karaspēku. Tās iemesls bija Anglijas Karalistes tronis.

Pēc karaļa Edvarda Grēksūdzētāja, kuram nebija mantinieku, nāves 1066. gada sākumā, anglosakši ievēlēja par savu karali Haroldu II, tomēr Edvards Grēksūdzētājs testamentā par troņa mantinieku nosauca savu brālēnu,Normandijas hercogu Viljamu, kurš pārstāvēja normāņus.

1066. gada septembra beigās Viljams ar savu karaspēku izsēdās Anglijas karalistes krastos un devās tās iekšienē.

1066. gada 14. oktobrī anglosakšu un normāņu karaspēks 8 km attālumā no Heistingsas sadūrās kaujā, kurā Harolds II krita un anglosakšu karaspēks tika sakauts.

Viljama pusē cīnījās 7,000 - 12,000 vīru, bet Harolda II no 5,000 līdz 13,000

Šīs uzvaras rezultātā Viljamam atvērās vārti uz Angliju.

Pēc neilgas pretošanās tika pakļauta Londona. Pēc tam anglosakšu aristokrātija atzina Viljama tiesības uz troni un jau 1066. gada 26. decembrī viņš tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I. Anglosakšu valsts tika sagrauta.

Normāņi Anglijā iedibināja feodālismu un spēcīgu, centralizētu karaļa varu pēc Eiropas valstiņu parauga. Šī izmaiņas deva jaunu grūdienu valsts attīstībai un drīz tā piedzīvoja uzplaukumu.