Pastāsti par vietu
lv

Pirmie soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Kurzemes Pagaidu zemes padome

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
27.04.1917

Kurzemes Zemes padome vai vēlāk Kurzemes Pagaidu zemes padome (Временный земский совет Курляндской губернии) bija 1917. gada 27. aprīlī tobrīd vēl Krievijas impērijas kontrolētajā Tērbatā ievēlēta Kurzemes pašpārvaldes institūcija, kas atbalstīja Latvijas apvienošanās un pašnoteikšanās idejas. Tā kā Kurzemē 118 gadus ilgušo (kopš 1795. gada, kad Krievija anektēja Kurzemes - Zemgales hercogisti), krievu okupāciju  bija nomainījusi vācu okupācija, padome sākotnēji kārtoja tikai Kurzemes bēgļu lietas Krievijā.

Pēc Februāra revolūcijas 27. aprīlī (10. maijā) aptuveni 170 000 Kurzemes guberņas bēgļu un latviešu strēlnieku ievēlētie 313 pārstāvji Kurzemes Zemes sapulcē Tērbatā ievēlēja Kurzemes Pagaidu zemes padomi ar 60 deputātiem. Zemes padomē ievēlēja arī nākamos Latvijas Republikas prezidentus Jāni Čaksti un Albertu Kviesi.

Jānis Čakste bija Kurzemes galvenais pārstāvis sadarbībai ar Krievijas Pagaidu valdības oficiālajām iestādēm. Pēc tam Pagaidu valdība iecēla viņu par Kurzemes novada komisāru, kas pārņēma Kurzemes gubernatora pilnvaras. Kurzemes gubernatora kanceleja un pakļautās iestādes šajā laikā bija evakuētas uz Tērbatu, bet oktobra sākumā tās pārcēlās uz Kazaņu.

Savukārt 1917. gada 28. jūnijā (11. jūlijā) lielinieku organizētajā Kurzemes evakuēto iedzīvotāju kongresā Maskavā tika ievēlēta Kurzemes Evakuēto iedzīvotāju padome ar 40 deputātiem un 15 locekļu izpildkomiteju, kas tā arī nekādu darbību neuzsāka.

Pēc Kurzemes landtāga 1917. gada 18. septembra lēmuma ķeizariskās Vācijas karaspēka okupētajā Jelgavā 21.-22. septembrī sanāca Kurzemes Zemes sapulce ar 80 pārstāvjiem, no kuriem 27 bija muižniecības, 27 zemnieku, 17 pilsētu, 5 Kurzemes bruņniecības, 4 luterāņu baznīcas un 1 katoļu baznīcas priekšstāvji.

No tiem tikai 28 bija latvieši, galvenokārt pagastu vecākie.

1917. gada oktobrī padome evakuējās uz Kazaņu un no turienes piedalījās LPNP darbā.

1917. gada 4. oktobrī sapulce ievēlēja Kurzemes Zemes padomi (vācu: Kurländischer Landesrat) ar 20 deputātiem, pret kuru asi vērsās Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome.

Šajā Kurzemes Zemes padomē bija:

  • Liepājas domes priekšsēža biedrs Andrejs Bērziņš,
  • Kandavas luterāņu mācītājs Aleksandrs Bernevics,
  • Kurzemes evaņgēliski luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents Bernhards Bernevics,
  • pagasta vecākais K. Bīlands, 
  • Lielbērzes muižas īpašnieks barons F. fon Fītinghofs,
  • barons Rūdolfs fon Grothuss,
  • barons Kuno fon Hāns,
  • Jelgavas mācītājs Jasens,
  • prāvests O. fon Laudons, 
  • Kuldīgas advokāts E. Līčs, 
  • Jaunmuižas īpašnieks kņazs Vilhelms von Līvens, 
  • Dzērves muižas īpašnieks barons N. fon Manteifels,
  • Liepājas pilsētas galva V. Melvils, 
  • Meiru muižas īpašnieks barons Aleksandrs fon Rādens,
  • barons Arveds fon Rādens,
  • pagasta vecākais J. Ramanis,
  • Jelgavas pilsētas galva G. Šmidts,

pagastu vecākie

  • J. Šmits,
  • A. Vēžnieks,
  • E. Ziemelis un
  • T. Zīriņš un citi.

 Pēc Vācijas karaspēka Rīgas operācijas Kurzemes Zemes padome pieņēma lēmumus par Kurzemes un pat visas Latvijas pievienošanu Vācijas valstu savienībai.

1917. gada decembrī sākās Brestļitovskas miera sarunas, kurās vācu puse ieteica Krievijai

"ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".

Vācu militārā pārvalde 1918. gada 14. februārī sasauca pirmo Zemes padomes sēdi, bet 8. martā otro sēdi, kas proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.

No Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas zemes padomēm izveidotā "Apvienotā Zemes padome" (Vereinigter Landesrat) 1918. gada 12. aprīlī nolēma izveidot Baltijas hercogvalsti un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā.

Padome izveidoja pastāvīgi darbojošos komisiju ar B.Bernevicu, A.Rādenu, G.Šmitu un A. Vēžnieku kā tās locekļiem.

***

Vienlaikus ar Kurzemes Pagaidu zeme padomi Rēzeknē tika izveidota Latgales Pagaidu zemes padome

Tā tika izveidota 1917. gada 27. aprīlī Pirmajā Latgales latviešu kongresā Rēzeknē un tajā bija 60 deputātu vietas, no tām 24 bija rezervētas poļu, krievu un ebreju minoritātēm.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Franci Trasunu, kas pārsvarā uzturējās Pēterburgā. Padomes administratīvās un saimniecības lietas Rēzeknē vadīja valdes sekretāre Valērija Seile (Seilis). Padomes sesijas notika 1917. gada 9. jūnijā, 20. septembrī un 26. novembrī. Latgales Zemes padomes mērķis bija pārņemt zemstes iestāžu funkcijas, taču Krievijas Pagaidu valdība neatzina šo padomi par pašvaldības institūciju. Zemes padome iesniedza Kerenska pagaidu valdībai memorandu par Latgales atšķiršanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai, vēlāk prasību izveidot atsevišķu Latgales vēlēšanu iecirkni Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās, taču Krievijas valdība to neatbalstīja.

***

Jau iepriekš bija nodibināta Vidzemes Zemes padome.

Vidzemes Pagaidu zemes padome  bija 1917. gada 26. (13. martā pēc VS) martā ievēlēta Vidzemes guberņas pašpārvaldes institūcija, kas sākotnēji atbalstīja Latvijas apvienošanās un pašnoteikšanās idejas, bet vēlāk nokļuva Krievijai simpatizējušo latviešu lielinieku ietekmē un 1918. gada 2. janvārī nodeva savas funkcijas Iskolatam.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
2Vissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgumsVissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgums26.11.1990lv
3Patriotiski latviešu jaunieši novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekliPatriotiski latviešu jaunieši novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli08.05.1988lv
4Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
5Neatkarību iegūst - bijušās Kurzemes kolonija Jaunkurzeme (1639.-1693.) TobagoNeatkarību iegūst - bijušās Kurzemes kolonija Jaunkurzeme (1639.-1693.) Tobago31.08.1962lv
6Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
7Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”01.09.1939lv
8 Apstiprināti Jelgavas un Liepājas pilsētu karogi Apstiprināti Jelgavas un Liepājas pilsētu karogi25.10.1938lv
9ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
10Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšanaPēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana26.01.1921en, lv
11Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgumsTiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums11.08.1920lv
12Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgumsNoslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgums12.06.1920lv
13Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem30.01.1920lv, ru
14Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem03.01.1920lv, pl, ru
15J. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemJ. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem30.12.1919lv, pl
16Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņasBermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas30.11.1919lv
17Bermontiāde: Latvija piesaka karu VācijaiBermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai25.11.1919en, lv
18Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka21.11.1919lv
19Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiemBermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem11.11.1919en, lv, pl, ru
20Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastuBermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu08.10.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Alberts KviesisAlberts Kviesis22.12.188109.08.1944de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    2Ervīns RārsErvīns Rārs23.01.188016.04.1919lv, ru
    3Jānis ČaksteJānis Čakste14.09.185914.03.1927lv
    Birkas