Olivas miera līgums
Olivas miera līgums (zviedru: Freden i Oliwa, poļu: Pokój oliwski) bija 1660. gada 3. maijā noslēgts miera līgums starp Zviedrijas karalisti no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un Brandenburgu-Prūsiju no otras puses, kas izbeidza Otro Ziemeļu karu (1655-1660). Tas tika noslēgts Olivas klosterī netālu no Dancigas Prūsijā (tagad Gdaņskā Polijā).
Līgumā Polijas karalis Jans II Kazimirs Vāsa atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas karaļa troni.
Tika starptautiski apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Rīgas pilsētu.
Tika starptautiski apstiprinātas Brandenburgas kūrfirsta tiesības uz Prūsiju.
Līgumu parakstīja un apzīmogoja Polijas karalis Jans II Kazimirs, Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs, Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns un Svētās Romas impērijas ķeizars Leopolds I Habsburgs.
Miera līgumi starp citām valstīm
1660. gada 27. maija Kopenhāgenas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju, bet 1661. gada 21. jūnija Kardisas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju. Andrusovas pamiers 1667. gadā pārtrauca karu starp Krieviju un Poliju-Lietuvu.
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Bengt Oxenstierna | |
2 | Magnus Gabriel De la Gardie | |
3 | Jans II Kazimirs Vāsa | |
4 | Jan Leszczyński |