Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas

1911. gada 1. septembrī (pēc vecā stila) Kijevā notika teātra izrāde "Pasaka par caru Saltanu". Tajā piedalījās daudzi aristokrātijas pārstāvji, tai skaitā arī cars Nikolajs II un Ministru prezidents P. Stolipins.

Starpbrīdī pirms otrā cēliena sākumā pie Stolipina piegāja kāds terorists- D. Bogrovs un divreiz izšāva. No tieša trāpījuma sirdī Stolipinu izglāba Sv. Vladimira ordenis, taču tika cauršautas plaušas un citi dzīvībai svarīgi orgāni, tāpēc bezcerīgo operāciju mediķi atteicās veikt. Stolipins nomira dažas dienas vēlāk. Tas kopskaitā bija 18. terorakts, kurš bija vērsts pret viņu.

Lai gan krievu šovinistiskajā presē pamatā tiek uzsvērtas Stolipina kā monarhista- reformatora ieceres, Krievijā Stolipins bija izpelnījies visa veida politisko grupējumu ienaidu- sākot no kreisajiem- marksistiem, anarhistiem un beidzot ar galēji labējiem- Krievijas nacionālo minoritāšu buržuāziju, jo iepriekš kā iekšlietu ministrs Stolipins bija atbildīgs par "melno sotņu" veiktajām linča tiesām, ebreju "pogromiem" un bez tiesas nogalināto tūkstošiem pēc 1905.- 1907. gada revolūcijas.

Ņemot vērā Nikolaja II iekšpolitikas un Krievu-japāņu kara novājināto Krieviju, visasāk pret tās pārvaldi 1905. gadā protestēja marksistu saaģitētie proletārieši Krievijas lielpilsētās un izglītotās Krievijas kolonizētās Rietumu "nomales" - Baltija, Somija, Besarābija, Ukraina. Tāpēc Stolipina āgrārā reforma paralēli saimnieciskajām izmaiņām ietvēra arī bezprecendenta nekrievu "nomaļu" zemju kolonizācijas un rusifikācijas momentu,- sākot no Baltijas un Ziemeļkaukāza un beidzot ar Sibīriju. Reformas rezultātā bija paredzēts pārvietot pat veselas tautas (piemēram, latviešus- uz Arhangeļskas apgabalu), bet to vietā nomitināt krievus.

Pirmais Stolipina "agrāri- nacionālā eksperimenta aizmetnis" Latvijā joprojām saglabājies Ziemeļkurzemē- Virbu pagastā, kur 1908.g. pēc Rīgas- Ventspils dzelzceļai izbūves tika nometināti vecticībnieki, valdībai iepriekš uzpērkot barona fon Hāna zemes un tās izdalot krievu bezzemniekiem, bet aizliedzot iegādāties vietējiem latviešiem, kuri šīs zemes bija iepriekš apstrādājuši. Virbu pagastā ir uzcelta pat vecticībnieku baznīca, kura tiek atjaunota pat 21. gadsimta sākumā, lai gan pašu krievu pagastā palicis maz, un tie paši gandrīz visi pārlatviskojušies.