Pirmā iespiestā latviešu valodas vārdnīca Lettus

1632. gadā Zviedru Vidzemi pārvaldīja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs. Viens no likumiem, kas tika pieņemts šajā gadā un attiecās uz visiem iedzīvotājiem, bija tā saucamais "Baznīcas likums", kas pieprasīja visiem iedzīvotājiem prasmi lasīt. Līdz ar to ne tikai Rīgā, kur latviešu skolas pastāvēja jau iepriekš, (piemēram, ir ziņas par "nevācu" skolām Rīgā jau 14. gadsimtā), tādas tika atvērtas arī mazākās apdzīvotās vietās, piemēram, zināms, ka šajā gadā Valmierā tika atvērta zemnieku jeb «nevācu» skola latviešiem. Liela daļa izglītoto latviešu pilsētās gan bieži vien izvēlējās "pārvācoties", jo oficiālajā saziņā tika izmantota vācu valoda.

Lasīprasmes prasība izvirzīja latviešu, līdztekus igauņiem, zviedriem un somiem, starp tajā laikā izglītotākajām tautām Eiropā. Vēlāk, Latvijas teritoriju okupējot Krievijai, un ievērojami ierobežojot latviešu zemnieku tiesības laukos (pilsētās latvieši bija un palika brīvi ļaudis) cenšanos pēc izglītības mazināja, taču līdz pat 20. gadsimta sākumam latvieši saglabāja izglītotākās tautas  / teritorijas statusu. Pretstatā, Krievijas iedzīvotāju vairums līdz par Oktobra apvērsumam bija analfabēti un pat lielpilsētās- Maskavā, Pēterburgā,- lasītprasmes līmenis bija zemāks, kā Vidzemē, zemniekus ieskaitot.

***

1638. — Lettus, das ist Wortbuch sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache. Rīga, 1638. (Pilnais nosaukums: "Lettus, Das ist Wortbuch Sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache; Allen und jeden Ausheimischen die in Curland/Semgallen und Lettischen Liefflande bleiben und sich redlich nehren wollen zu Nutze verfertigt Durch GEORGIVM MANCELIVM Anno M. DC. XXXVIII").

G. Mancelis- radījis pirmo vācu-latviešu valodas vārdnīcu, kuras pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu, piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem. Atsevišķā vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisku materiālu.

***

• 1203. g. — pirmā droši zināmā grāmata Latvijas teritorijā. Kaupo ar Turaidas priesteri Teoderihu viesojoties pie pāvesta Inocenta III, bīskapam Albertam tika nosūtīta Bībele.
• 1225. — 1227. g. tiek sarakstīta pirmā grāmata Latvijas teritorijā — Indriķa hronika.
• 1524. g. — 6. martā pēc rātes locekļa Paula Dreilinga norādījumiem mācītājam Nikolajam Rammam tika nodotas pirmās grāmatas, lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam un Rīgā tiek izveidota pirmā publiskā bibliotēka Latvijā.
• 1585. g. — tiek izdots Pētera Kanīzija katoļu katehisma tulkojums latviešu valodā, pirmā droši zināmā drukātā grāmata latviešu valodā.
• 1588. g. — tiek izveidota pirmā grāmatu spiestuve Latvijas teritorijā, N. Mollīna tipogrāfija Rīgā.
• 1615. g. — tiek izdota pirmā Latvijas teritorijā latviešu valodā iespiestā grāmata — baznīcas rokasgrāmta.
• 1638. g. — tiek izdota pirmā latviešu valodas vārdnīca — G. Manceļa "Lettus".
• 1649. g. — tiek izdota pirmā vēstures grāmata par latviešiem — P. Einhorna "Historia Lettica".
• 1685. — 1691. g. — Ernests Gliks pirmo reizi iztulko pilnā apjomā latviešu valodā Bībeli.

Sākot ar 18. gadsimtu latviešu lasītprasme arī latviski jau bija sasniegusi pietiekamus apjomus, lai sāktu parādīties periodiski izdevumi latviski. Viens no pirmajiem šobrīd apzinātajiem latviešu periodikas izdevumiem, bija žurnāls "Latviešu Ārste", kuru sāka izdot 1768. gadā.