Boris Pugo
- Birth Date:
- 19.02.1937
- Death date:
- 22.08.1991
- Patronymic:
- Karlovich
- Extra names:
- Boriss Pugo, Boris, Борис Карлович Пуго, Puga, Борис Пуго, Бори́с Ка́рлович Пу́го, ( латыш. Boriss Pugo )
- Categories:
- Colonel, Communist, Communist Party worker, KGB, Minister, Public figure
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Troyekurovskoye Cemetery
Boris Karlovich Pugo, OAN (Latvian: Boriss Pugo, Russian: Борис Карлович Пуго; 19 February 1937 – 22 August 1991) was a Soviet Communist politician of Latvian origin.
Biography
Early life and educationPugo was born in Kalinin, Russian SFSR (now Tver, Russia) into a family of Latvian communists who had left Latvia after Latvia was proclaimed an independent country in 1918 and the Communist side was defeated in the war that followed. His family returned to Latvia after the Soviet Union occupied and annexed it in 1940.
Pugo graduated from Riga Polytechnical in 1960 and worked in various Komsomol, Communist Party and Soviet government positions, both in Latvia and Moscow.
Party careerPugo served in various positions between 1960 and 1984 including the first secretary of the Central Committee of the Komsomol of the Latvian SSR, a secretary of the Central Committee of Komsomol of the USSR, the First Secretary of the Riga City Committee of the Communist Party, and chairman of the KGB in Latvia.
Pugo was the first secretary of the Communist Party of Latvia from 14 April, 1984 to October 4 1988. Pugo also served as chairman of the Control Commission of the Communist Party of the Soviet Union from 1988 to 1991.
In 1982, Pugo provided the case against Grigory Luchansky for a theft totaling 2,564 rubles of furniture, a telephone and other property from the Latvian Soviet Socialist Republic Communist Party which led to Luchansky being sentenced in 1983 to seven years in prison at the Jēkabpils zone prison.
Between 1990 and 1991, Pugo was the Minister of Interior Affairs of the USSR. He participated in the August Coup in 1991 and as the Minister of the Interior firmly supported measures to suppress opposition to the coup. After the coup had failed, Pugo committed suicide, anticipating arrest. He was contacted by the RSFSR prosecution for a meeting and he shot himself minutes after the phone call. His wife Valentina Ivanovna also committed suicide, although sources from the time were uncertain as to whether she killed herself or was killed by her husband.
Source: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv
No places
10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)
24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā
11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē
13.01.1991 | The January Events in Lithuanian
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку
21.01.1991 | January Massacre in Baku
11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence
19.08.1991 | Soviet coup d'état attempt
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
