Borisas Pugo
- Gimęs:
- 19.02.1937
- Mires:
- 22.08.1991
- Mergelė (kitas) šeimos:
- Boriss Pugo
- Be žodžių:
- Boris Pugo, Boris Pugo, Boris, Борис Карлович Пуго, Puga, Boris Karlowitsch Pugo, Boris Karlowitsch Pugo, Борис Пуго, Бори́с Ка́рлович Пу́го
- Kategorijas:
- KGB, Komunistas, Ministras, Pulkininkas, Valstybės ir komunistų partijos lyderis, Visuomenės veikėjas
- Pilietybė:
- latvis
- Kapinės:
- Trojekurovo kapinės
Borisas Pugo (latv. Boriss Pugo, rus. Бори́с Ка́рлович Пу́го, 1937 m. vasario 19 d. Kalinine – 1991 m. rugpjūčio 22 d. Maskvoje) – sovietinis ir partinis veikėjas, Latvijos komunistų partijos vadovas, SSRS Vidaus reikalų ministras (1990–1991 m.), kandidatas į SSKP CK Politinio biuro narius, GKČP narys.
Biografija
Gimė latvių komunisto-pogrindininko, revoliucionieriaus, latvių raudonojo šaulio šeimoje. Rusiškai kalbėjo geriau, nei latviškai.
1960 m. baigė Rygos politechnikos institutą, dirbo inžinieriumi Rygos elektros mašinų gamykloje. 1961–1968 m. komjaunimo funkcionierius: gamyklos komjaunimo komiteto sekretorius, Rygos Proletarų rajono komiteto antrasis ir pirmasis sekretorius, VLKJS CK sektoriaus vedėjas. 1969–1970 m. Latvijos komjaunimo CK pirmasis sekretorius, 1970–1974 m. VLKJS CK sekretorius.
Nuo 1974 m. partinis funkcionierius: SSKP Rygos miesto komiteto skyriaus vedėjas, SSKP CK inspektorius. 1974–1975 m. Latvijos KP CK organizacinio-partinio darbo skyriaus vedėjas. 1975–1976 m. Rygos miesto komiteto pirmasis sekretorius.
1976 m. pradėjo dirbti KGB struktūrose, nuo 1977 m. KGB padalinio Latvijoje pirmininko pirmasis pavaduotojas, nuo 1980 m. pirmininkas. Turėjo generolo pulkininko karinį laipsnį. 1984–1988 m. Latvijos KP CK pirmasis sekretorius.
1988 m. pervestas į Maskvą, dirbo SSKP CK partinės kontrolės komiteto pirmininku. Buvo septintuoju istorijoje latviu – Politinio biuro nariu. Buvo laikomas vienu artimiausiu Michailo Gorbačiovo bendražygių. 1990 m. gruodžio 11 d. paskirtas SSRS Vidaus reikalų ministru. Rugpjūčio pučo metu – GKČP narys. Pučui žlugus, nelaukdamas suėmimo savo namuose nušovė žmoną ir nusišovė pats
Šaltiniai: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv
Nėra vietos
10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)
24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā
11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē
13.01.1991 | Sausio įvykiai – 1991
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
Pirmie upuri Latvijā...
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку
21.01.1991 | Schwarzer Januar in Baku
11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence
19.08.1991 | Rugpjūčio pučas
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
