Kārlis Skalbe

Es nepieminu ļaunu. Viņi vēl nezina, kā sāp. Viņi grib redzēt sāpes un priecājas, kad kaķis mokās. Gan dzīve ievainos viņu jaunās dvēseles un tie zinās, kā sāp.

Kaķītis

Kārlis Skalbe bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.

Skalbe ir dzimis kalēja Jāņa Skalbes (1833-1888) un viņa sievas Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Vecpiebalgas "Incēnos", mācījās Veļķu pagastskolā (1887–1890) un Vecpiebalgas draudzes skolā (1890–1896).

Strādāja par laukstrādnieku un rakstveža palīgu pie Pētera Blaua līdz 1901. gadam, kad ieguva tautskolotāja tiesības un sāka strādāt par skolotāju Ērgļu pagastskolā (1901–1904).

1905. gada revolūcijas laikā bija žurnāla Kāvi redaktors. Pēc represiju sākšanās un žurnāla aizliegšanas 1906. gadā emigrēja uz ārzemēm, dzīvoja Šveicē, Somijā un Norvēģijā.

1909. gadā atgriezās Latvijā un tika notiesāts uz 1,5 gadu sakarā ar apsūdzību agrāk rediģētā žurnāla “Kāvi” lietā.

No 1910. gada bija precējies ar tulkotāju Lizeti (dzimušu Erdmani) Skalbi (1886 - 1972). Dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910-1986), žurnālists un agronoms, meita Ilze (Skalbe) Legzdiņa (1912-1996)

No 1911.g. decembra —1913. g.februārim atradās apcietinājumā.

Pēc atbrīvošanas un 1. pasaules kara laikā strādāja dažādās avīzēs. Iestājās par Latvijas neatkarības ideju, bija Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts.

1920.—1940. gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs.

1928.—1935. gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs,

1942.—1944. gadā vadīja literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts.

1944. gadā emigrēja uz Zviedriju, kur turpināja sabiedrisko darbu līdz savai nāvei 1945. gada 15. aprīlī.

1992. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja paša izraudzītā vietā Vecpiebalgas Saulrietu mājās , kur kopš 1987. gada darbojas K. Skalbes memoriālais muzejs. [2]

No 1910. gada bija precējies ar tulkotāju Lizeti (dzimušu Erdmani) Skalbi (1886 - 1972). Dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910-1986), žurnālists un agronoms, meita Ilze (Skalbe) Legzdiņa (1912-1996).

Dzeja

• Pie jūras (1898)
• Cietumnieka sapņi (1902)
• Kad ābeles zied (1904)
• Zemes dūmos (1906)
• Veļu laikā (1907)
• Emigranta dziesmas (1909)
• Sirds un saule (1911)
• Sapņi un teikas (1912)
• Daugavas viļņi (1918)
• Pēclaikā (1923)
• Vakara ugunis (1927)
• Zāles dvaša (1931)
• Klusuma meldijas (1941)

Pasakas

• Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (1904)

• Ezerieša meita (1907)
• Pazemīgās dvēseles (1911)
• Ziemas pasakas (1913)
• Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas (1924)
• Muļķa laime (1932)
• Garā pupa (1937)
• Pasaka par zelta ābeli
• Kaķīša dzirnavas

• Pelnrušķīte
• Klusais burvis

Publicistika

• Mazās piezīmes (1920)

Kopoti raksti

• Raksti, 1—2. R.: D.Zeltiņš (1906 - 1910)
• Kopoti raksti, 1—5. R. (1922 - 1923)
• Kopoti raksti, 1—10. R. (1938 - 1939)
• Raksti, 1—6. Stokholma (1952 - 1955)
• Pasakas. R.: LVI (1957)
• Dzeja. R.: LVI (1957)
• Saules vārdi (dzejas izlase). R.: Liesma (1969)
• Pasakas. R.: Liesma (1979)
• Dzīvības siltums (stāsti un tēlojumi). R.: Liesma (1980)
• Pasakas (izlase). R.: Atēna (1998)
• Pasakas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (1998)
• Mūža raksti, 1—12. R.: Elpa (2001)