Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes

Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.

Adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.

Pirms Latvijas universitātes atklāšanas, Latvijas teritorijā senāka augstskola bija Academia Petrina Jelgavā (1775-1806)

1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu, bet augstskolas svinīgā atklāšana notika 1775. gada Pēterdienā — 29. jūnijā. Pirms tās latviešiem bija pieejama Igaunijā 1632. gadā dibinātā Tartu universitāte. 

1524.g.

Senākā Latvijas Universitātes struktūrvienība ir LU Akadēmiskā bibliotēka, kas kā Bibliotheca Rigensis dibināta jau 1524. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā.

1862.g.

Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862. gadā dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu.

1919.g.

1919. gada 8. februārī Krievijas izveidotā Stučkas Latvijas SPR marionešu valdība parakstīja dekrētu par Rīgas Politehniskā institūta (precīzāk, vācu okupācijas iestāžu dibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas) likvidēšanu un valsts Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā.

1919. gada 22. maijā Latvijas Landesvēram izdevās Rīgu no krievu marionešu valdības atbrīvot, un pēc uzvaras Cēsu cīņās pār no Landesvēra nodalījušos Bermonta Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju

 1919. gada 8. jūlijā Rīgā atgriezās K. Ulmaņa Pagaidu valdība  

1919. gada 28. septembrī notika Latvijas Augstskolas atklāšana notika.

1923.g.

Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte (vācu: Die lettländische Universität in Riga)

1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā, jaunizveidotā LPSR valdība likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdevēja to par Latvijas Valsts universitāti.

No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un mācībspēki,

1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā

1942. gadā augstskolai tika piešķirts Rīgas Universitātes nosaukums, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU mācībspēki, bet

1944.-1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm devās līdz 60 - 65% Latvijas Universitātes mācībspēku.

No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (krievu: Латвийский государственный университет им. П. Стучки).

1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas mūsdienās ir kļuvis par Rīgas Stradiņa universitāti.

1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas Rīgas Politehniskajā institūtā (Tagad Rīgas Tehniskā universitāte).

1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī