Maskavijas pirmais mēģinājums iekarot Rīgu cara Alekseja Mihailoviča vadībā

Rīgas aplenkums sākās 22. (30) augustā, un pilsētu aizstāvēja ap 10 000 vīru, to starpā 2000 jātnieku.

Uzbrucēju bija ap 30 000, un jau tajā laikā krieviem ierasti- to skaitā bija daudz nekrievu karavīru- ap 8000 tatāru, kalmiku un kazaku jātnieku.

Galvenā kara apmetne tika izvietota tagadējā Ķengaraga apkaimē, krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē.

Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās - pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju artilērija nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem.

Kā raksta paši krievu iebrucēju hronisti, lielākos zaudējumus viņiem nodarījuši apkārtnēs dzīvojošo latviešu "zemnieku bandas", kurus krievi tradicionāli bija aplaupījuši un slepkavojuši.

"...Но 2 октября рижский губернатор граф Магнус Делагардиг сделал вылазку и нанес большой урон осаждающим. Эта вылазка, шайки крестьян, нападавшие на русских фуражиров, и слухи о подходе большого шведского войска с самим Карлом X Густавом во главе заставили царя снять осаду Риги и отступить в Полоцк..." 

Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz vēlāk nolīdzinātā Kubes kalna (tagad - Esplanādes laukums), tomēr Rīgas cietoksnis bija neieņemams, un 5. oktobrī tika dota pavēle atkāpties.