Pierre I le Grand
Pierre I le Grand
- Date de naissance:
- 30.05.1672
- Date de décès:
- 08.02.1725
- Noms supplémentaires:
- Peter der Große, Peter the Great, Pēteris I Romanovs, Император Пётр I, Пётр I Великий, (Пётр Алексеевич) Отец Отечества, Император Всероссийский, Петр Великий, Pēte
- Catégories:
- Aristocrate, Empereur, Liée à la Lettonie, Membre du gouvernement, Politicien, Soldat, Tsar ( roi)
- Nationalité:
- allemand, russe
- Cimetière:
- Sts Peter and Paul Cathedral
Pierre Ier (en russe : Пётр Алексеевич Романов, Piotr Alekseïevitch Romanov), plus connu sous le nom de Pierre le Grand (en russe : Пётр Великий, Piotr Veliki), né le 9 juin (30 mai) 1672 à Moscou et mort le 8 février (28 janvier) 1725 à Saint-Pétersbourg, fils d'Alexis Ier (1629-1676), devient tsar de Russie en 1682 et reçoit le titre d'empereur de toutes les Russies en 1721.
Fondateur de Saint-Pétersbourg, il a profondément transformé son pays et mené une politique expansionniste qui a fait de la Russie une puissance européenne.
Sources: wikipedia.org, news.lv
| Titre | De | À | Images | Langues | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Alūksne Castle. Schloss Marienburg | 00.00.1342 | 00.00.1702 | en, lv | |
 | Église de l'Incarnation de Doubrovitsy | fr, lv, ru | |||
 | Кунсткамера, Санкт-Петербург | ru |
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Aleksejs I Romanovs | Père | |
| 2 |  | Царевич Алексей Петрович | Fils | |
| 3 |  | Piotr Alexandrovitch Roumiantsev | Fils | |
| 4 |  | Анна Петровна | Fille | |
| 5 |  | Elizabete I Romanova | Fille | |
| 6 |  | Ivans V Romanovs | Frère | |
| 7 |  | Marta Skavronska (Krievijas Katrīna I) | Femme | |
| 8 |  | Евдокия Лопухина | Femme | |
| 9 |  | Anna Ivanovna | Nièce | |
| 10 |  | Katrīna Joanovna Romanova | Nièce | |
| 11 |  | Алексей Разумовский | Gendre | |
| 12 |  | Карл Фридрих Гольштейн-Готторпский | Gendre | |
| 13 |  | Екатерина Румянцева | Belle-fille | |
| 14 |  | Mihails Romanovs | Grand-père | |
| 15 |  | Peter III Fjodorowitsch | petit-fils | |
| 16 |  | Pierre II | petit-fils | |
| 17 |  | Великая княжна Наталья Алексеевна | petite fille | |
| 18 |  | Anna II Romanova | petite fille | |
| 19 |  | Maria Rumyantseva | Partenaire | |
| 20 |  | Fjodor Romanow | grand-père | |
| 21 |  | Инокиня Марфа | grand-mère | |
| 22 |  | Paul I | Arrière petit-fils | |
| 23 |  | Abraham Hannibal | Ami | |
| 24 |  | Frédéric II Casimir Kettler | Ami | |
| 25 |  | Александр Меншиков | Employé | |
| 26 |  | Ludvigs Hesens no Homburgas | Employé | |
| 27 | Hermann von Brevern | Employé | ||
| 28 |  | Boris Cheremetiev | Employé | |
| 29 |  | Johans Patkuls | Employé |
27.08.1689 | Pēteris I veic apvērsumu un sagrābj Krievijas troni
1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām - Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza Hovanska komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu Novodjevičjes klosterī (Новодевичий монастырь), cars Ivans V de jure statusu nemainīja, taču de facto tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, eiropofils kņazs Goļicins tika izsūtīts trimdā, bet enciklopēdistam Medvedjevam nocirta galvu, kuru sev izlūdzās patriarhs. Valsts pārvaldes augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas.
25.04.1697 | Liepājā ierodas Krievijas cars Pēteris I, kurš apmetas madame Hoyer viesnīcā, Kungu ielā 24
28.08.1698 | Pētera I ukazs par bārdas aizliegumu un obligātu "vācu" apģērbu valkāšanu krievu aristokrātijai
20.12.1699 | Pēteris I izdod pavēli par Jaunā gada pārcelšanu Krievijā no 1. septembra uz 1. janvāri
02.01.1700 | Ar Pētera I ukazu Jaunais gads un jaunais gadsimts Krievijā sākas 1. janvārī
11.02.1700 | Lielais Ziemeļu karš: Kara sākums
Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem starp Zviedriju un Krieviju par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
04.07.1701 | Rīgā ar savu karaspēku (7000 vīru) ierodas Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš sāk gatavoties Spilves kaujai pret apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem
10.07.1701 | Kauja par Lucavsalas atbrīvošanu
19.07.1701 | Schlacht an der Düna
Die Schlacht an der Düna am 8. Juli (jul.)/ 19. Juli (greg.) 1701 im Großen Nordischen Krieg endete mit einem Sieg der schwedischen Armee unter Karl XII. über die Sächsisch-Polnische Kronarmee. Der Ort der Schlacht war am Fluss Düna (lettisch Daugava) die bei Riga in die Ostsee mündet.
26.08.1702 | Lielais Ziemeļu karš: Alūksnes kapitulācija
26.05.1703 | Peter I of Russia decides to build Petro-Pavlovsk fortress. The birthday of St. Petersburg
26.07.1704 | Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku
Izmantojot nesaskaņas Lietuvas Polijas un Zviedrijas starpā par Polijas- Lietuvas troni, Krievijai izdevās veiksmīgi izprovocēt nesaskaņas, ne tikai starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, bet arī starp Poliju un Lietuvu. Rezultātā, Krievijai izdevās novājināt daudz attīstītākās par Krieviju Rietumu valstis un iekarot Krievijai izeju uz Baltijas jūru. Kaujā pie Jēkabpils Pētera I vadītais krievu iebrucēju karaspēks gan cieta neveiksmi, kas uz 6 gadiem aizkavēja Livonijas un uz 91 gadu- Kurzemes - Zemgales hercogistes okupāciju.
09.08.1704 | Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni
16.07.1705 | Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus
03.11.1708 | Baturinas slaktiņš. Maskavijas spēki iznīcina Ukrainas hetmaņa Mazepas galvaspilsētu Baturinu, nogalinot visus tās 15,000 iedzīvotājus
08.07.1709 | Lielais Ziemeļu karš: Poltavas kauja
15.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem
17.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus
1710. gada 14. jūlijā Šeremetjevs, kurš vada krievu spēkus, ieņem Rīgu. 17. jūlijā garnizons tiek nodots viņa rokās.
12.09.1713 | Krievija iekaro daļu Azerbaidžānas. Persija spiesta atdot Kaspijas jūras piekrasti ar Baku
Krievu - Turku karš (1710-1713), lai gan notika Eiropas dienvidos, tiek uzskatīts par Ziemeļu kara sastāvdaļu. Kara rezultātā Krievija Pētera I vadībā iekaroja Zviedrijas pārvaldībā esošo somu un igauņu apdzīvoto Ingriju (Pēterburgas apgabals), daļu Karēlijas; daļu Livonijas (Igaunija, Vidzeme), kā arī atņēma Persijai Kaspijas jūras piekrasti.
31.01.1714 | Pēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju Krievijā
Pēteris I atvēra Kunstkameru, jeb pirmo muzeju Krievijā ar 1714. gada 31. janvāra pavēli par tās izveidošanu. 10 gadus vēlāk tā kļuva par Pēterburgas (Krievijas) Zinātņu akadēmijas pamata bāzi.
