Nikolauss Mollīns saņem karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas
Pirmā grāmatu tipogrāfija Rīgā. Grāmatas vairs nav jāpārraksta tikai rokrakstā...
Pēc Dāvida Hilhena uzaicinājuma 1588. gadā Mollīns pārcēla savu grāmatu spiestuvi no Holandes (Antverpenes, vēlāk Dordrehtas) uz Rīgu, kur Kalendāra nemieru laikā iespieda Rīgas rāti atbalstošus rakstus.
Pēc Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda III rīkojuma Rīgai 1590. gadā piešķīra grāmatu iespiešanas privilēģiju.
Rāte 1591. gadā Mollīnu apstiprināja par pilsētas grāmatu iespiedēju, regulēja zeļļu skaitu spiestuvē un grāmatu cenu, maksāja Mollīnam algu un deva dzīvokli. Spiestuve atradās Krāmu ielā tagadējā Vecrīgā, tajā atradās divas spiedes un grāmatu tirgotava. Pilsētas rātei nācās aizstāvēt Mollīnu no jezuītu kolēģijas uzbrukumiem un sūdzībām Varšavas galmā, jo viņš atļāvās drukāt luterāņu konfesijai atbilstošas grāmatas.
Lai nostiprinātu savu tipogrāfiju 1594. gadā saņēma 400 dālderu lielu aizdevumu.
Mollīns iespiedis apmēram 180 darbu latīņu, vācu un latviešu valodā — baznīcas grāmatas un sprediķus, kalendārus, politiskus traktātus, humānistu literatūru, Rīgas Domskolas mācīblīdzekļus, daudz svinību sacerējumu Rīgas pilsētas vadības un iedzīvotāju vajadzībām
