ua

Aleksandrs Demčenko

Добавить новую картинку!
Дата народження:
06.01.1954
Дата смерті:
12.02.2020
Поховання дата:
19.02.2020
Дівоче прізвище персони:
Александр Демченко
Категорії:
, , Кінооператор, Пов'язані в Латвію, Режисер, кінорежисер
Громадянство:
 українець
Кладовище:
Встановіть кладовищі

Kino režisors un operators

Aleksandrs Demčenko dzimis Dņipropetrovskā, Ukrainā, tur mācījies teātra skolā, kuru absolvējis 1974. gadā.

1980.gadā ieradās Rīgā, lai pievienotos slavenajai Ulda Veispāla kaskadieru grupai, kuras sastāvā filmējies daudzās filmās.

Paralēli 1980.-1985.gadā strādājis Rīgas kinostudijā par gaismotāju.

1981.-1987. studējis režiju Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā.

1985. gadā sāka režisora asistenta darbu izcilā dokumentālista Jura Podnieka filmēšanas grupā, piedaloties filmu

  • 1985. g. “Veļ Sizifs akmeni”
  • 1986.g. “Vai viegli būt jaunam”,
  • 1989.g. “Mēs”,
  • 1991.g.  “Impērijas gals”
  • un citu veidošanā.

Kad Podnieka grupa astoņdesmito gadu beigās sāka filmēt PSRS karstajos punktos, Demčenko uzsāka darbu arī ar operatora kameru.

Tieši viņš 1991.gada janvārī Viļņā uzņēma un izglāba kadrus, kas visai pasaulei pavēstīja par tanku un demonstrantu asiņaino sadursmi pie Viļņas televīzijas, par ko apbalvots ar Lietuvas Repulikas 13. janvāra sudraba piemiņas medaļu.

Pēc Viļņas grupa atgriezās uz Rīgas barikādēm, kur filmēja arī skarbo apšaudi Bastejkalnā 20. janvārī.

Apbalvots ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes numurs – 566.

1986. gadā notika Černobiļas AES 4.bloka katastrofa, kuru astoņas reizes filmēja arī Jura Podnieka grupa. Uzfilmētais unikālais materiāls izmantots filmā “Mēs” un arī citās. Černobiļā Aleksandrs Demčenko saņēma starojumu, no kā radās vēlākās veselības problēmas.

2006. gadā apbalvots ar Viskrievijas patriarha goda rakstu par veikto darbu Černobiļas AES seku likvidācijas dokumentēšanā un “Goda zīmi” par lielu personīgo ieguldījumu informācijas atspoguļošanā masu medijos, aktīvu sabiedrisko darbu, sakarā ar Černobiļas AES avārijas 20. gadadienu.

1987.- 1990. gadā Demčenko filmēja Karabahas karadarbības sākumu, zemestrīces seku likvidēšanu Ļeņinakanā, Kirovokanā, Spitakā.

1991.- Augusta puča notikumu hroniku, asiņaino notikumu hroniku Tbilisi u.c.

1992.- 1998. filmējis kara darbību Čečenijā, Abhāzijā, Dienvidslavijā, Bosnijā – pirmās Latvijas Republikas IFOR rotas ietvaros, sacelšanos Dušanbē (Tadžikijā) un citus notikumus.

Līdz 2008. gadam piedalījies arī daudzu Latvijas filmu veidošanā kopā ar režisoriem Antru Cilinsku, Pēteri Krilovu, Dzintru Geku un citiem, kā arī pašaizliedzīgi rūpējies par Jura Podnieka piemiņas kopšanu.

1990. gadā apbalvots ar kino profesionālo medaļu “Lielais Kristaps” par labāko režisora asistenta darbu filmās “Krustaceļš” (1990.) un “Mēs” (1989. gadā tapusi BBC filma par PSRS un tās sabrukšanu 5 sērijās).

1991.gadā viņam piešķirta medaļa “Lielais Kristaps” par drosmi un pašaizliedzību filmēšanas procesā.

kopš 2002.gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs 

2009.gadā kļuvis par Latvijas Republikas Viestura ordeņa kavalieri par drosmi un pašaizliedzību Baltijas valstu neatkarības atgūšanā.

Izvadīšana 19. februārī plkst. 14 no Rīgas I Meža kapu kapličas.

Джерело: news.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Romāns GrabovskisRomāns GrabovskisКоллега08.11.194528.11.2017
        2Gvido ZvaigzneGvido ZvaigzneКоллега01.05.195805.02.1991
        3Andris SlapiņšAndris SlapiņšКоллега29.12.194921.01.1991
        4Juris PodnieksJuris PodnieksКоллега05.12.195023.06.1992

        06.07.1985 | Grupas "Pērkons" koncerts Ogres estrādē

        Pēc grupas "Pērkons" uzstāšanās Ogres estrādē grupas fani koncertā gūto emociju uzplūdā, vēršoties pret pastāvošo komunistisko iekārtu, izdemolēja divus pasažieru vilciena vagonus. Vainīgos atrada. Tiesāja un bargi. Paraugrāva, ja pareizi atceros, notika Siguldas Tautas tiesā.

        Розмістити спогади

        26.04.1986 | Černobiļas atomkatastrofa

        Plkst. 1:23:47, veicot astotā turboģeneratora izmēģinājumu, ceturtajā energoblokā notiek sprādziens. Pilnībā tiek iznīcināts reaktors, daļēji sabrūk ceturtā energobloka ēka. Vairākās vietās izceļas ugunsgrēks. Līdz pieciem rītā notiek ugunsgrēka dzēšanas darbi.

        Розмістити спогади

        26.01.1987 | Rīgas kinoteātros sāka demonstrēt režisora Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam?”

        Розмістити спогади

        09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi

        Розмістити спогади

        23.08.1989 | Baltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь

        Розмістити спогади

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Розмістити спогади

        20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.

        Розмістити спогади

        21.01.1991 | Melnais vai Asiņainais janvāris Baku

        Розмістити спогади

        19.08.1991 | Augusta pučs

        Розмістити спогади

        11.12.1994 | Sākās 1. Čečenijas karš

        Розмістити спогади

        11.07.1995 | Srebreņicas slaktiņš

        1995. gadā Serbijas karavīri Srebrenicas apkaimē nogalināja 8000 sagūstītu Bosnijas vīriešu un zēnu. Tas ir lielākais uz nacionālismu balstīts masu slepkavības akts kopš Otrā Pasaules kara. 2015. gada jūnijā ANO tika iesniegts priekšlikums atzīt šo masu slepkavību par genocīda aktu, bet tas tika noraidīts ar Krievijas veto. Kā zināms, Krievija aktīvi atbalstīja serbijas nacionālistus un slepkavībās piedalījās arī Krievijas "instruktori". Līdzīgi kā Krievija, par šī slepkavības fakta neatzīšanu par genocīdu iestājās arī īpatnējais "holokausta eksperts" ASV- Zurofs Nespējot pieņemt kopēju lēmumu ANO, 2015. g. vasarā ASV senāts un Eiropas Parlaments pieņēma atsevišķas rezolūcijas, kurās šis gencīda fakts tiek atzīts.

        Розмістити спогади

        06.08.1996 | Operācija "Džihads". Ičkērijas (Čečenijas) armija 2 nedēļu laikā atbrīvo Grozniju no krievu karaspēka

        Розмістити спогади

        16.01.2016 | Doma laukumā uzliktas barikādes, lai atgādinātu par Atmodu

        Розмістити спогади

        31.12.2020 | 2020.gadā mirušie

        Розмістити спогади

        Ключові слова