Яніс Петерс
- Дата народження:
- 30.06.1939
- Дата смерті:
- 27.01.2025
- Дівоче прізвище персони:
- Jānis Peters
- Додаткові імена:
- Янис Петерс
- Категорії:
- , , Віршописець, Депутат Парламенту, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Державний та компартійний діяч, Заступник, Комуніст, Письменник, Політик, Посол, громадський діяч, публіцист
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Rīgas Raiņa kapi
Я́ніс Пе́терс (латис. Jānis Peters; нар. 30 червня 1939, Прієкуле) — латвійський поет, публіцист, радянський політик і латвійський дипломат та громадський діяч.
Перший посол незалежної Латвії в новій Росії. Провідна фігура Латвійського народного фронту. На вірші Петерса, Раймонд Паулс писав музику. Редактор відділу прози «Ļeņina Ceļš» (1963–1964), «Cīņa» (1964–1967) і журналу «Zvaigzne». Перший секретар Спілки письменників Латвійської РСР (1985–1990).
Твори
- «Kaist pīlādzis sniegā» Liepājas laikr. «Komunists» 196l.24.II.
- «Dzirnakmens» (1968);
- «Asinszāle» (1970);
- «Mans bišu koks» (1973);
- «Priekšnojautas» (1979);
- «Modinātāju remonts»(1980);
- «Izlase» (1982);
- «Tautas skaitīšana» (1984);
- «Trīs dārgas mantas» (1984);
- «Kovārnis korī» (1988);
- «Es tevi mīlu», izd.Jumava(1998);
- «Baltijas toverī sālīti…» (разом з D. Avotiņu, 1973) — apraksti;
- «Kalējs kala debesīs» (1981) — esejas;
- «Balta ziemeļu sūna» (1977, про К. Валдемара),
- «Līdz durvīm septiņi soļi» (1980).
Джерело: wikipedia.org, news.lv, lursoft.lv
| назва | з | до | зображень | мови | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Liepājas Raiņa 6. vidusskola | 20.06.2000 | lv |
15.12.1982 | Komēdija "Īsa pamācība mīlēšanā"
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
22.07.1988 | Inga Helmane un Ziedonis Čevers: Baidies no vienaldzīgajiem!
Šoreiz savas pārdomas par Tautas fronti lūdzām izteikt komjaunatnes pilsētas komitejas pirmo sekretāru ZIEDONI ČEVERU.
01.10.1988 | Mikhail Gorbachev became Chairman of Presidium of Supreme Soviet, USSR
07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā
Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
13.01.1991 | Vilniuse veresaun
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS
ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju.
20.11.1991 | Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās
31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu
1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.
